Aptauja: 46 % iedzīvotāju vismaz reizi patvaļīgi ir pārtraukuši lietot viņiem nozīmētās zāles 0
“Veselības centru apvienības” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā* atklāts – gandrīz puse jeb 46 % Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir uz laiku pārtraukuši vai beiguši lietot ārsta nozīmētās zāles, iepriekš to neapspriežot ar veselības aprūpes speciālistu, piemēram, ārstu vai farmaceitu, turklāt lielākā daļa aptaujāto šādi rīkojušies vairākkārt. Speciālistu vērtējumā šī ir satraucoša tendence, tādēļ jāveicina vide, kurā pacientiem būt līdzestīgiem ir vieglākā izvēle.
Aptauja iezīmē problēmas, kas saistītas ar pacientu līdzestību ārsta nozīmētajai terapijai dažādu slimību ārstēšanā vai profilakses nolūkos. Kā atklāts, biežākie iemesli zāļu terapijas pārtraukumiem saistīti ar subjektīvo pašsajūtu, piemēram, teju trešdaļa norāda, ka, uzsākot terapiju, jutušies labāk un tādēļ nolēmuši, ka zāles vairs nav jālieto. Vēl 22 % kā iemeslu norādījuši pašsajūtas pasliktināšanos vai kādu blakusparādību novērošanu. Kā citi iemesli minēti arī aizmāršība lietot zāles regulāri, bailes no blakusparādībām, kā arī tas, ka zāles nav bijušas valsts kompensētas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rezidents kardioloģijā, ārsts “Veselības centru apvienībā” Māris Lapšovs norāda, ka līdzīgu ainu novērojis ikdienas darbā ar pacientiem: “Iemesli mēdz būt dažādi – bailes, izpratnes trūkums, dažkārt arī aizmāršība. Brīvdienās, dodoties atpūsties, zāles tiek atstātas mājās. Taču slimība neatpūšas – process turpinās, un šādi lēmumi bez konsultēšanās ar speciālistu ir bīstami, nereti pēc tam ar pacientu tiekamies stacionārā. Tādēļ mērķtiecīgi veidojam pacientam drošu vidi – sākumā tā vienmēr būs diskusija starp ārstu un pacientu, sniedzot iespēju uzdot jautājumus, pārrunāt bažas, vienoties par pacienta dzīves ritmam piemērotāko režīmu.”
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētniece Mirdza Kursīte uzskata, ka aptaujas dati pievērš uzmanību globālai problēmai ar līdzestību, ko apliecina arī citās valstīs veikti pētījumi, turklāt, salīdzinot statistikas datus Eiropas valstīs, ir pamatotas bažas, ka situācija Latvijā ir sliktāka: “Līdzestība jeb apmērs, kādā personas uzvedība medikamentu lietošanā un dzīvesveida maiņā saskan ar pašas personas akceptētām ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista rekomendācijām, ir cieši saistīta ar veselības iznākumiem – tai skaitā priekšlaicīgu nāvi, slimības komplikācijām un nepieciešamību ārstēties slimnīcā. 2022. gadā Latvijā ar ārstēšanu novēršamā mirstība iedzīvotājiem vecumā līdz 75 gadiem bija divas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, un nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu nāve saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām – insultu, infarktu un arteriālo hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu.”
Pētniece skaidro, ka līdzestību ietekmē dažādi faktori – vecums, dzimums, pacienta zināšanas, motivācija un pārliecības, kā arī ar pašu slimību un terapiju saistītie aspekti, piemēram, medikamentu skaits, slimības ilgums un tas, cik viegli ir zāļu lietošanu iekļaut ikdienas režīmā. Arī veselības aprūpes pieejamībai un komunikācijai ar veselības aprūpes speciālistiem ir liela nozīme – cik viegli pierakstīties pie ārsta, cik brīvi un ērti pacients jūtas, pārrunājot ar ārstu vai citu speciālistu ar veselību saistītos jautājumus.
“Veselības centru apvienības” aptaujas dalībnieki biežāk norādījuši trīs faktorus, kas ikdienā palīdzētu ievērot ārstēšanas režīmu – ģimenes locekļu un tuvinieku atbalsts, pieejamākas zāles, ar to saprotot zemāku cenu vai ērtāku iegādi, kā arī regulāri atgādinājumi par zāļu lietošanu telefonā vai citā ierīcē, zāļu lietošanas organizatori. Vēl gandrīz katrs piektais minējis labāku izpratni par ārstēšanas mērķiem un ieguvumiem, mazāk blakusparādību, retāk minēts vienkāršāks zāļu režīms, rakstiska vai vizuāla shēma par zāļu lietošanu un regulārāka saziņa ar ārstu vai farmaceitu.
Sertificētā farmaceite, “Mēness aptiekas” valdes un Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle Jeļena Petrišina skaidro: “Cilvēki iegriežas aptiekā biežāk, nekā apmeklē ārstu, tādēļ mēs labi redzam kopainu – piemēram, nav izņemtas ārsta nozīmētās zāles, straujā dzīves ritma dēļ neizdodas ievērot zāļu lietošanas režīmu, dažkārt arī grūti ir pieņemt diagnozi vai cilvēkam gluži vienkārši trūkst atbalsta, īpaši tas attiecas uz vecāka gada gājuma cilvēkiem. Mūsdienās mēs aktualizējam rūpes par pacientu, ne tikai slimības kā medicīniska stāvokļa ārstēšanu. Tādēļ nozīmīga ir sadarbība starp ārstiem, aprūpes personālu, farmaceitiem, kā arī ģimenes locekļu un citu atbalsta personu iesaistīšana, kas var palīdzēt pacientam. Tādā gadījumā varam sagaidīt labus rezultātus. Jāatgādina, ka ir pieejami dažādi atgādinājumi, digitāli risinājumi, palīgrīki, piemēram, dienasgrāmatas, zāļu kastītes, kas var palīdzēt ievērot ārstēšanas režīmu ikdienā.”
Aptaujā skaidrots, ka biežāk pārtraukt vai nelietot zāles bez konsultēšanās ar speciālistu ir gadījies cilvēkiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem. Aptaujas dati liecina, ka tikai mazāk par trešdaļu vienmēr konsultējas ar ārstu par zāļu lietošanu, un apzinīgākie ir vecumā no 60 gadiem, kur šādi atbildējušo skaits sasniedz 35 %. Vēl 17 % atzīmējuši, ka neatceras, vai kādreiz patvaļīgi pārtraukuši viņiem nozīmēto terapiju.
*“Veselības centru apvienības” un pētījumu aģentūras “Norstat” reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta 2025. gada jūlijā, aptaujājot 1365 iedzīvotājus no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas dati aktualizēti ekspertu diskusijā “Līdzestība tuvplānā: no izpratnes līdz pārmaiņām” VCA rīkotās konferences “Misija: SIRDS” ietvaros.
