Slimību bieži atklāj pārāk vēlu 0
Skarbā realitāte ir tā, ka mutes vēzis profilaktisko pārbaužu laikā tiek atklāts ļoti reti. Pasaulē tas notiek tikai aptuveni 10 procentos gadījumu, bet Lietuvā, iespējams, vēl retāk. Vairāk nekā septiņdesmit procenti pacientu pie ārsta vēršas tikai tad, kad parādās sāpes, asiņošana vai tiek traucēta košļāšana un runa. Šādos gadījumos slimība bieži jau ir trešajā vai ceturtajā stadijā.
Nereti cilvēki uzskata, ka mutes vēzis ir tikai vecāka gadagājuma cilvēku slimība, taču tas var attīstīties arī jauniešiem, īpaši tad, ja viņiem ir kaitīgi ieradumi.
Smēķēšana, elektronisko cigarešu lietošana, pārmērīga alkohola lietošana, slikta mutes higiēna un pastāvīga gļotādas traumas būtiski palielina risku.
Ārste aicina cilvēkus pašiem sekot līdzi mutes veselībai, pievēršot uzmanību gļotādas krāsas vai struktūras izmaiņām, izcilņiem, raupjumam, baltām un nenotīrāmām aplikuma vietām vai jebkurām nedzīstošām čūlām. Pat ja nav sāpju, šādas izmaiņas jāparāda speciālistam.
Diagnoze skar ne tikai ķermeni
Mutes vēža diagnoze cilvēkam bieži kļūst ne tikai par medicīnisku ziņu, bet arī par emocionālu satricinājumu. Kā norāda Nacionālā vēža centra sejas un žokļu ķirurģe Otīlija Kutanovaite, pirmā vizīte daudziem pacientiem ir saistīta ar trauksmi, bailēm un neziņu.
Pats vārds “vēzis” cilvēkos rada milzīgu satraukumu — viņi baidās ne tikai no sliktām ziņām, bet arī no smagas ārstēšanas, pašsajūtas pasliktināšanās un raizējas par darbu un nākotni. Tādēļ ārsti iesaka uz konsultācijām ierasties kopā ar tuviniekiem, jo atbalsts palīdz vieglāk uztvert informāciju un pieņemt lēmumus.
Individuāls un komandas darbs ārstēšanā
Mutes vēža ārstēšana mūsdienās ir sarežģīts daudzpakāpju process, kurā īpaši svarīgs ir komandas darbs. Galvas, kakla un ādas audzēju ķirurģijas nodaļas vadītāja Jolita Gibavičiene uzsver, ka ārstēšanas taktika katram pacientam tiek izvēlēta individuāli, izvērtējot slimības izplatību un pacienta vispārējo veselības stāvokli. Lēmumi tiek pieņemti multidisciplināras komandas sanāksmēs, kopā ar pacientu apspriežot piemērotāko ārstēšanas veidu.
Labākie izdzīvošanas un dzīves kvalitātes rezultāti tiek sasniegti gadījumos, kad ārstēšanu iespējams sākt ar radikālu operāciju un vienlaicīgu rekonstrukciju. Bieži pēc operācijas tiek piemērota staru terapija, kā arī nepieciešama sistēmiskā ārstēšana — ķīmijterapija, imūnterapija vai bioloģiskā terapija. Pacientiem būtiska priekšrocība ir iespēja visu ārstēšanu saņemt vienā ārstniecības iestādē.
