Arvien biežāk arī bērni un jaunieši savu paradumu dēļ sirgst ar 2. tipa diabētu. Vai zini, kā izskatās diabēts? 0
Novembris ir diabēta mēnesis. Pasaules Veselības Organizācija ziņo, ka saslimšana ar diabētu pieaug visā pasaulē, un tā vairs nav bagāto, pārtikušo valstu slimība, kā uzskatīja 20.gs., bet gan globāla un visaptveroša tendence, kuras saknes, iespējams, slēpjas urbanizācijā.
Liekais svars un aptaukošanās, kas vistiešākajā mērā saistīti ar 2.tipa diabēta attīstību, šobrīd atrodas pasaules sabiedrības veselības problēmu augšgalā gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs.
Ja agrāk valdīja uzskats, ka ar 1.tipa diabētu, kas ir autoimūns, saslimst bērnībā vai jaunībā, bet ar 2.tipa diabētu, kas saistīts ar neveselīgu dzīvesveidu, var saslimt tikai pieaugušie, tad šobrīd ir skaidri redzams, ka šī aina nav tik viennozīmīga.
Arvien biežāk arī bērni un jaunieši savu paradumu dēļ sirgst ar 2.tipa diabētu.
Diabēts, kas visbiežāk iet roku rokā ar lieko svaru, bērniem un jauniešiem ir saistīts ar zemāku akadēmisko sniegumu un ilgtermiņā zemāku izglītības līmeni, kas negatīvi ietekmē indivīda sociālekonomisko stāvokli pieaugušā vecumā un valsts cilvēk- kapitālu kopumā.
Pacientu biedrība “Latvijas Diabēta centrs” ik gadu novembrī izvēlas kādu noteiktu, ar diabētu saistītu, tēmu, lai to aktualizētu plašākā sabiedrībā. Ja iepriekšējos gadus tika lauzti stereotipi par 1.tipa diabēta simptomiem un slimības norisi, tad šogad uzsvars tiek likts uz preventīvām darbībām, kas var atturēt no saslimšanas ar 2.tipa diabētu vai ierobežot tā komplikācijas un attīstību, liekot pārdomāt savu ikdienas uzturu un paradumus.
Šī gada tēma ir cukurs un tā patēriņa daudzums, un kampaņas nosaukums ir “Vai zini, kā izskatās diabēts?”.
Šo sociāli – informatīvo vides reklāmas kampaņu var redzēt Rīgas ielās visu novembra mēnesi, un uz tās attēlotais milzīgais cukura grauds ietver QR kodu, kuru skenējot, iespējams apskatīt svarīgāko informāciju par diabēta simptomiem, komplikācijām un tamlīdzīgi.
Šī gada kampaņas ietvaros ir veikts pētījums “Saldinātāju un saldināto dzērienu patēriņa tendences bērniem un jauniešiem, to ietekme uz veselību,” pie kā strādājusi Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieku komanda. Pētījumā tika secināts, ka 19-30 gadu vecuma grupā aptaukošanās novērota 21% jauniešu, un tieši jaunieši ar virssvaru ikdienā vairāk patērē saldinātos dzērienus.
25% no pētījuma dalībniekiem ikdienā izdzer 500ml un vairāk saldināto dzērienu, no kuriem vispopulārākā izvēle ir augļu sulas, ko patērē vairāk nekā trešdaļa respondentu.
Statistika parāda, ka cilvēki ar virssvaru vairāk piedomā pie saldinātāju izmantošanas.
Analizējot respondentu uztura paradumus pēc Veselības ministrijas veselīga uztura rekomendācijām, pieaugušajiem ir noteiktas 5 augļu un dārzeņu porcijas dienā. Veiktajā aptaujā tikai 32.67% pieaugušo lieto pietiekami daudz augļu un dārzeņu.
“Redzot tendences, kas saistītas ar iedzīvotāju aptaukošanos, arvien vairāk nepieciešams vērst uzmanību uz veselīgāku uzturu, tāpēc vēlējāmies apskatīt saldinātājus kā iespējamo cukura alternatīvu. Analizējot rezultātus redzam, ka pieaugot vecumam pieaug arī neveselīgo paradumu un virssvara problēmas, tāpēc svarīgi ir izglītot arī pieaugušos, kas var būt atbildīgi par saviem bērniem un viņu uztura paradumiem.
Latvijā pašlaik trūkst pietiekamu pētījumu, kā arī sabiedrības izpratnes par saldinātājiem, kā arī vispārējo cukura patēriņu iedzīvotāju vidū,” norāda pētījuma vadītāja, RSU profesore un Rezidentūras studiju fakultātes dekāne Ilze Grope.
“Mums, diabēta pacientiem, būtu ļoti svarīgi saprast, ka aizstāt cukuru ar saldinātājiem ir droši mūsu veselībai, jo katru reizi, kad varam izvairīties no ogļhidrātu uzņemšanas, mums, gluži vienkārši, nav jāveic injekcijas, attiecīgi, samazinās iespēja kļūdīties ar ievadītā insulīna devu, kas, savukārt, samazina hipoglikēmijas vai hiperglikēmijas risku. Mēs ļoti atbalstām nepieciešamību izglītot sabiedrību par saldinātājiem un to lietošanu,” min Latvijas Diabēta centra vadītāja Krista Teivāne.
Kā atzīst Latvijas Diabēta centra pārstāve Dace Straukalne, tad to, cik mēs ikdienā patērējam cukuru, lielākā daļa sabiedrības pat neapzinās,
taču diabēta pacienti ir spiesti zināt, cik cukuru patērē katrā maltītē, jo organisms ir kā mērierīce, kas pasaka priekšā – cik g ogļhidrātu ir bijis konkrētajā produktā. Cukurs ir atrodams ļoti plašā produktu klāstā, piemēram, konfektēs, kūkās, jogurtos un pat tajos produktos, kuri lielākai cilvēku daļai neasocējas ar kaut ko saldu, piemēram dažādās mērcēs, konservētos produktos, utt. Ievērojami ir pieaudzis cukura apjoms, ko cilvēki uzņem šķidrā veidā, patērējot dzērienus ar augstu cukura saturu.
Tā kā pētījuma ietvaros tiek ziņots, ka necukura saldinātāji ir atzīti par drošiem, ievērojot Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes regulu noteiktās pieļaujamās dienas devas, tad tie var būt laba alternatīva cukuram, vienīgi atliek secināt, ka mums ir pārāk maz informācijas par šo saldinātāju veidiem, ieteicamajām devām un izmantošanas veidiem, kā arī etiķetēs netiek norādīta visaptveroša informācija par saldinātājus saturošo produktu sastāvu kopumā, kas ļauj turpināt izplatīties mītiem par saldinātāju kaitīgumu.
Biedrība “Latvijas Diabēta centrs” ir ieinteresēta šo jautājumu virzīt plašākai diskusijai ar lēmumu pieņēmējiem un veselības politikas veidotājiem valstī.
