Ja nevingro, paliek sliktāk 0
Arī tagad bez vingrošanas Linda neiztiek – sporta zāli viņa apmeklē apmēram trīs reizes nedēļā. Tur pilda visus tos vingrinājumus, kurus viņai ieteikuši speciālisti. Labāk nekļūstot, bet arī sliktāk ne. Reiz gan uz astoņiem mēnešiem viņa pārtraukusi sporta zāles apmeklējumus – nevingroja, neko nedarīja. Tad gan sākusi justies daudz sliktāk un sapratusi, ka bez vingrošanas viņa nevar.
Mājās sevi esot grūti motivēt, taču, aizejot uz sporta zāli, gribi vai negribi, vingrojumi jāpilda. Grupu nodarbības gan viņai nederot – netiekot līdzi. Lindai pašai ir zināma sava vingrojumu programma, ko pildot.
„Man ir svarīgi nākt uz sporta zāli, kur ir arī citi,” atzīst Linda. „Redzu, ka pārējie arī darbojas. Tas mani motivē – bez tā es nespēju. Tik stipra es neesmu, lai pati mājās saņemtos un darbotos. Turklāt man ir vajadzīgi arī trenažieri kājām, kas vingrina muskuļus. Tas viss ir komplekss darbs.”
Sporta zālē Linda vispirms apguļas uz paklājiņa un ar dažādu viņai zināmu vingrinājumu palīdzību stiepj kāju muskuļus. Tad pusguļus stāvoklī uz trenažiera trenē kāju presi, ar kājām atspiežot 50-60 kilogramu smagus svarus. Pēc tam apsēžas uz cita trenažiera un, turot kājas plati, mēģina tās saspiest kopā – tā kā arī šajā gadījumā tiek izmantoti svari, tas palīdz Lindai trenēt kāju muskuļus.
