Uzvedības ābece karstos laikapstākļos – iesaka kardiologs Skride 1
“Karstums palielina slodzi sirdij, jo organismam ir jāatdzesējas, un atdzesēšanās notiek paplašinot asinsvadus. Savukārt, ja asinsvadi paplašinās, tas liek sirdij sūknēt asinis daudz vairāk, pumpēt straujāk un sirds ātrāk nogurst,” par to, kā vasaras karstums ietekmē sirdi un asinsrites sistēmu, TV24 raidījumā stāsta RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas dibinātājs Andris Skride (15.Saeimas vēlēšanās kandidē no “Apvienotā saraksta).
Laikā, kad Eiropu pārņēmis karstuma vilnis un ziņās dzirdam, ka Francijā, Vācijā, Spānijā ļoti daudz cilvēku iet bojā tieši karstuma dēļ, kardiologs Skride iesaka rīcības algoritmu, kas palīdzēs izvairīties no karstuma raisītām ķibelēm. “Karstajā laikā saulē uzturēties nevajadzētu, labāk uzturēties ēnā, fizisku slodzi labāk neveikt. Ja iekštelpās nav kondicioniera, tad var atdzesēties ar kādu mitru drānu un arī maziem malciņiem padzeroties vēsu ūdeni. Ūdeni nedrīkst uzņemt strauji.
Tāds interesants fakts – ja cilvēks strauji uzņem 2 litrus ūdens 1-2 stundu laikā, tas var būt bīstami. Var iestāties tāds stāvoklis, ko sauc par hiponatriēmiju – vienkāršā valodā runājot, samazinās nātrija līmenis organismā, asins plazmā. Un nātrijs ir ārkārtīgi nozīmīgs elements, kas ir svarīgs gan smadzenēm, gan šķidruma balansa un asinsspiediena uzturēšanai. Bioķīmiskajās asins analīzēs nātriju mēra milimolos litrā, un, ja tas ir zem 135 milimoliem litrā, tad tā jau ir zema nātrija koncentrācija.
Piemēram, 110-120 ir jau ļoti bīstami. Var pat iestāties koma, un cilvēks no zema nātrija līmeņa var aiziet bojā. Un viens no retiem hiponatriēmijas iemesliem ir strauja 2-3 litru ūdens izdzeršana vienas stundas laikā,” skaidro Skride un mudina izvairīties no ilgstošas uzturēšanās lielā karstumā. “Karstums palielina slodzi sirdij, jo organismam ir jāatdzesējas, un atdzesēšanās notiek paplašinot asinsvadus.
Savukārt, ja asinsvadi paplašinās, tas liek sirdij sūknēt asinis daudz vairāk, pumpēt straujāk un sirds ātrāk nogurst. Tas var arī samazināt asinsspiedienu, izraisīt galvas reiboni, var pasliktināt esošu sirds mazspēju, pasliktināt situāciju cilvēkiem ar nieru slimībām. Riska grupas, kurām būtu sevišķi jāuzmanās karstumā, protams, ir seniori, cilvēki virs 65, 75 gadu vecuma, un arī bērni līdz 4 gadu vecumam. Un, protams, arī cilvēki ar kādu jau esošu sirds slimību – sirds mazspēju, sirds asinsvadu aizkaļķošanos vai arī ar dažādām aritmijām.”
