Veselam
Ārstēšana

Autobusā “sapūta muguru” un nākamajā rītā dur starpribā. Vai nervus tiešām var apsaldēt?0

Foto: Edijs Pālens/ LETA

“Starpribu neiralģija ir sāpes, kuras izstaro no mugurkaula uz krūškurvja priekšējo sienu. Pacienti tās parasti sajūt kā līniju, kas stiepjas pa vienu, dažkārt arī vairākām ribstarpām.

Sāpju cēlonis ne vienmēr ir nerva iekaisums.

Starpribu neiralģiju var izraisīt gan nerva kairinājums vai saspiedums tā izejas vietā pie mugurkaula, vai pa nerva gaitu, gan paša nerva iekaisums, piemēram, vīrusa infekcijas dēļ,” stāsta Veselības centru apvienības veselības centra Pļavnieki neiroloģe Dace Bērziņa.

Neiralģija mēdz skart ne tikai krūškurvi, bet arī citas ķermeņa daļas, piemēram, trij­zaru nerva jeb trigemināla neir­alģija seju, bet karpālā kanāla sindroms plaukstas un rokas. Starp­ribu neiralģijas cēlonis visbiežāk meklējams mugurkaulā, ko skārusi deformējoša spondiloze, osteoartroze, starpskriemeļu disku trūce, saišu sastiepums, osteoporoze, traumas vai lūzumi.

Bieži vien cilvēki sūdzas, ka sabiedriskajā transportā nācies sēdēt caurvējā, mugura sapūsta un nākamajā rītā ribstarpā dur kā ar nazi. Vai nervus tiešām var apsaldēt?

Neiroloģe skaidro, ka arī pašus nervus var bojāt auk­stums, taču starpribu neiralģijas gadījumā sāpju cēlonis nav aukstuma izraisīts nerva bojājums, bet visbiežāk kādas izmaiņas mugurkaula sīkajās locītavās, kuras izraisa apkārtējo audu tūsku, vai kā reakcija uz auk­stumu, spazmas muskuļos, kas atrodas blakus mugurkaulam.

“Audu tūska vai spazmas rada nerva kairinājumu vai nelielu saspiedumu, kas izraisa sāpes,” viņa norāda. Aukstums var rosināt infekcijas attīstību vai vīrusa infekcijas atkārtotu uzliesmojumu. Piemēram, ja aktivizējas herpes zoster vīruss – pazīstams arī kā jostas rozes izraisītājs, pirmās divas dienas pacients var just tikai sāpes, bet izsitumi parādās vēlāk. Jāteic gan, ka vīrusu infekcijas izraisīta starpribu neiralģija sastopama daudz retāk.

Dur sirdī. Vai tiešām?

Pats sāpju piemeklētais cilvēks starpribu neiralģiju reizēm var noturēt par akūtu sirds vai kāda cita iekšējā orgāna kaiti, jo sāpes staro uz krūškurvi, sāniem, muguru. “Dažreiz starpribu neiralģijai līdzīgus simptomus tiešām var radīt citu orgānu saslimšanas, jo krūšu daļas muskuļos atrodas trigerpunkti, kuriem ir saistība ar kādu noteiktu iekšējo orgānu.

Mēdz būt gadījumi, kad nieru vai kuņģa slimības izraisītās sāpes izstaro pa starpribu nerva gaitu.

Sāpes mugurā apakšējo ribu rajonā var izraisīt arī nieru slimības, tās ir spēcīgas, mēdz būt lēkmjveidīgas un var būt atkarīgas arī no ķermeņa pozas maiņas, jo iekaisums skar ne tikai nieres, bet arī tās apņemošo somiņu jeb kapsulu, kura ļoti jutīgi reaģē uz iestiepšanu,” skaidro Dace Bērziņa.

Taču mēdz būt arī otrādi – pacienti ar starpribu neiralģijas izpausmēm ķermeņa kreisajā pusē vēršas pie ārsta, sūdzoties par asām sāpēm sirds rajonā. Dažkārt tās visspēcīgāk jūtamas tieši krūškurvja priekšpusē, arī mugurā, un pirmā doma, kas iešaujas prātā, ir par akūtu sirdskaiti.

Kā atšķirt sirdsslimības no starpribu neiralģijas?

“Sirdsslimību gadījumā sāpes saasina fiziska slodze, nevis ķermeņa pozas maiņa, var sāpēt arī kreisais plecs, roka. Svarīgi novērtēt, vai pulss ir spēcīgs vai vāji sataustāms. Ja tas ir vājš, vispareizāk būtu nekavējoties vērsties pie ārsta. Ja pulss ir spēcīgs, maz ticams, ka sāpju cēlonis ir sirds saslimšana,” atklāj neiroloģe un piebilst – ciešot no starpribu neiralģijas, mēdz sāpēt arī muskuļos, kuri ieskauj mugurkaulu. Nereti sataustāmi sāpīgi punkti, uz kuriem viegli uzspiežot, iespējams izsaukt sāpes arī blakusesošajās ribu starpās.

Trešajā dienā pie ārsta

“Gadījumos, kad pacientam zināms sāpju cēlonis – kārtējo reizi ir starpribu neiralģija, jālieto ārsta ieteiktie medikamenti, kuri palīdzējusi iepriekšējā reizē. Ja tā ir pirmo reizi, vienu divas dienas var lietot aptiekā nopērkamos pretsāpju preparātus un lokālos līdzekļus pretiekaisuma gelus vai krēmus, raugoties, lai netiktu pārsniegta maksimālā tā lietošanas deva.

Trešajā dienā, ja terapija nav līdzējusi, jādodas pie ģimenes ārsta vai speciālista. Ja parādījušās pēc sava rakstura vai spēcīguma, ilguma vai lokalizācijas pirms tam nebijušas sāpes, vērsieties pēc palīdzības pie ārsta!” aicina neiroloģe. Starpribu neiralģijas ilgums atkarīgs no rašanās cēloņa un ārstēšanas efektivitātes.

Vismokošākā ir herpes zoster vīrusa infekcijas izraisīta neiralģija – ne vien ļoti sāpīga, bet arī ilgstoša – vismaz trīs mēnešus.

Pacientam jālieto recepšu medikamenti, kuriem ir nepatīkamas un traucējošas blaknes, piemēram, reibonis, vispārējs nespēks.

Vai starpribu neiralģiju iespējams novērst? “Neviena tablete, neviena fizikālā procedūra nespēj iztaisnot mugurkaulu. Profilaksei der vingrošana, stiepšanās vingrinājumi, peldēšana. Ja slinkums vai nav laika vingrot, var izmantot masāžu, manuālo terapiju, osteopātiju, hirudoterapiju jeb ārstēšanu ar dēlēm, akupunktūru. Tikai iekaisīgās starpribu neiropātijas nav iespējams novērst, jo tās nav prognozējamas,” skaidro Dace Bērziņa un iesaka profilakses nolūkā uzlabot imunitāti, vislabāk – nodarbojoties ar kardiotreniņiem un norūdīšanās procedūrām.

Ribas un nervi

SHUTTERSTOCK ilustrācija

Cilvēkam ir 12 ribu pāru, kuri aizmugurē piestiprināti pie mugurkaula, bet priekšpusē pie krūškaula, citu ribu skrimšļiem vai paliek nepiestiprināti.

Krūškurvis ir elastīgs, jo ribas spēj liekties un kustēties ieelpas un izelpas laikā.

Muguras smadzeņu nervi arī ir pa pāriem: 8 kakla, 12 krūšu, 5 jostas, 5 krustu un 1 astes nervu pāris.

Saistītie raksti

Katrs muguras smadzeņu nervs iziet no mugurkaula kanāla pa atbilstīgu starpskriemeļu atveri un sadalās 4 zaros – mugurējie zari inervē dziļos muguras muskuļus un ādu, bet priekšējie savienojas, veidojot pinumus.

Krūšu nervu priekšējie zari – 12 pāri – iet katrs pa savu ribstarpu, veidojot ribstarpu nervus, kas inervē ribstarpu muskuļus, vēdera muskuļus, krūšu un vēdera ādu, pleiru un vēderplēvi.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.