Alda Ozola: Ceļā uz atkritumu pārstrādi, ne apglabāšanu 0
Alda Ozola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atsaucoties uz Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāja Gunta Libeka rakstu (“Latvijas Avīze”, 08.01.2021.), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka, lai palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, jāveido lielāki un spēcīgāki atkritumu apsaimniekošanas reģioni.
Tas ir sabiedrības un vides aizsardzības interesēs – pēc iespējas vairāk derīgos materiālus un resursus izmantot atkārtoti un pārstrādāt, nevis apglabāt poligonos.
Atkritumu apsaimniekošanas jomā atkritumu apglabāšanas darbības nozīme turpinās samazināties, bet turpinās pieaugt atkritumu dalītas vākšanas un pārstrādes nozīme.
Pašlaik Latvijā darbojas desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioni. Izvērtējot izmaiņas, ko radīs administratīvi teritoriālā reforma, un, ņemot vērā prognozes par radīto atkritumu plūsmām un demogrāfiskajām prognozēm laika posmam no 2020. gada līdz 2035. gadam, VARAM pasūtītajā pētījumā tika secināts, ka daļā no atkritumu apsaimniekošanas reģioniem sagaidāms kopējā atkritumu apjoma samazinājums, radot jautājumus par atsevišķu atkritumu poligonu ekonomisko dzīvotspēju ilgtermiņā un līdzšinējās pārvaldes struktūras atbilstību jaunajām prasībām.
Ministrija, izstrādājot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam, ir rosinājusi līdzšinējo desmit reģionu vietā izveidot piecus spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus.
Sadzīves atkritumu poligons “Dziļā vāda” ietilpst Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Līdz 2022. gada beigām katram reģionam (pašvaldībām kopīgi) ir jāizstrādā reģionālais plāns, kurā jāņem vērā visa esošā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra un attīstības vajadzības, kā arī ir jāizvērtē, vai visi līdzšinējie atkritumu poligoni ir ekonomiski dzīvotspējīgi ilgtermiņā un spēs izpildīt jaunās prasības. Šāds lēmums kopīgi būs jāpieņem visām Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām.
Attiecīgi ir iespējams, ka daļa no poligoniem specializēsies atsevišķos atkritumu apsaimniekošanas darbību veidos, turpinot mērķtiecīgi izmantot līdz šim izveidoto infrastruktūru un iegādāto aprīkojumu.
Piemēram, poligonu teritorijā varēs veikt citas atkritumu apsaimniekošanas darbības – šķirošana, pāršķirošana, no atkritumiem iegūta kurināmā sagatavošana, atsevišķu atkritumu veidu pārstrāde, kā arī labošanas darbības un remontdarbi.
Plānojot publiskās investīcijas un Eiropas Savienības fondu izmantošanu, sabiedrības interesēs ir, lai šis finansējums tiktu izmantots mērķtiecīgi, ļaujot sasniegt atkritumu apsaimniekošanas mērķus, veidojot jaunas pārstrādes iekārtas bioloģisko atkritumu pārstrādei un citiem atkritumu veidiem, kur tas nepieciešams. Izvērtējot nepieciešamās investīcijas, atkritumu apsaimniekošanas reģioni ir izmaksu ziņā optimālākais risinājums un ir sabiedrības kopējās interesēs.
