Kādu krūšu izmēru biežāk izvēlas? 8 atbildes par krūšu implantiem no plastikas ķirurģes un onkologa 0
Sievietes veselība un pašsajūta daudzējādā ziņā ir saistīta ar viņas krūšu veselību un labsajūtu. Tādēļ skaistuma un dažkārt arī veselības nolūkos daiļā dzimuma pārstāves mēdz ķirurģiski mainīt savu krūšu formu. Plastikas ķirurģe Evija Rodke – Sproģe un ķirurgs onkologs, mamologs Jānis Eglītis atbild uz jautājumiem par krūšu operācijām.
1. Vai krūšu palielināšana ietekmē krūts vēža risku?
Agrāk, kad nebija veikti pētījumi, neviens nevarēja skaidri apgalvot, vai implanti izraisa autoimūnās saslimšanas un vēzi. Nebija izpētīts, kas notiek, ja implants pārplīst, un Amerikā sākās tiesu prāvas. Pēc implantu ievietošanas sievietes varēja saņemt kompensācijas, pat ja mocījās ar galvassāpēm, izsitumiem, saslimšanām. Vēlāk izrādījās, ka implantiem ar to nav saistības. Turpmāk visām sievietēm, kurām ievietoja silikona implantus Amerikā, nācās piedalīties pētījumos. Kopumā bija vairāki tūkstoši šādu pacienšu. 2007. gadā tika pabeigti vairākus gadu desmitus ilgušie pētījumi un dots konkrēts slēdziens, proti, cilvēki mēdz slimot ar dažādām, arī retām saslimšanām. Tomēr, ja salīdzina grupas ar implantiem un bez tiem, slimnieču procents neatšķiras. Tas nozīmē, ka implants ne pasargā no saslimšanām, ne tās veicina. Dati neapstiprina, ka implanti palielina vēža risku, stāsta Evija Rodke-Sproģe.
“Kolēģi onkologi kongresos nereti piemin, ka sievietēm, kurām ir implanti, retāk novēro ielaistas vēža stadijas. Tas visdrīzāk tāpēc, ka šīs pacientes cītīgāk uzmana savu veselību, regulāri veic izmeklējumus, novēro pārmaiņas krūtīs,” uzskata plastikas ķirurģe.
“Implants var pat palīdzēt atklāt vēzi. Ja sievietei ir ļoti mazas krūtis, mamogrāfijas laikā nav audu, kurus saspiest. Implants izstiepj dziedzeraudus un padara tos caurskatāmākus. Implants izveido krūti, ko iespējams veiksmīgi pārbaudīt un laikus atrast nevēlamus jaunveidojumus.”
Onkologs Jānis Eglītis gan tam nepiekrīt: “Ja ir ievietots implants, notiek krūts dziedzera atrofija. Tas no mugurpuses tiek spiests, un dziedzeraudi kļūst mazāki. Tas nekādā mērā netraucē barošanas procesam, jo tad dziedzeri atkal palielinās. Tomēr nav tā, ka, ievietojot implantus, speciālistiem būtu vieglāk sataustīt un saredzēt veidojumus.”
Neko negatīvu par implantiem onkologs gan nevarot teikt. Pirms operācijas vēlams veikt nepieciešamos izmeklējumus, lai būtu pārliecība, ka operācija tiek veikta veselos audos. “Pēc krūšu palielināšanas operācijas krūts dziedzeri regulāri jāuzmana, jāveic izmeklējumi ar ultraskaņu, mamogrāfija. Dažkārt implanti mēdz ieplīst vai mainās to novietojums. Viena no biežākajām problēmām – ap implantiem veidojas saistaudu kapsulas, kas bieži sabojā kosmētisko izskatu, ko sieviete vēlējusies iegūt. Tāpēc reizēm vajadzīgas atkārtotas operācijas,” skaidro onkologs.
2. Kādu izmēru parasti vēlas sievietes, kuras palielina krūtis?
Sievietes visbiežāk vēlas vidēju jeb C izmēru. Mazliet retāk – B vai D. Pacientes grib izskatīties skaisti, sievišķīgi un pēc iespējas dabiskāk, novērojusi plastikas ķirurģe. Retos gadījumos vēlas lielāku izmēru par D un DD.
3. Ko mūsdienās uzskata par lielu un mazu krūšu izmēru?
Tas atkarīgs no pārējām ķermeņa proporcijām. Nulle jeb A izmērs ir mazs. Garai, platai sievietei arī B izmērs būs mazs. Smalkām proporcijām un īsam augumam B izmērs var izskatīties diezgan liels. Dubultais D jau nozīmē kuplas krūtis.
4. Par cik izmēriem var palielināt krūtis?
“Es esmu ne tikai vēlmju izpildītāja, bet arī ārste, tāpēc nosaku medicīniskas robežas. Operācijai galvenokārt jābūt drošai!” apgalvo Evija Rodke-Sproģe. “Pacientei piedāvāju mazāko un lielāko iespējamo drošo variantu, lai būtu redzams vēlamais efekts.” To, par cik izmēriem var palielināt krūtis, ietekmē krūškurvja platums, audu ietilpība. Reizēm var palielināt par diviem trim izmēriem, citos gadījumos – tikai par vienu vai diviem. Būtiskākais ir izpildīt pacientes sapni atbilstoši viņas organisma iespējām. Lai sieviete turpmāk var dzīvot brīvi, bez kompleksiem.
Izmērs neko daudz nenozīmē. Pacientēm ar vienādu svaru un augumu vienāds implantu izmērs var izskatīties pilnīgi dažādi. Vienai ir plašāks krūškurvis, izstieptākas krūtis, pašai jau ir B izmērs, bet otrai pilnīgi pretēji – šaurs krūškurvis un plakanas krūtis. Vēlamo izmēru nosaka arī pārējās ķermeņa proporcijas.
5. Vai sievietes biežāk vēlas palielināt vai samazināt krūtis?
Pieprasītāka ir krūšu palielināšana ar implantiem vai pašas sievietes audiem, apgalvo plastikas ķirurģe. Bieži notiek palielināšana reizē ar pacelšanu. Ja krūšu apjoms ir pietiekams, bet krūtis noslīdējušas, samērā bieži veic tikai pacelšanu. Samazināšanu veic visretāk.
6. Kuros gadījumos krūšu operācija (samazināšana vai pacelšana) ir vēlama?
Ir gadījumi, kad krūšu lielais apjoms sievietei ne tika rada neērtības, kaunu, bet arī fiziskas sāpes un veselības problēmas. Lai gan operācija pieļaujama no 18 gadu vecuma, ir izņēmumi, kad nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. “Veicu operāciju pavisam jaunām meitenēm, kurām krūtis bija tik smagas, ka jau izveidojās mugurkaula deformācija vai kupris,” pieredzē dalās Evija Rodke-Sproģe.
Reizēm sievietēm pēc menopauzes hormonālo pārmaiņu dēļ krūtis kļūst tik lielas, ka veikalā vairs nevar atrast krūšturi, jāveic speciāli pasūtījumi, lencītes tik dziļi iespiežas plecos, ka veidojas bedres. Arī šādos gadījumos vēlams tās samazināt.
Citur pasaulē par operāciju maksā valsts, ja no katras krūts noņem aptuveni kilogramu lielu svaru. Onkologi savos pētījumos atzīmē: ja ir milzīgs apjoms krūšu audu, ir grūtāk ieraudzīt jaunveidojumus. Turklāt lielajā audu masā ir lielāka iespēja izveidoties ļaundabīgām šūnām. Ja krūšu apjomu samazina, sarūk arī iespējamo jaunveidojumu risks un krūtis ir vieglāk pārbaudīt, apgalvo Evija Rodke-Sproģe.
7. Kādas ir biežākās sūdzības pēc krūšu operācijām?
Ja tiek ievietoti implanti zem muskuļa, pirmās piecas dienas ir grūti kustēties, elpot, var būt spiediena sajūta. Ja implantu ievieto virs muskuļa, sūdzības nav tik izteiktas, tomēr ir jūtams diskomforts, var būt paaugstināta temperatūra, sāpes. Līdzīgas sajūtas iespējamas arī krūšu pacelšanas gadījumā.
Ķirurģija ietver risku. Reizēm sievietes organisms pastiprināti reaģē uz implantu vai uztver to par svešķermeni līdzīgi kā acī iekļuvušu smilšu graudu. Kamēr nav izskalots, tas aci kairina. Aptuveni 1% gadījumu implants veido kairinājumu, sulošanos, kapsulas. Organisma skābā vide var pat izšķīdināt implanta apvalku, un pāri paliek tikai gels. Šādos gadījumos implants jāmaina, stāsta speciāliste.
Tas, ka implants apaug ar rētaudiem, ir normāls process, ja vien tas nerada diskomfortu. Ja organisms stipri savelk rētaudus, krūtis var kļūt cietākas, spīlējošas un jutīgas. Dzīšanas procesā 95% gadījumu to var koriģēt konservatīvi.
Gadās, ka implants neizraisa nekādu reakciju, organisms nejūt to kā kaut ko svešu un nereaģē. Tad veidojas pavisam vārgi rētaudi, kas nespēj noturēt implantu tam paredzētajā pozīcijā. Ja sākumā krūtis bijušas simetriskas, vēlāk viens implants var aizslīdēt uz padusi vai noslīdēt uz leju. Tas gadās reti – mazāk par 1%, un var koriģēt dzīšanas laikā. Retos gadījumos jāveic korekcijas operācija, izveidojot speciālu valni no audiem, kas palīdz implantu noturēt.
8. Vai krūtis var rekonstruēt pēc krūts vēža?
“Jā, tā ir onkologu un plastisko ķirurgu ikdiena,” atbild Evija Rodke-Sproģe. Krūts noņemšanu un rekonstruēšanu var veikt pat vienas operācijas laikā. Onkologi, mamologi un plastikas ķirurgi savstarpēji sadarbojas. Vispirms noņem bojātos audus, tad plastikas ķirurgi rekonstruē krūti un nereti veic korekcijas arī otrā krūtī, lai veidotu simetriju. Krūtis veido, izmantojot implantus vai sievietes ķermeņa audus.
Lasi atbildes uz vēl citiem ar krūšu veselību saistītiem jautājumiem žurnāla “36,6 C°” oktobra numurā vai tā elektroniskajā versijā.
