Krāsas, kas nekaitē saimniekam, bet sargā māju 0
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tagad lielāko daļu laika pavadīsim iekštelpās. Jo mazāk “ķīmijas” un sintētisko materiālu apkārt, jo labāku gaisu elposim. Krāsošanai tādēļ labāk izvēlēties dabiskas krāsas. Vai vēl labāk – gatavot tās pašiem.
“Es to saucu par pirmā septembra sindromu, kad, ieejot skolā mācību gada sākumā, jūtama asa, dažādu sintētisko apdares materiālu smaka. Piemēram, nesen krāsotās krāsas, jaunais linolejs, u. c.,” teic dabisko krāsu meistars Edgars Raitums (uzņēmuma “Raituma krāsas” saimnieks). Vismaz līdz brīdim, kamēr smakas jūtamas, šādās telpās nav vēlams uzturēties.
Kā alternatīvu meistars iesaka lietot krāsas, kuru gatavošanā izmantotas dabiskas izcelsmes izejvielas.
Istaba kaļķa krāsā
Iekštelpām ieteicamas tā sauktās kaļķa krāsas. Tām pat piemīt pretmikrobu iedarbība, tās piesaista ogļskābo gāzi. Telpā, kura krāsota ar kaļķa krāsu, stūri nekad nepelēs, jo tā spēj uzsūkt lieko mitrumu, kondensātu. Savukārt tad, kad gaiss kļūst par sausu, krāsa atdod uzkrāto mitrumu. Šādā istabā būs vienmērīgs gaisa mitrums, kas vēlams gan cilvēkiem, gan labām mēbelēm, gleznām, instrumentiem.
Kaļķa krāsa arī piemērota pagraba krāsošanai. Saknes tajā glabāsies daudz labāk.
Kaļķa krāsu vislabāk lietot iekštelpās uz mūra virsmas, bet derēs arī uz rīģipša, raupju dēļu griestiem, u. c. Pamatvariantā krāsa ir balta, taču to var tonēt.
To var gatavot pats, taču tas nav tik vienkārši, tādēļ labāk šo krāsu iegādāties jau gatavu, tā nav nekāds deficīts.
Gatavo krāsu pats
Pašu spēkiem pagatavojama krāsa, kas derēs koka virsmām gan iekštelpā, gan ārtelpā (rupji dēļu griesti), ir tā sauktā zviedru krāsa, kas populāra Zviedrijā, Igaunijā. Ar šo krāsu var krāsot ēku fasādes līdz salam. Galvenais, lai vismaz dienu nav lietus un krāsa pagūst iesūkties. Arī pats meistars ar šo krāsu vēl pirms dažām dienām nokrāsojis savu lauka ķemertiņu.
Lūk, meistara ieteiktā recepte zviedru krāsas gatavošanai. Plānotais iznākums – aptuveni trīs litri krāsas (ap deviņus kvadrātmetrus lielam laukumam).
Krāsas gatavošanai ņem 10 l lielu nerūsējoša metāla katlu. Tajā uzkarsē apmēram 1,5 litrus ūdens, kurā ieber un izšķīdina 300–600 g vara vai cinka vitriola (mazie iepakojumi arī dārzu preču veikalos). Tad karstajā šķīdumā ieber 600 g kviešu miltu, labi maisa. Izveidojas klīsteris (apmēram kā pankūku mīkla). Turpinot maisīt, klīsteri karsē 15 minūtes, līdz tas sabriedis. Tad pievieno 2 kg pigmenta. Var izvēlēties dažādus toņus, jaukt krāsas, taču tad katrs pigments rūpīgi jānosver, lai vajadzības gadījumā varētu atkal sajaukt sākotnējo toni. Populārākais tādēļ ir variants, kad izvēlas tīru, sarkanbrūno pigmentu. Vārīšanu maisot turpina vēl 15 minūtes. Uzmana, lai nepiedeg. Rēķinās, ka krāsa vāroties katlā strauji celsies.
Visbeidzot pievieno 100–300 g darvas eļļu, lineļļu vai pernicu.
Samaisa visu viendabīgu ar krāsotāju mikseri. Masu izkāš, lai nebūtu kunkuļu.
Pirmoreiz krāsojot, litram krāsas pievieno 150–300 ml ūdens (būs kā grunts). Pēc dienas (vai pēc nedēļas) klāj otru kārtu ar neatšķaidītu krāsu.
Krāsu var glabāt, piemēram, pagrabā, līdz pavasarim. Tā nedrīkst sasalt.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
