Ilustratīvs foto

Mēness aptieka: Visbiežāk iedzīvotājiem ārsta palīdzība nepieciešama sadzīves un sporta traumu dēļ 0

Sadzīves traumas ir visbiežākās, kuru dēļ iedzīvotājiem bijusi vajadzīga ārsta palīdzība, to “Mēness aptiekas” rīkotajā aptaujā, izvēloties vairākus atbilžu variantus, apstiprinājuši 43% aptaujāto iedzīvotāju. Turklāt vīrieši šāda veida traumas gūst biežāk, nekā sievietes, kā arī biežāk iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 74 gadiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

“Ikdienā aptiekā bieži saskaramies ar situācijām, kad cilvēki jautā, kādu ziedi varētu lietot, kādas zāles iedzert, kādu elastīgo saiti iegādāties, lai traumētā vieta nesāpētu, ātrāk sadzītu. Nereti cilvēki izjūt sāpes vai diskomfortu agrāk gūtu traumu dēļ, kas ik pa laikam atgādina par sevi. Bieži vien aiz neuzmanības vai neizvērtējot savas fiziskās spējas, piemēram, darba apjomu dārzā, cieš tieši gados vecāki cilvēki.

Cenšamies iespējami sīkāk klientu iztaujāt un nereti aicinām nekavējoties apmeklēt ārstu. Diemžēl vērojam, ka  cilvēki mēdz nenovērtēt reālo situāciju, cerot, ka sāpes ātri pāries, bet realitātē ir gūta trauma, kuras ārstēšanā noteikti jāiesaistās ārstam,” farmaceite Ērika Pētersone mudina būt atbildīgiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aptauja liecina, ka sporta traumas raksturīgākas gados jauniem cilvēkiem, un visvairāk šādu cilvēku – 29% –  ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Sākot no 40 gadiem sporta traumas nav tik aktuālas, bet arī vecuma grupā no 60 – 74 gadiem 12% aptaujāto senioru snieguši atbildi, ka sportošanas dēļ guvuši traumu, kuras dēļ saņēmuši ārsta palīdzību. Tāpat sporta traumas aktuālākas ir vīriešiem, Rīgā un Pierīgā dzīvojošajiem, un kopumā šāda veida traumu esamību apstiprinājuši 18% respondentu.

Vēl 9% respondentu atklājuši, ka pie ārsta pēc palīdzības vērsušies, kad trauma gūta darbā, un šeit izteikts īpatsvars ir vīriešu vidū 15%, attiecīgi šādu atbildi apstiprinājušas 4% sieviešu. Vairāk traumas darbā gūst gados vecākie cilvēki vecumā no 60 – 74 gadiem, bet pārējās vecuma grupās, neatkarīgi no dzīvesvietas, šādu cilvēku skaits ir līdzīgs.

Vēl mazāk traumu, kuru dēļ apmeklēts ārsts, aptaujātajiem iedzīvotājiem bijis saistībā ar satiksmi – 7%. Vairāk ārsta palīdzība bijusi nepieciešama gados vecākiem cilvēkiem no 50 – 74 gadiem. Vismazāk ar šādiem satiksmes gadījumiem saskārušies Zemgalē dzīvojošie iedzīvotāji.

Mazākā respondentu daļa – tikai 3% norādījusi, ka viņiem bijušas vēl cita veida traumas, pēc kuru gūšanas vajadzējis saņemt ārsta palīdzību. 33% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nav bijušas traumas, kuru dēļ vajadzētu ārsta palīdzību, vīrieši – 23%, bet sievietes – 42%.

Reprezentatīva „Mēness aptieka” iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” šogad aprīlī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Atgādinot par rīcību nelielu traumu gadījumiem, „Mēness aptieka” aicina arī ikdienā rūpēties par savu muskuļu un locītavu un kaulu veselību, ikdienā veicot fiziskas aktivitātes un nodrošinot savu muskoloskeletālo sistēmu ar visām tai vajadzīgajām uzturvielām.

Sasitums, sastiepums vai mežģījums

1. Novietot statiski un atvēsināt

Traumēto ķermeņa vietu novieto nekustīgā stāvoklī, pēc iespējas piepaceļot augstāk.

Reklāma
Reklāma

Atvēsināšanai vislabāk noderēs aptiekā nopērkamie aukstuma aerosoli un geli. Īpaši ērta ir ātrā aukstuma komprese, ko aktivizējot (tas ir, saspiežot kompresē esošo ūdens maisiņu), notiek tālāka kompreses reakcija un veidojas aukstums.

Aukstuma kompresi lieto pirmās palīdzības sniegšanas brīdī, aplicējot ik pēc 20 minūtēm. Pēc tam var lietot aukstuma gelu vai gelu, kas satur atvēsinošas vielas, piemēram, mentolu. To lieto ik pa sešām stundām trīs dienas.

2. Lietot pretsāpju medikamentus

Ja sāpes ir stipras, iekšķīgi lieto ibuprofēnu, paracetamolu vai deksketaprofēnu saturošus medikamentus. Jebkuras nopietnas traumas gadījumā obligāti konsultējies ar ārstu.  Īpaši, ja traumu guvis bērns.

3. Fiksēt traumēto vietu

Izmežģījuma gadījumā rīkojas pēc jau minētās pirmās palīdzības shēmas, traumēto vietu fiksējot ar elastīgo saiti. Nefiksē izmežģījumu  ļoti stingri, lai nenospiestu asinsvadus un neveidotos pastiprināta tūska.

4. Lietot gelu vai ziedi

Ja trauma nav liela un/vai ar ārsta palīdzību ir noskaidrota traumas pakāpe, tālāko ārstēšanu turpina ar aptiekā nopērkamiem geliem vai ziedēm, kas satur dimetilsulfoksīdu, heparīnu, ibuprofēnu, levomentolu, dietilamīna salicilātu, diklofenaku.

Var izmantot homeopātiskas zāles vai dabiskus gelus, kas satur dažādas eļļas un ēteriskās eļļas maisījumā ar mentolu. Noder preparāti no baltegles, eikalipta, arnikas, ginko bilobas, Baikāla ķiverenes, kliņģerītes.

Ādas traumas

1. Apturēt asiņošanu

Durtu, grieztu, sistu brūču un visbiežāk sastopamo ādas traumu – nobrāzumu –  gadījumā pirmās palīdzības uzdevums ir asiņošanas apturēšana. Ja brūce asiņo stipri, asiņošanu aptur, uzliekot spiedošu pārsēju un izsauc neatliekamo palīdzību! Ja brūce asiņošana nav stipra, traumēto vietu paceļ augstāk, lai mazinātu asins tecēšanu.

2. Skalot ar ādai neitrāliem šķīdumiem

Brūci skalo ar 0,9% nātrija hlorīdu jeb fizioloģisko šķīdumu (tas gan ir recepšu medikaments) vai betaīnu saturošu šķīdumu, kas jau gatavs nopērkams aptiekā bez receptes. Tas fasēts gan mazos, gan lielākos flakonos, gan vienreizējas lietošanas ampuliņās. Ja šāda veida līdzekļi nav pieejami, brūci, protams, var skalot arī ar tīru (!) ūdeni.

3. Dezinficēt

Brūci dezinficē ar ādai neagresīviem šķīdumiem – tādiem, kas satur povidonjodu, šķīstošo furagīnu vai oktenidīna dihidrohlorīdu.

4. Pārsiet

Brūci pārsiešanai noder plāksteris. Izvēle aptiekā ir ļoti plaša – ir gan parastie ikdienā lietojamie dažāda izmēra plāksteru komplekti, gan sterili pēcoperāciju plāksteri, gan līmveida jeb šķidrie plāksteri, kas ir īpaši ērti, ja ādas trauma ir grūti sasniedzamā vietā.

Grieztas, bet ne pārāk dziļas brūces pārsiešanai ieteicams lietot plāksterus stripus jeb brūču slēdzējsloksnītes. Tās līmē perpendikulāri brūcei, tā savelkot brūces malas un veicinot ātrāku un pareizāku sadzīšanu. Ja ir aizdomas, ka ādas bojājums ir dziļāks vai inficēts, obligāti jādodas pie ārsta.