Pastmarku bloks “Dziesmu svētkiem Latvijā– 150” 2023. Tas ietver divas markas par vienu tēmu.
Pastmarku bloks “Dziesmu svētkiem Latvijā– 150” 2023. Tas ietver divas markas par vienu tēmu.
Foto no Artas Ozolas-Jaunarājas arhīva

Pasta baloža aplidotie mākslas darbi. Recenzija par Artas Ozolas-Jaunarājas izstādi “Pastmarka. Latvijas portrets” 1

Daina Šulca, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā
FOTO. Ziemeļkorejas līderis uzdāvina Putinam greznu portretu, kas lika apklust…
Mājas
FOTO. “Īpašnieks izīrē saulainu dzīvokli!” Rīgā var atrast īres dzīvokļus zem 200 eiro mēnesī, bet… 1
Lasīt citas ziņas

Mākslas galerijā “MuseumLV” un kultūras centrā “Grata JJ” līdz 29. jūlijam apskatāma Artas Ozolas-Jaunarājas 30 gadu ilgumā radītā pastmarku izstāde “Pastmarka. Latvijas portrets”.

Arta Ozola-Jaunarāja ir pastmarku un grāmatu māksliniece. Jaunākā viņas pastmarka veltīta Dziesmu un deju svētku 150. gadadienai. “Cilvēkiem nav vienalga, ko viņi līmē uz aploksnes,” teic māksliniece. Sacītais uzjundī nostalģiskas izjūtas par laiku, kad rakstījām vēstules un sūtījām apsveikumu kartītes – cilvēciska, personiska un silta kultūra, kas pamazām izgaist no mūsu saziņas, dodot vietu jaunam – elektroniskam – komunikācijas veidam, kas ir ātrāks, vienkāršāks un ērtāks, bet vai uzrunājošāks un paliekošāks.

Laikmetīgā un pop-art māksla

CITI ŠOBRĪD LASA

Artas Ozolas-Jaunarājas izstādē apskatāmas skices un oriģinālie zīmējumi akvareļa tehnikā, pastmarkas plakātu izmēros un to loksnes A4 formātā. Pastmarku loksnes, kur Nīcas tautastērpa viena pastmarka vai Latvijas piekrastes bāku marka ar perforētām malām sarindotas vairākās līnijās, atgādina Endija Vorhola slavenās tomātu zupas bundžas. Varbūt arī tāpēc, ka tās ir sārtos, baltos un zilganos toņos, ar atkārtošanās spēli radot bezgalīgu un vienlaikus galīgu rindu iespaidu. Neplānota asociācija, kas iezīmē kādu pastmarku īpašību – atkārtojoties, tās iegūst citu kontekstu – kā dejotāju rinda dziesmu un deju svētkos.

“Nīcas tautastērps ir mans mīļākais,” saka Arta Ozola-Jaunarāja, “jo ir vis­smukākais. Es vispār markās iestrādāju tēlus, kas man pašai patīk visvairāk. Izvēle ir subjektīva.”

Izstādē redzama liela izmēra fotogrāfija ar Artu Ozolu-Jaunarāju Nīcas tautastērpā, kā arī citas fotogrāfijas, kas uzņemtas, apmeklējot vietas Latvijā, un iedvesmojušas mākslinieci radīt pastmarku sērijas. Fotogrāfijas ir melnbaltas un ienes laikmetīgu un filozofisku noskaņu, ļaujot ielūkoties psiholoģiskos procesos un mākslinieciskos meklējumos, kas notikuši, pirms sākti zīmēt pastmarku tēli.

“Pastmarka. Latvijas portrets” tematiski izkārtota divos galerijas stāvos, aizņemot arī otrā stāva gaiteni, un nedaudz atgādina muzeja ekspozīciju. Pastmarku sērija par Latvijas personībām rosina vairāk uzzināt, kas ir Pauls Valdens un Emīlija Gudreniece. Radot šo sēriju, māksliniece ir izpētījusi arī Ernesta Birznieka-Upīša, Johannas un Žaņa Lipkes biogrāfiju un dzīves stilu, izvēloties personību fotogrāfijas un lietas, kas raksturo viņu dzīvi un darbu. Pastmarkās katrai detaļai ir nozīme.

Pastmarku sēriju “Latvijas bākas” informatīvi apkopo Rīgas līča piekrastes karte, kurā atzīmētas 15 Latvijas bākas – Kolkas, Rojas, Užavas, Mērsraga, Akmeņraga, Salacgrīvas, Ainažu un citas –, kas attēlotas markās un lielākā izmērā redzamas arī izstādē.

Reklāma
Reklāma

Centrā – latviešu novadu tautastērpi

Ar tautastērpu tēmu pirms 30 gadiem iesākās Artas Ozolas-Jaunarājas pastmarku radīšanas process. Viņas markās precīzi uzzīmēti visu novadu tautastērpi. Mūsu senču apģērbs apskatāms arī latviešu godu un gadskārtu svētku sērijā – kristības, Lieldienas, kāzas, Līgo, Ziemassvētki –, uzburot miniatūrsituāciju gleznas, kas atgādina sirsnīgas un krāšņas ilustrācijas. Valdzina to kompozīcija un redzamo tēlu saspēle dažādās norisēs. Rotaļīgā un vieglā noskaņa ir mākslinieces rokas kustību un attieksmes radīta, bet tērpu autentiskums noteikts dziļā pētnieciskā darbā, sadarbojoties ar muzejiem un Tautas tērpu centru “Senā klēts”. Izstādē apskatāmas markas, kas veltītas tautastērpu rotām, cimdiem un ziemas tautastērpiem, kas sabiedrībā nemaz nav tik zināmi.

Izstādes pirmās zāles pašā centrā izvietota Latvijas porcelāna leģendas māk­slinieces Zinas Ulstes, Artas Ozolas-Jaunarājas mammas, veidotā 35 centimetrus augstā figūra “Dejotāju pāris”, un tā ir kā atslēga visam šim pastmarku stāstam. Mākslā mēs nevaram aizbēgt no sevis, izliekam darbā to, kas esam, kas iegūts mūsu dzīvē, bērnībā, zināšanās un pieredzē. Artas tētis ir mākslinieks Otto Ozols, un viņa Dziesmu svētkiem veltītais metāla kalums krāsainā emaljas tehnikā ir viena no spilgtākajām māksliniece atmiņām. Kalums atradās telpā, kur Arta gulēja, un, atverot acis, šķita, ka tas kustas. Mammas un tēta mākslas darbi nenoliedzami atstājuši ietekmi Artas Ozolas-Jaun­arājas tēmās un redzējumos. Ģimenē mantotais un pašas mākslinieces iegūtais ir kā radošu enerģiju nesošs vilnis, kas savā plašumā aptvēris vai visu Latviju, iezīmējot pat Saeimas, valsts aizsardzības un korupcijas tēmas.

Foto no Artas Ozolas-Jaunarājas arhīva

Pāri viena vizuālās mākslas veida robežām

Pavadīt sūtījumus visā pasaulē – tā ir praktiskā un finansiālā pastmarku fun­kcija, bet to tēlotājmākslas nozīmīgums ir plašāks un dziļāks. Katrai pastmarkai savs stāsts, tā ir piederīga konkrētai valstij un tautai, vēsturiskiem notikumiem, mentalitātei un kultūrai.

Pastmarku mākslinieciskais mērķis ir atainot savas valsts un tautas identitāti. Tās dokumentē pagātni un šodienu, attēlo valsts vēsturi un cilvēkus. Varētu teikt, ka pastmarkas ir laikmeta liecinieces. Notikumi mēdz būt tik spēcīgi, ka vienā vizuālās mākslas izteik­smē – pastmarkā – nav iespējams aptvert to nozīmīgumu un emocijas.

Izstādē apskatāmi arī citi vizuālās mākslas veidi. Ar lakonismu izceļas Zolitūdes traģēdijai veltītais pieminekļa idejas mets. Arta kopā ar kolēģiem šo skaudro notikumu risinājusi, no kubiem ceļot lēzenu piramīdu ar tukšu vidu, kur daži kubi ir sašķiebušies vai tikai turas, viens otram pieskardamies ar aso stūri – tik maz vajag, lai tas sagāztos, paņemot līdzi visu, ko tie skar. Ļoti precīzs un nepārprotams vēstījums. Zīmīgi ieplānots arī tehniskais risinājums – ar sudrabotu krāsu pārklāti betona bloki atgādina par celtniecību un mūsdienu alumīnija konstrukcijām.

Izstādi “Pastmarka. Latvijas portrets” nevar sašaurināt tikai kā pastmarku tēmu vienas mākslinieces risinājumos, lai arī tā ir noteicošā, centrālā un spēcīgākā mākslinieciskā un tematiskā līnija. Ekspozīciju caurvij pašas mākslinieces personība un daudzpusība, viņas atbildīgā attieksme pret Latviju. Izstādē redzamas Artas Ozolas-Jaunarājas veidotās lelles, monētas, grāmatas un to ilustrācijas, datorgrafikas, fotoportreti un gleznas.

Artas Ozolas-Jaunarājas dejotāji, rokās sadevušies, atgādina Baltijas jūras viļņus, citās pastmarkās redzamas šaha figūras, skaitļi ar precīzu simbolisku nozīmi, ķieģeļu mūris, kara kuģis un karavīri. Tās ir politiskās tēmas.

Pastmarka “Rīgas porcelāna muzejs”. Pastmarkas kreisajā malā attēlota Artas mammas mākslinieces Zinas Ulstes vāze “Dziesmu svētki, 1973–2003”. 2021.
Foto no Artas Ozolas-Jaunarājas arhīva

Pastmarkas kā miniatūrgleznas

Izstādē apskatāmas arī pastmarku skiču versijas, kas nav īstenotas, jo pasūtītājam tās šķitušas pārāk drosmīgas. Tāpēc šis ir brīdis, kad pastmarkas kā māksla ir gatavas provocēt un izaicināt. Vai arī apstāties pie domas, ka pastmarkas attēlo tikai to, ar ko var lepoties valsts? Šī ir vēsturiski nostiprinājusies tradīcija, un, iespējams, to nevajag mainīt, bet arī attīstība un novatorisms ir pozitīvs apliecinājums valstij.

Interesanta ir muzeju sērija. “Medicīnas muzeja tēls ir skelets. Bija vajadzīga drosme, lai pie tā nonāktu,” saka Arta Ozola-Jaunarāja. “Ģimenes godu sērijā izpalika bēres, bet neesmu par to pārliecināta, vai vajag, un šaubos, vai kāds pastmarku ar šādu tematiku vēlētos līmēt uz aploksnes.”

Kāpēc ne? Vēstuļu sūtīšanu pa pastu ir nomainījis elektroniskais pasts, varbūt pastmarkām ar laiku izteiktāka kļūs tikai to mākslinieciskā, ne praktiskā vērtība? Bēres ir katra cilvēka dzīves noslēgums šajā saulē. Varbūt Latvija būtu pirmā valsts, kas izdod pastmarku par šādu tēmu? Vai tā būtu manipulācija ar miniatūrgleznu un cilvēku emocijām? Drīzāk spēja ietilpināt mākslu pāris centimetru lielā formātā, kas attēlo notikumus, tēlus, simbolus, alegorijas, asociācijas un norises.

Artas Ozolas-Jaunarājas izstādē ir risinātas nopietnas un lielas tēmas, laikmeta ainas un kultūrvēsturiskas vērtības. Paverot acis uz galerijas griestiem, pārņem lidojuma gars, radot brīvības, viegluma un rotaļības sajūtu. Pie griestiem iemājojuši simt pas­ta baloži – tieši tik, cik pastmarku radījusi māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. 100 pasta baloži, 100 pastmarkas un 150. dziesmu un deju svētki – apaļi skaitļi vienā izstādē, pateicoties pāris centimetru mazam perforētam taisnstūrim – pastmarkai. 100 no papīra izgatavotie pasta baloži ir tēls, kas tiražēts no mākslinieces ilustrētās un “Latvijas Pasta” izdotās bērnu grāmatas “Brīnumu diena”.

Izstādes “Pastmarka. Latvijas portrets” scenogrāfe ir galerijas “MuseumLV” un kultūras centra “Grata JJ” vadītāja Jūlija Eresko un kuratore – Irēna Bužinska. Tā tapusi sadarbībā ar “Latvijas Pastu”, Tautas tērpu centru “Senā klēts”, Rīgas Porcelāna muzeju un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.