Foto: LETA

“Smēķēšana dubulto risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt…” Apinis par noklusēto patiesību 43

Pēteris Apinis, ārsts

laikā ierobežotiem lasītājiem – lasiet būtiskās tēzes pirmajās divās raksta sadaļās

Smēķēšana 1.8–2 reizes palielina risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt. Smēķēšana ir viens no būtiskajiem, ja negalvenais iemesls plaušu vēzim, hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai, aterosklerotiskām asinsvadu slimībām un to sekām – infarktam un insultam.

LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
14 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 91
15 stundas
Lasīt citas ziņas
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā.

Katru dienu tikai smēķēšanas dēļ Latvijā mirst 6–10 cilvēku, proti, kopš 2. marta, kad Latvijā apstiprināja pirmo Covid–19 gadījumu, smēķēšanas dēļ Latvijā visoptimālākajos skaitļos (6 pacienti dienā) ir miruši 1362 pacienti (raksts tapis 16. oktobrī).

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar Covid–19 trīs reizes biežāk inficējas pacienti ar vairākām slimībām vienlaikus, parasti šī slimību buķete ir cukura diabēts, sirds asinsvadu mazspēja, hipertonija, hroniska obstruktīva plaušu slimība. Visām šīm slimībām galvenais iemesls ir mazkustība un liekais svars.

Lai izvairītos no smagas Covid–19 slimības vai pat nāves būtiskā recepte ir: sportojiet un nesmēķējiet!

Ko dara mūsu valdība? Cilvēkiem aizliedz sportot un mudina smēķēt. Pamatojums manam apgalvojumam ir:
• valdības paniskajos kliedzienos par Covid–19 pandēmiju nav ne vārda ar aicinājumu pārtaukt smēķēšanu (kas jau izskanējis no daudzu Rietumvalstu vadītāju un domas līderu puses);
• valdība vārdos plātās par tabakas ierobežošanu ar nodokļu celšanu, bet patiesībā lobē tabakas industriju un cigaretēm gandrīz akcīzi neceļ;
• valdības politika ierobežot sporta treniņus un sacensības bērniem, amatieriem un senioriem – proti tautas sportam, ir noziedzīga rīcība, kas samazina cilvēku imunitāti, palielina mazkustību, rada blakusslimības, palielina Covid–19 smagas slimības gaitas (un nāves) risku.

Jānis Reirs kā vāji slēpts tabakas lobijs
Finanšu ministrs Jānis Reirs 16. oktobrī uz Saeimu aiznesa portfelīti, kurā formāli atradās valsts budžets. Budžets, kurā Latvijā nākamajā gadā plānoti ieņēmumi 9,579 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,758 miljardu eiro apmērā. Iekšzemes kopprodukta prognoze ir 30,022 miljardi eiro, bet nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP.

Maksimālais valsts parāds nākamā gada beigās nominālvērtībās iezīmēts 14,44 miljardu eiro apmērā. Cilvēkiem ar sliktu atmiņu piebildīšu, ka 2019. gadā valsts parāds bija 10.7 miljardi eiro, tātad, pateicoties viedajai Reira finanšu vadībai 2 gados būs pieaudzis par 3.74 miljardiem.

Protams, šādā situācijā, kad parāds aug augumā, valsts vara raugās – kur naudu ņemt, un parasti finanšu ministrs lūko celt nodokļus.

Pieaugums par 32.7% ir tikai karsējamai tabakai. Cigaretēm akcīzes nodoķla pieaugums būs 5%, un tas nozīmē, ka Latvijā joprojām būs ievērojami zemākais akcīzes nodoklis Baltijas valstīs. Tātad – slēpjoties aiz viena skaitļa, Jānis Reirs lobē cigarešu biznesu. Pie kam Reirs arī nākamā un aiznākamā gadā plāno acīmneredzamu akcīzes nodokļa pieaugumu cigaretēm.

Jāpiebilst, ka vēl joprojām tieši cigaretes smēķē daudzkārt vairāk smēķētāju nekā lieto karsējamo tabaku, aptuveni 85% pret 5%, bet aptuveni 10% smēķē gan vienu, gan otru.

Par Latvijas iedzīvotāju smēķēšanas paradumiem drīz tiks publicēts jauns pētījums, kur šie skaitļi atšķiras, bet princips paliek iepriekšējais – cigaretes kūpina daudzkārt vairāk nekā elektroniskās cigaretes.

Latvijas valdība jau vairākkārt ir izcēlusies ar šādu taktiku. Savulaik, lai novērstu uzmanību no alkohola un nepieciešamības celt nodokli alkoholam, Saeimā sākās milzu kampaņa cīņā ar enerģijas dzērieniem, kurus finansiālā vērtējumā Latvijā lieto 11 tūkstošu reižu mazāk nekā alkoholu (citi dati rāda, ka starpība ir mazāka, bet tik un tā alkohols nodara tūkstošiem reižu lielāku kaitējumu nekā enerģijas dzērieni).

Foto: pexels.com

Savulaik, lai pierādītu savu čaklo rīcību cīņā ar mazkustību un adipozitāti, Veselības ministrija visā nopietnībā pētīja iespējas palielināt 0.5% tauku satura piena lietošanu pret 2.0% tauku satura pienu.

Manuprāt, karsējamā tabaka ir ļoti kaitīga un gandrīz tikpat kaitīga kā cigaretes, un man nav izdevies atrast pietiekami argumentētus pētījumus, kas pierādītu pretējo.

Tiesa, cigarešu smēķētāji uzņem daudz vairāk vēzi izraisošus degšanas produktus – butānu, acetonu, kadmiju, amonjaku, svinu, arsēnu, benzopirēnu, toluolu, darvu, vinila hlorīdu, kreozotu, poloniju, ūdeņraža cianīdu, tvana gāzi un virkni citu inžu.

Nav ne mazākā pamatojuma ievērojami celt akcīzi karsējamai tabakai, bet minimāli celt cigaretēm, cigarillām un citiem smēķējamiem draņķiem.

Es jau dzirdu tabakas industrijas ruporus ar vaimanām, ka ceļot akcīzes nodokli cigaretēm, ievērojami pieaugs pārrobežu kontrabanda. Tas ir apšaubāms apgalvojums, jo:
• kontrabandas līmenis ir zemākais Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas laikā ar tendenci samazināties;
• robeža ar Baltkrieviju, pār kuru plūda plašā kontrabanda, ir ievērojami stingrāk slēgta Covid–19 dēļ un Lukašenko režīma īpašo aktivitāšu dēļ pēcvēlēšanu periodā.

Kāpēc ir jāceļ akcīzes nodoklis tabakai? Divu iemeslu dēļ:
• lai samazinātu smēķēšanu, īpaši bērnu un jaunatnes vidū, kam pieejamība vienmēr korelē vai pat ir tieši proporcionāla cenai, bet Latvijas policija nedara it neko lai ierobežotu cigarešu pieejamību bērniem;
• lai papildinātu brūkošo Latvijas budžetu (kurā es ar cerību vēlos ieraudzīt kaut nelielu algu paaugstinājumu mediķiem, finansējuma palielinājumu kompensējamām zēlēm vēža un plaušu slimniekiem, atbalstu ģimenes ārstu un NMPD dienestam utt.)

Ko Pasaules Veselības organizācija saka par tabaku un Covid–19?
Latvijas valdība, aizliedzot sporta nodarbības, piespiežot lietot maskas, samazinot iespējas apmeklēt mediķus vai pulcēties, allaž mēdz atsaukties uz Pasaules Veselības organizācijas noradēm un datiem. Diemžēl ne valdībā, ne Veselības ministrijā nevienam nav bijis laika iepazīties ar to, ko PVO saka par tabakas un Covid–19 korelāciju.

Tālāk brīvs tulkojums:
„Kādas ir iespējamās attiecības starp tabakas lietošanu un Covid–19 pandēmiju? Tabakas lietošana var palielināt risku saslimt ar nopietniem simptomiem, ko izraisa saslimšana ar Covid–19. Salīdzinot ar nesmēķētājiem, smēķēšana anamnēzē palielina ļaunu veselības rezultātu iespējamību Covid–19 pacientiem, tostarp tiem, kam nepieciešama intensīva ārstēšana, kam nepieciešama mehāniska ventilācija un kas cieš no smagām slimībām.

Smēķēšana ir riska faktors daudzām elpceļu infekcijām, ieskaitot saaukstēšanos, gripu, pneimoniju un tuberkulozi.

Smēķēšanas ietekme uz elpošanas sistēmu rada lielāku iespējamību, ka smēķētājiem šīs slimības, saslimstot ar Covid-19 kļūs smagākas. Smēķēšana ir saistīta arī ar iespējamu akūto respiratoro distresa sindromu, kas ir smagākā komplikācija Covid–19 pacientiem.

Jebkura veida tabakas smēķēšana ir kaitīga ķermeņa sistēmām, tostarp, sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmai. Arī Covid–19 var kaitēt šīm sistēmām. Ķīnas ārstu publicēti pierādījumi liecina, ka cilvēkiem, kam ir tabakas smēķēšanas izraisīti kardiovaskulāri un elpošanas traucējumi, ir lielāks smagu Covid–19 simptomu rašanās risks.

Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Analizējot 55 924 laboratoriski apstiprinātus gadījumus, izrādījās, ka mirstības līmenis Covid–19 pacientiem ir daudz lielāks to pacientu vidū, kas slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, hipertensiju, hroniskām elpošanas ceļu slimībām vai vēzi, nekā to pacientu vidū, kam nav hronisku hronisku slimību. Šīs slimības palielina šādu personu neaizsargātību pret Covid–19.

Tabakas smēķēšanai ir milzīga ietekme uz elpceļu veselību, un tā ir visizplatītākais plaušu vēža cēlonis. Tā ir arī visnozīmīgākais hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) riska faktors, kas izraisa alveolu pietūkumu un alveolu plīsumus plaušās, samazinot plaušu spēju uzņemt skābekli un izvadīt oglekļa dioksīdu, kā arī rada gļotu veidošanos, kas izsauc sāpīgu klepu un elpošanas grūtības.

Vīruss, kas izraisa Covid–19, galvenokārt ietekmē elpošanas sistēmu, un bieži izraisa vieglus līdz smagus elpošanas orgānu bojājumus, kas var izraisīt nāvi.

Tomēr, ņemot vērā, ka Covid–19 ir jauna slimība, saikne starp tabakas lietošanu un slimību prasa papildu dokumentāciju un pētījumus.

Ir pierādījumi, ka Covid–19 pacientiem, kam ir smagāki simptomi, bieži ir ar sirds problēmām saistītas komplikācijas. Šī saistība starp Covid–19 un sirds, asinsvadu veselību ir svarīga, jo tabakas smēķēšana un pakļaušanās sekundāro dūmu iedarbei ir galvenie sirds, asinsvadu slimību cēloņi pasaulē.

Tādējādi Covid–19 ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu pasliktina jau esošās kardiovaskulārās slimības. Savukārt vājāka kardiovaskulārā sistēma Covid–19 pacientiem ar tabakas smēķēšanas anamnēzi padara šādus pacientus jutīgākus pret smagiem simptomiem, palielinot šo pacientu risku”

Tabakas industrija izplata melīgus paziņojumus, ko Covid–19 psihopandēmijas apstākļos pavairo masu mediji un sociālie tīkli
Covid–19 ir vīrusu infekcija, kas visvairāk ietekmē elpceļus un plaušas, var būt smaga un letāla. Daudzi ar tabakas smēķēšanu saistīti apstākļi ir riska faktori smagai Covid–19 slimības formai.

Ilustratīvs attēls
Foto: PEXELS

Tāpēc globāli, īpaši Rietumeiropas valstīs un ASV, tabakas izstrādājumiem, kā arī ar tiem saistītiem veselības apdraudējumiem ir pievērsta negatīva uzmanība.

Šādā situācijā tabakas industrija mēģina sajaukt un torpedēt zinātni, kas saista smēķēšanu ar Covid–19. Zinātnisko debašu ietekmēšana ir apzināta tabakas industrijas taktika, ar kuras palīdzību nozare cenšas sasniegt vairākus savstarpēji saistītus mērķus:

• ietekmēt pētniecības programmu;
• radīt šaubas par pierādījumiem, publiski noliedzot saistību starp smēķēšanu un vēzi un nikotīna atkarību;
• novērst skatu no cēloņsakarības starp smēķēšanu un dažādām neinfekcijas slimībām,priekšplānā virzottādus jēdzienus kā „iedzimta slimība”, „mazkaitīgas cigaretes” vai „iekštelpu klimats”.

Galvenais mērķis, kā tabakas industrija cenšas ietekmēt zinātni, ir radīt šaubas par kādu konkrētu tematu, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar sekundārajiemtabakas dūmiem, saitēm ar Covid–19, sasaiti ar citām slimībām.

Tabakas industrija visu laiku skandē mantru, ka attiecībā uz smēķēšanas un Covid–19 mirstības korelāciju „būtu nepieciešams vairāk pētījumu”, cenšas novērst visas ar smēķēšanas ierobežošanu saistītās regulas, likumus, normatīvos aktus, cenšas atjaunot bezjēdzīgas debates par nenozīmīgiem jautājumiem, lai samulsinātu politikas veidotājus un sabiedrību.

Šo taktiku tabakas industrijai jau 1953. gadā izstrādāja firma “Hill and Knowlton”.

Šaubas tiek radītas, finansiāli atbalstot pētniecību, kas atbilst vēlamajam nozares redzējumam. Tabakas nozares finansētie pētījumi parasti meklē alternatīvus paskaidrojumus par veselības riskiem, kas saistīti ar smēķēšanu, piemēram, „medicīniskie pētījumi norāda uz daudziem iespējamiem vēža cēloņiem”.

Tabakas industrija iespaido zinātni, izmantojot „spoku” rakstus un pētījumus, bet mūsdienās vēl vairāk – maksājot „troļļiem” sociālajos tīklos (būs interesanti lasīt „troļļu fabrikas” komentārus par šo rakstu).

Netiešo ietekmi tabakas industrija panāk, finansējot neatkarīgus pētījumus jomās, kas dod labumu nozarei un novērš daļu cigarešu kaitējumu, piemēram, radot nākamās paaudzes bezdūmu vai elektroniskos smēķēšanas produktus.

Visbeidzot, tabakas nozares mērķis ir veidot faktu bāzi, pēc kuras lēmumu pieņēmēji nosaka politiku. Radot neskaidrību ap diskusiju par smēķēšanu un veselību, tabakas industrija vienlaikus mēģina mazināt sabiedrības atbalstu regulējošai rīcībai.

Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Tabakas rūpniecības nozare un tās sabiedrotie ir atzīmējušies daudzos pētījumus, kuros konstatēts, ka smēķētāju skaits klīnikās ar Covid–19 ir nepietiekams, betir atrodama pat hipotēze, ka nikotīnam ir terapeitiska nozīme pacientiem ar Covid–19.

Tomēr pati interesantākā tabakas industrijas aktivitāte šogad ir neticamā tabakas rūpniecības līdzdalība Covid–19 vakcīnu izstrādē. Tabakas industrijai ir ieguldījumi biotehnoloģiju uzņēmumos un farmācijā, un tagad šie meitas uzņēmumi ir iesaistījušies vakcīnu izstrādē.

Šie ieguldījumi ir daļa no tabakas nozares uzņēmējdarbības stratēģijas un dod tiem cienījamu nostāju zinātniskajās debatēs. Piemēram, Kentuki BioProcessing ir British American Tobacco (BAT) pilnībā piederošs meitasuzņēmums ar farmācijas vēsturi, un šis uzņēmums mēģina ražot vakcīnu, izmantojot tabakas ražotnes.

Savukārt Phillip Moris (ir ziņas, ka PVA) pieder kapitāldaļu kontrolpakete Medicago, kas mēģina saražot Covid–19 vakcīnu, izmantojot tabakas lapu šūnas un vīrusus, kas tajās atrodas. Tabakas kompānijas investē ilgtspējas, vides un cilvēktiesību nevalstiskās organizācijās, universitātēs un mākslas iestādēs.

Tabakas nozare čakli ziņo par ziedojumiem, kas veikti katastrofām visā pasaulē. Covid–19 pandēmijā tabakas industrija iezīmējās ar personīgo aizsarglīdzekļu, masku un dezinfekcijas līdzekļu ziedojumiem.

Tomēr lielākais tabakas industrijas sasniegums ir veiksmīga iejaukšanās politikā un regulējošo dokumentu izstrādē, radot pilnīgi atšķirīgus regulējumus starp dažādām valstīm.

Allaž, tiklīdz kādā valstī parādījusies iniciatīva ierobežot smēķēšanu, ierobežot piekļuvi tabakas izstrādājumiem, ierobežot tirdzniecību vai pasargāt iedzīvotājus no sekundāriem dūmiem, tabakas nozare ir centusies šādas iniciatīvas kavēt ar argumentiem: ja tiks radīti šādi noteikumi, tad cietīs darbavietas, tiks slēgti mazie veikali, bet paši ierobežojošie noteikumi būs neproduktīvi, nelikumīgi, un kas tad šos noteikumus kontrolēs – nevar taču pielikt katram smēķētājam policistu.

Ja tiek ieviesta kāda regula, nozare cenšas mazināt tās efektivitāti, apšaubot, kādas priekšrocības tā sniedz, meklējot juridiskus izaicinājumus vai izmantojot likumdošanas procesu, lai to grozītu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Brīdī, kad valstij katastrofāli trūkst naudas, kad Finanšu ministrija cenšas ar lieliem nodokļiem aplikt mikrouzņēmumus, radošās personības, individuālos uzņēmējus Finanšu ministrija pat neizskatacigarešu aplikšanu ar nopietnu nodokli, kā ar vīģes lapu aizsedzoties ar nodokļa celšanu karsējamai tabakai.

Karsējamo tabaku Latvijā smēķē 9 reizes mazāk kā cigaretes, tātad arī ienākums no paaugstinātā nodokļa būs relatīvi mazs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs
30 minūtes
LE
LETA
Veselam
Latvijā turpina samazināties saslimstības ar Covid-19 rādītāji. Cik jauno gadījumu atklāts? 1
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
Ja iedzīvotāji atliks vakcināciju, rudenī tas var beigties ar “lokdaunu” 29
2 stundas
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
4 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vari atslābināties – šodien tevi apskaudīs par daudz ko! Horoskopi 20.junijam
14 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 88
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Lielākais karstums pēdējo 3 gadu laikā, bet Jāņos būsim uz robežas…” Briča prognozes garajām brīvdienām 11
2 dienas
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
4 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 1
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Lai nāktu pie sava farmaceita…
4 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Palīgi, ko izvēlas sirds 1
5 dienas
LA
LA.LV
Veselam
efektīvi var ārstēt atvilni? 5
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kad tava sirds signalizē jeb 12 sirds signālu katalogs 6
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ar emocionālu uzrunu „Lai tava sirds skan veselīgi!” „Mēness aptieka” uzsāk sirds mēnesi farmaceitiskajā aprūpē 1
2. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kovidsomnija arī bērniem jeb kā pandēmija kaitē bērnu un pusaudžu miega kvalitātei 10
1. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Laimīgs un bez Laimas slimības 2
31. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Dažādas sāpes ķermenī un taktika pareizai rīcībai 1
27. maijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Farmaceite: Strādāju ar prātu un sirdi izvēlētu darbu 3
21. maijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Centrālā laboratorija” investē 1 miljonu eiro molekulārās bioloģijas iekārtās 2
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jūti sāpes vai smagumu kājās? Pārbaudi potītes brahiālo indeksu! 1
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jau atkal tās nejaukās tulznas un tulzniņas! Pēdu kopšanas ABC jaunas vasaras sezonai 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Trokšņa audio austiņās var būt par daudz! 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ satraukties par ilgāku nekustīgu sēdēšanu? 2
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
„Veselības centru apvienība” vakcinē Rīgas Stradiņa universitātē
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
tikt galā ar alerģisko konjunktivītu
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pelargoniju ziedi – prieks acīm, saknes – veselībai
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Covid-19 un neiroloģiskās slimības – izplatīta kombinācija 7
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
9 ieteikumi urīnpūšļa veselībai – kā palīdzēt urīnpūslim būt stipriniekam 2
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Saprātīga, slodze, pulsometrs, piemērots apģērbs, atbilstošs uzturs – padomi, uzsākot skriešanas treniņus 1
30. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Samazinot cukura patēriņu, organismam C vitamīna tiks vairāk 1
28. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Neaizmirstam – rūpes par veselību ir aktuālas 365 dienas gadā!
28. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ietaupījuma iespēja aptiekas piedāvājumā kā atbalsts Latvijas iedzīvotājiem
26. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Vai visi skolēni mācās pie rakstāmgalda?
21. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
7 iemesli, kāpēc tavam mieram un miegam var noderēt senais, labais baldriāns 1
21. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Veselības centru apvienība” (VCA) mediķi šodien vakcinējuši 3250 vakcīnas pret Covid-19 4
16. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Mēness aptieka” atzīta par līderi veselības nozares zīmolu ilgtspējas indeksā 2
13. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Samazini stresa ietekmi! 10 speciālista ieteikumi, kā saglabāt normālu asinsspiedienu
12. aprīlis, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Lieldienās VCA apkalpotajos vakcinācijas punktos savakcinēti teju 3000 cilvēki 4
7. aprīlis, 2021
LE
LETA
Veselam
Atklāti 84 jauni Covid-19 gadījumi. Kāds šobrīd ir saslimstības kumulatīvais rādītājs? 16
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcas vadītājs par to, vai slimnīcā nokļūst arī vakcinēti Covid-19 pacienti 90
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Par izvairīšanos no dzēlējiem un asinssūcējiem jādomā laikus. Kā mazināt niezi un tūsku pēc kukaiņu koduma?
1 diena
LE
LETA
Veselam
Vakcinācijas pret Covid-19 procesu noslēdzis katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs 13
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
Tikpat ātri, cik izplatās vīruss, reaģē arī valdība. Kā cīņa ar Covid-19 notiek Dānijā? 22
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Aprēķināts, kurā novadā patlaban ir visaugstākais ar Covid-19 sasirgušo skaits 5
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ja iedzīvotāji atliks vakcināciju, rudenī tas var beigties ar “lokdaunu” 29
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā turpina samazināties saslimstības ar Covid-19 rādītāji. Cik jauno gadījumu atklāts? 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Jāņos tveice sāks mazināties, iespējamas plašas pērkona lietusgāzes. Sinoptiķu prognoze svētku dienām
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Latviešu prese par tik lielas naudas šķiešanu, lai “purvājā” ierīkotu parku, bija nikna. Kā tapa Uzvaras parks Rīgā? 2
4 stundas
DM
Dagnija Millere-Balandīna
Veselam
Kāzas bez klātiem galdiem, sapnī redzētais meitas vārds. Talsenieku Elīnas un Edgara mīlestības stāsts 2
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki pamet Rīgu. Cik būtiski gada laikā sarucis iedzīvotāju skaits galvaspilsētā? 7
2 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Tikko augstskolā iestājies students saņem akceptu elektrostacijas būvniecībai. Kā viņam tas izdevās?
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma karstākā diena pēdējo divu gadu laikā. Laika prognoze svētdienai
2 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā 14
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 110
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Divas trešdaļas sabiedrības no 10% nākotnes pensijas var atvadīties jau tagad 73
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Rasma, Rasa un Maira
2 stundas
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 384
2 dienas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
vislabāk apēst dārzeņus: izcili svaigu kabaču salāti tūlītējai ēšanai
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
“Pārslimoju kovidu, pēc vakcinēšanās zaudēju samaņu un slimnīcā ārstējos ar tādiem pašiem “bēdu brāļiem”!” Vainīgs vīruss vai pote? 266
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs radījis pamatīgas galvassāpes britu karaļnama darbiniekiem: kā “izlavierēt” starp oficiālām prasībām un izpildīt viņa vēlēšanos? 16
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča pirmo reizi publiski iepazīstina ar savu jauno draugu 15
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs
11:30
LE
LETA
Veselam
Latvijā turpina samazināties saslimstības ar Covid-19 rādītāji. Cik jauno gadījumu atklāts? 1
10:50
LE
LETA
Ziņas
Jāņos tveice sāks mazināties, iespējamas plašas pērkona lietusgāzes. Sinoptiķu prognoze svētku dienām
10:33