Foto: SHUTTERSTOCK
Kā rīkoties gadījumā, ja Latvijā nepieciešamo pakalpojumu saņemt nevar? 0
Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga stāsta par gadījumiem, kad nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu nevar nodrošināt Latvijā, bet to ir paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem. Šādās situācijās ir attiecināma S2 veidlapa – “Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu”, un tai ir obligāti jāpiesakās pirms pakalpojuma saņemšanas.
E. Štālberga informē, ka, pamatojoties uz S2 veidlapu, pacienti visbiežāk saņem sekojošus pakalpojumus – ģenētiskās analīzes bērniem, cilmes šūnu donora meklēšanu un šūnu transplantāciju, analīzes pēc cilmes šūnu transplantācijas, acu operācijas un diagnostiskus izmeklējumus ar ārstu konsultācijām. Speciāliste uzsver, ka “visbiežāk šādus pakalpojumus pacienti saņem kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, kā arī Vācijā, Beļģijā un Lielbritānijā.”
Kurp latvietim doties ārstēties?
NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja atzīst, ka visbiežāk pacienti izvēlas saņemt medicīnas pakalpojumus Pārrobežu Direktīvas kārtībā, jo citas “Dalībvalsts ārstniecības iestāde ir bijusi tuvāk cilvēka dzīvesvietai (Latvijas pierobežas teritorijā – Lietuvā un Igaunijā) vai arī iedzīvotāja ieskatā citā Dalībvalstī ir bijis iespējams saņemt augstākas kvalitātes pakalpojumus.” Kā piemērus E. Štālberga min Austriju un Vāciju.
Arī Medrefund LTD pārstāvis Arnis Krasovskis, kas nodarbojas ar ārstēšanas izdevumu atgūšanu Lielbritānijā, atklāj, ka latvietim visizdevīgāk būtu braukt uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu, Igauniju, Polijas sākumdaļu, “gan finansiāli būs izdevīgāk, gan kulturālā ziņā būs saprotamāk. Ja kādam ir vēlme, var braukt uz Rumāniju, Bulgāriju. Ja pacients brauks uz Lielbritāniju, summas būs daudz lielākas.”
“Savukārt gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādē, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārpus valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas (piemēram, privātklīnikā, kurai nav līguma ar valsti), arī ir pieņemts lēmums veikt izdevumu atmaksu iedzīvotājam, pamatojoties uz Latvijas veselības aprūpes tarifiem par pakalpojumiem,” informē E. Štālberga. “Pārsvarā tie ir ambulatori saņemti veselības aprūpes pakalpojumi privātā ārstniecības iestādē Polijā vai kūrortā (Bulgārijā un Spānijā).” NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja atgādina, ka šādās situācijās izdevumi tiek atlīdzināti, ja saņemto pakalpojumu Latvijas valsts apmaksā no tās budžeta līdzekļiem.
Reklāma
Reklāma
