Aritmologs: Ir pacienti, kuri ar viedierīču palīdzību paši sev diagnosticējuši aritmiju 0
Ar ko mirdzaritmija atšķiras no citām aritmijām un kāpēc tā ir biežākā no aritmijām? Uz šiem un citiem jautājumiem TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skatītājiem skaidrojumu un atbildes sniedza Skrides Sirds klīnikas aritmologs Daiņus Gilis.
Daļa cilvēku nejūt, ka viņiem ir mirdzaritmija, bet lielākā daļa cilvēku tomēr jūt, ka ar ritmu nav īsti labi, skaidro aritmologs. Biežākās sūdzības esot nevienmērīgs pulss: te lēns, te ļoti ātrs, elpas trūkums pie fiziskas slodzes, kas agrāk nebija novērojams. “Ātrāk iestājas nogurums, bezspēks, dzīves kvalitāte ir ietekmēta.” Kas ir iemesls, kāpēc rodas mirdzaritmija, ārsts min vairākas lietas: “Mirdzaritmijā var iedzīvoties, ja ir ģenētiskais faktors, pārmantojamība, otra lieta – daudzi par maz nopietni uztver asinsspiediena kontroli, jāteic, arī alkohola lietošana var ietekmēt mirdzaritmijas rašanos.” Ne mazāk būtisks faktors ir arī stress un emocionālā pārslodze darbā. Ārsts uzsver, ka tam ir ļoti liela nozīme. “Ir dati par nervu sistēmas ietekmi – mums ir tā saucamā parasimpātiskā un simpātiskā nervu sistēma, kas kopā veido veģetatīvo nervu sistēmu. Tā ir nervu sistēma, kas ne vienmēr no mums ir atkarīga, tā ir mūsu reakcija uz dažādiem stimuliem un tā var ietekmēt gan sirdsdarbību, gan ritmu. Arī asinsspiediens var palielināties, ja cilvēkam ir regulāra trauksme, slikts miegs…” Ārsts arī stāsta, ka ir daudz pacientu, kas paši sev diagnosticējuši aritmiju, proti ar viedierīču palīdzību ierakstot elektrokardiogrammu, pēc tam konsultējoties ar ārstu un nepieciešamības gadījumā veicot ablāciju (minimāli invazīva medicīniska procedūra, kas paredzēta dažādu sirds ritma traucējumu, kas pazīstami kā aritmijas, ārstēšanai).
