Vai Latvijas mediju lietotāji ir gatavi maksāt par mediju saturu? 1
Latvijas plašsaziņas līdzekļu lietotāji ir gatavi maksāt par mediju saturu, otrdien pētījuma “Baltic Media Health 2018-2019” prezentācijas pasākumā sacīja portāla “Delfi.lv” galvenais redaktors Ingus Bērziņš, kura vadītais medijs šogad ieviesa arī maksas satura sadaļu.
Bērziņš skaidroja, ka mediju lietotāji vēlas abonēt kvalitatīvu saturu.
“Ja agrāk lasītāji pirka abonementus, jo izvēlējas zīmolu, tad tagad lasītāji impulsīvi reaģē uz interesantu saturu, tā arī paliekot abonentu lokā,” secinājis Bērziņš.
Viņš gan piebilda, ka ir arī cilvēki, kas gatavi maksāt par saturu, jo viņiem patīk pati ideja – “Delfiem” bija lietotāji, kas sāka iegādāties maksas satura abonementus vēl brīdī, kad portālā nebija pieejams neviens maksas raksts.
Bērziņš norādīja, ka, izvēloties ieviest maksas saturu, svarīgi ir domāt par ērtiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas ne tikai uzlabo lietotāju pieredzi, bet arī pakalpojuma sniedzējam nodrošina iespēju sekot līdzi pakalpojuma iegādes dinamikai, jo tas ļauj saprast, kā īstenot efektīvāku satura plānošanu. “Delfi” galvenais redaktors uzsvēra, ka tieši analītikas un statistikas rīki ļauj redakcijai saprast, par kādām tēmām radīt jaunus maksas materiālus, lai turpinātu uzturēt lasītāju interesi.
Uzturot pakalpojumu, uzņēmums secinājis, ka svarīgi izvērtēt arī dažādas maksājumu iespējas.
“Līdzīgi kā citur pasaulē, latvietis nebaidās no automātiskā regulārā maksājuma,” teica Bērziņš, piebilstot, ka ir izaugusi paaudze, kas “aizmirst par maziem periodiskiem maksājumiem”.
“Ja iepriekš paaudzei bija maksājumi par reālo dzīvi, tad tagad mēneša maksājumi tiek pārliki uz digitālo dzīvi,” teica portāla redaktors.
Neskatoties uz darbu, kas vērsts uz ērtiem tehnoloģiskiem risinājumiem, pakalpojuma galvenais elements ir kvalitatīvs saturs, uzsvēra Bērziņš, piekodinot, ka tieši tas spēj nodrošināt auditoriju, to pamudinot izvēlēties par labu maksas materiāliem.
Bērziņš pastāstīja, ka saskaņā ar tirgus pētījumiem aptuveni 8% iedzīvotāju dažādās valstīs, neatkarīgi no to labklājības līmeņa, ir gatavi maksāt par ziņu žurnālistiku. Šādus datus attiecinot uz Latvijas interneta lietotāju daudzumu, potenciāli par maksas saturu būtu gatavi maksāt aptuveni 112 000 cilvēku, kas Latvijas mediju vidē ir ļoti ievērojams auditorijas lielums.
“Delfi” pieredze pirmajos mēnešos liecina, ka Latvijas iedzīvotāji strauji pieņem izpratni, ka digitālais abonements – tas ir normāli,” atzina Bērziņš.
Portāla redaktors sacīja, ka sākotnēji redakcija bažījusies par iespējamību, ka medija lietotāji, kuri izvēlas par saturu nemaksāt, varētu justies kā “otrās šķiras lietotāji” un atteikties no portāla apmeklēšanas pavisam. Taču lietotāju kritikas trūkums un kopējā portāla auditorijas dinamika esot apliecinājums tam, ka šāds scenārijs nav piepildījies.
AS “Delfi” valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs, stāstot par abonentu pieauguma dinamiku, neatklāja, cik daudz lietotāju maksā par portāla radīto saturu, gan piebilstot, ka par abonentu skaitu portāls varētu runāt, pakalpojumam darbojoties vismaz gadu vai sasniedzot 10 000 abonentu. Kuzikovs gan atklāja, ka portāls ik nedēļu saņem simtiem maksājumu.
Viņš gan arī atzina, ka brīdī, kad abonentu skaits sasniegs 10 000, portāls varētu celt abonentmaksu par maksas saturu.
Kā ziņots, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētniece Aija Krūtaine, prezentējot pētījumu par 2018./2019.gada Baltijas medijiem, norādīja, ka kādreiz ietekmīgi dienas laikraksti Latvijā gadiem zaudē auditoriju un ietekmi, tādēļ pastāv jautājums, cik ilgi to īpašnieki turpinās šādus medijus finansēt.
Pētījums aptvēris 75 dažādus medijus visās trīs Baltijas valstīs – piecus populārākos medijus katrā nozares sektorā.
Viena no būtiskākajām atziņām – mediju auditorija turpina samazināties, šādai tendencei turpinoties aptuveni desmit gadus, sacīja Krūtaine, vienlaikus atzīmējot, ka 2018.gadā varēja novērot to, ka mediji, pielāgojoties jaunajiem tirgus apstākļiem, tomēr spējuši arī pelnīt. “Tas uzskatāms par būtisku uzlabojumu,” akcentēja pētniece.
No pētījumā ietvertajiem medijiem auditorija kritusies 43 medijiem, savukārt 19 plašsaziņas līdzekļiem tās apmērs kāpis. Tāpat 27 medijiem izdevies kāpināt savus ieņēmumus. Ne vienmēr gan pieaugošie ieņēmumi liecina arī par iespēju finanšu gadu noslēgt ar peļņu, izriet no pētījumiem.
