Foto AFP/Scanpix/LETA

Kā tikt pie lētas elektrības? Biržas cena zaudē pievilcību, taču cik stabila ir fiksētā? 53

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Siers lētāks kā Rīgā, bet problēmas auto tirgū. Cik lielas ir algas un pensijas? Kāda šodien ir dzīve Krievijā sankciju cilpā 70
Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
FOTO. Ogrē elektrības cenas Ziemassvētkus neaizēno: iedegti skaisti rotājumi visā novadā 18
Lasīt citas ziņas

 

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, mājsaimniecībām pieaugusi par 113% līdz 121,93 eiro/MWh. Tuvojoties ziemai, kad patēriņš palielināsies vairākas reizes, mājsaimniecībām nākas uzdot jautājumu – ko darīt? Turpināt izmantot biržas cenas tarifu un cerēt, ka tā samazināsies, vai tomēr pārslēgties uz fiksētas cenas tarifu, riskējot ar vairāku gadu līgumiem, nezinot, kāda būs elektrības cena pēc gada vai diviem?

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Biržas tarifs iziet no modes?

Vēl ne tik sen teju ikviena elektroenerģijas tirgotāja konsultanti parasti ieteica lūkoties dinamiskā jeb biržas tarifa virzienā, kad elektrības cena mainās ik stundu. Tobrīd vidējā biržas cena pārsvarā bija zemāka par tirgotāju fiksēto cenu piedāvājumiem.

Ja mājsaimniecība bija gatava aktīvi šīm cenām sekot līdzi, lielākos enerģijas tērētājus darbinot stundās, kad cena ir zemāka, gandrīz vienmēr šīs mājsaimniecības par elektroenerģiju maksāja mazāk nekā tie klienti, kas izmanto fiksēto cenu, tādējādi zaudējot iespēju darbināt trauku vai veļas mašīnu brīžos, kad cena ir ļoti zema.

Diemžēl jūlijs bijis tik dārgs, ka reti bijuši tie mirkļi, kad biržas cena nokritusi zem 20 centiem par kWh.

Turklāt vakar pievakarē biržas cena bija uzlēkusi vēl neredzētos augstumos, kad 1 kWh maksāja pat 2 eiro un 10 centus. (Pārējo dienas daļu, gan turoties 30 – 50 centu robežās.) Tomēr, ja ir vēlme tieši šobrīd cenu nofiksēt, ir grūti atrast piedāvājumus, kuri būtu zem 20 centiem par kWh. Lielāko tirgotāju cenas variē no 20 līdz pat vairāk nekā 30 centiem par kWh atkarībā no līguma nosacījumiem.

Daudzi gan joprojām laimīgi izmanto senāk noslēgtu lētāku līgumu priekšrocības. Tomēr, līgumu termiņiem beidzoties, elektrības tirgotāji cenu pacels. Turklāt daļā līgumu ir atrunātas arī cenu korekcijas, kas nozīmē, ka 13 centu/kWh līgums var tāds nepalikt visu līguma laiku.

 

Fiksētās cenas jau pārsniedz 30 centus/kWh

Vislielākā klientu bāze Latvijā ir “Latvenergo”. Uzņēmuma Mājsaimniecību un mazo uzņēmumu segmenta vadības  daļas vadītāja Ivita Reidzāne norāda, ka tarifs jāizvēlas pēc mājsaimniecības patēriņa paradumiem, patēriņa lieluma un dzīvesstila, tomēr šobrīd izdevīgākais tarifs esot tieši fiksētais.

“Mūsuprāt, šobrīd ir lietderīgāk izvērtēt savu norēķinu metodi – lai izvairītos no strauja ikmēneša maksājumu pieauguma, izvēlēties t. s. izlīdzināto maksājumu, kas dod iespēju maksājumus par energoresursiem ziemas mēnešos izlīdzināt visa gada garumā. Izvēloties izlīdzināto maksājumu, klienti var paļauties, ka ik mēnesi būs jāmaksā vienāda, iepriekš zināma summa.”

Reidzāne apliecina, ka tirgotāji joprojām var koriģēt fiksēto cenu, “lai nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošu, stabilu pakalpojumu”.

Šo rindu autoram ieskatoties fiksēto cenu piedāvājumos, aktuālākā elektrības fiksētā cena “Elektrum” variēja no 24 līdz 26 centiem, bet jau nedēļu vēlāk tā var būt vēl augstāka. Viss atkarīgs no līguma, bet jebkurā gadījumā “Elektrum” cenu izmaiņas ik mēnesi piedzīvo 7000–10 000 fiksētās cenas klientu.

Arvien vairāk klientu ir arī “Enefit”, kas īpašu uzsvaru liek uz zaļās enerģijas ražošanu un tirgošanu. Tieši “Enefit” ir tas uzņēmums, kas klientiem piedāvā nofiksēt cenu par 20 centiem/kWh. Bet ir kāds āķis! Šis līgums ir uz sešiem gadiem, kas nozīmē, ka klients uzņemas risku un tic, ka situācija tirgū vairākus gadus īpaši nemainīsies un biržas cenas nekritīsies. Tikmēr fiksējot cenu uz diviem gadiem, “Enefit” piedāvā ievērojami augstāku cenu – 31 centu par kWh.

Uzņēmuma privātpersonu klientu segmenta vadītājs Mārtiņš Vancāns “Latvijas Avīzei” atklāj, ka tieši sešu gadu fiksētā tarifa produkts “Energoneatkarība” ir populārākais produkts.

“Kopumā šobrīd apgalvot, ka ilgtermiņā biržas tarifs vienmēr atmaksājas, vairs nevar. Piemēram, 15% “Enefit” klientu šobrīd saņem pakalpojumu ar fiksētu cenu, kas ir zem 6 centiem par kWh. Tas ir gandrīz sešas reizes zemāk nekā vidējā elektroenerģijas cena jūlijā biržā. Maija rēķinos vidējā fiksētā cena par kWh “Enefit” klientiem bija 12 centi. Pēc “NordPool” datiem, vidējā biržas cena bija nepilni 20 centi ar PVN par kWh. Tātad vidēji gandrīz divas reizes augstāka.”

Aptaujājot lielākos elektrības tirgotājus, joprojām biržas pusē vairāk nostājas “Tet”. Fiksēto cenu ziņā uzņēmums šobrīd piedāvā četrus tarifus, kas variē no 28 līdz pat 38 centiem par kWh. Šķiet daudz, taču “Tet” apņemas nekoriģēt cenu visu līguma termiņu.

“Tet” elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone atšķirībā no kolēģiem tic, ka ilgtermiņā biržas cenas izmantošana atmaksājas, ja klients ir gatavs sekot līdzi biržas cenām un izmantot brīžus, kad cenas biržā ir zemākās, kā arī ir pacietīgs periodos, kad cenas pieaug.

“Ja tarifu plāns tiek nomainīts biržas cenu pieauguma periodā un netiek sagaidīts cenu zemākais punkts, tad neveidojas arī kopējais ieguvums. Uz dinamiskā tarifu plāna ieguvumiem jāskatās vismaz divu līdz trīs gadu periodā. Piemēram, vidējā fiksētā cena (divu gadu līgumam) 2020. gadā bija 6 centi, 2021. gadā 11 centi, bet 2022. gadā – 23 centi par kWh. Turpretī vidējā biržas cena bija attiecīgi 5 centi, 11 centi un 19 centi. Būs klienti, kas 2021. gadā noslēguši līgumu par 11 centiem/kWh un šo laiku norēķinājās izdevīgāk, tomēr, ja šogad ir jāpārslēdz līgums, cena jau būs 30 centi/kWh. Līdz ar to vidējā cena sanāks tādi pati kā dinamiskajam biržas tarifam vai pat augstāka.”

 

Aktīvi jādomā par ražošanas jaudu palielināšanu

Kā ar nākotnes prognozēm? Kad un vai vispār biržas cenas kritīsies? “Latvenergo” pārstāve Ivita Reidzāne domā, ka tuvākajā laikā nevar gaidīt notikumus, kas tirgu ietekmētu tik ļoti, lai cena atgrieztos iepriekšējā līmenī. Viņa norāda, ka “NordPool” cena šī gada pirmajos sešos mēnešos bijusi aptuveni 140 eiro/MWh, savukārt tirgū pieejamie elektroenerģijas piedāvājumi nākamo periodu līgumiem ir jau līmenī virs 200 eiro/MWh.

“Šis gads ir parādījis, ka jebkādas prognozes un paļaušanās uz stabilu situāciju ir neiespējama. Un tas attiecas uz abiem virzieniem – gan kāpumu, gan kritumu. Mēs nevaram arī prognozēt, kāda būs hidroresursu situācija pavasarī. Katrā ziņā galvenajos resursu tirgos situācija joprojām ir nestabila un, lai arī visi ticam Ukrainas uzvarai, karš vēl joprojām turpinās.”

Arī Viktorija Ķirsone no “Tet” brīdina, ka rudenī elektrības cenu kritumu varam negaidīt.

“Ir tik daudz blakus faktoru, kas pat nav tiešā veidā saistīti ar enerģijas tirgu, bet var atstāt būtisku ietekmi un ir ļoti grūti prognozējami. Piemēram, ģeopolitiskā situācija ietekmē energoresursu cenas, t. sk. gāzi, kas tālāk ietekmē arī elektroenerģijas cenu. Tāpat ietekmi rada lēmumi par Krievijas enerģētikas, t. sk. elektroenerģijas, plūsmas slēgšanu. Protams, arī tradicionālie elektroenerģijas tirgus faktori – laika apstākļi, resursu pieejamība, CO2 kvotu cenas utt.”

Savukārt “Enefit” pārstāvis Mārtiņš Vancāns prognozē, ka augstas un nestabilas cenas ar tendenci pieaugt būs vismaz līdz nākamā gada pavasarim. “Potenciālu cenu samazinājumu var veicināt ražošanas jaudu palielināšana kopējā tīklā. Piemēram, šobrīd “Enefit Green” būvniecības stadijā ir četri vēja un trīs saules parki Baltijas jūras reģionā ar kopējo ražošanas jaudu 258 MW. Projektu pabeigšanas laiks tiek plānots līdz 2024. gadam,” nepieciešamību arvien vairāk ražot enerģiju pašiem ieskicē Vancāns.

 

Biržas cenām jāseko līdzi nemitīgi

Ko par tarifu cīņām saka SPRK Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vecākais tirgus analīzes eksperts Reinis Āboltiņš? Viņš pats jau kopš 2015. gada izmanto tieši biržas tarifu.

Viņš, līdzīgi kā tirgotāji, norāda, ka katram pašam ir jāsaprot savi elektroenerģijas lietošanas paradumi, lai nosliektos par labu vienam vai otram tarifam.

Tomēr ir lietas, kas jāņem vērā. Reinis stāsta, ka fiksētas cenas produkts nozīmē stabilitāti un vienkāršību, izdevumi par elektrību ir prognozējami, neprasa patēriņa paradumu maiņu. Biržas cenas produkts piedāvā iespēju ietekmēt rēķinu, piemērojot patēriņa paradumus biržas cenai, taču izmaksu optimizācijas nolūkā prasa sekot līdzi elektrības cenai.

“No savas pieredzes varu teikt, ka laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2021. gada maijam biržas cena gandrīz vienmēr bija izdevīgāka par fiksētas cenas piedāvājumiem un ilgtermiņā noteikti atmaksājās. Taču esmu cītīgi sekojis līdzi biržas cenām teju katru dienu, padarot to par neatņemamu ikdienas ieradumu, pat rutīnu.

Tomēr, ja lietotājs noslēdzis līgumu par elektrības pirkšanu par biržas cenu, bet neseko tai līdzi, tad gan var sanākt samaksāt krietni vairāk nekā fiksētas cenas līguma gadījumā. Es teiktu, ka biržas cenas produkts ir apzināta izvēle un to raksturo gatavība regulāri sekot līdzi cenas izmaiņām un atbilstoši šīm izmaiņām piemērot savus elektrības patēriņa paradumus,” norāda enerģētikas eksperts.

 

Tarifu plusi un mīnusi eksperta Reiņa Āboltiņa skatījumā

* Fiksētas cenas produkta plusi:

1. Ja biržā elektrības cena aug, tad vismaz kādu laiku iespējams par elektrību maksāt zemāku cenu nekā biržas cenas produkta lietotājiem

2. Iespēja uz ilgāku laiku fiksēt cenu par vienu patērēto kWh, padarot izdevumu par elektrību plānošanu vienkāršāku, nekā lietojot biržas cenas produktu

3. Nav jāseko līdzi elektrības biržas cenai un jāpiemēro patēriņa paradumi

 

* Fiksētas cenas produkta mīnusi:

1. Līguma darbības laikā cena var izrādīties augstāka par biržas cenu

2. Vienīgā iespēja samazināt rēķinu – samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu

3. Tirgotāji mēdz iestrādāt līgumā tiesības vienpusēji mainīt elektroenerģijas cenu vairākas reizes gadā

4. Iespējams līgumsods par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, mainot elektroenerģijas produktu vai tirgotāju

 

* Mainīgas jeb biržas cenas produkta plusi:

1. Var ilgstoši būt zemāka par fiksētas cenas produktos tirgotāju piedāvāto fiksēto cenu un līdz ar to ilgtermiņā izdevīgāka

2. Lielāka patēriņa gadījumā (virs aptuveni 400 kWh mēnesī) ieguvumi, salīdzinot ar fiksētas cenas produktu, var būt būtiski

3. Nodrošina iespēju lietotājam pašam ietekmēt elektrības rēķinu, sekojot līdzi biržas cenai un piemērojot elektrības patēriņa paradumus cenu dinamikai

4. Var mainīt tirgotāju vai produkta veidu bez soda sankcijām

 

* Mainīgas jeb biržas cenas produkta mīnusi:

1. Regulāri jāseko līdzi elektrības biržas cenai un jāpiemēro elektroenerģijas patēriņa paradumi

2. Biržas cena ir mainīga un zema cena nav apsolījums: atsevišķās stundās un pat dienās tā var būt gan ļoti zema, gan ļoti augsta

SAISTĪTIE RAKSTI

3. Ja biržas cena ilgstoši ir augstāka par tirgotāju piedāvāto fiksēto cenu, tad mainīgas cenas produkts var izrādīties neizdevīgāks

4. Neliela elektrības patēriņa gadījumā (līdz aptuveni 200 kWh mēnesī) ieguvumi no biržas cenas produkta ir minimāli

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Siers lētāks kā Rīgā, bet problēmas auto tirgū. Cik lielas ir algas un pensijas? Kāda šodien ir dzīve Krievijā sankciju cilpā 70
Lukašenko dienas skaitītas? Izskan ziņas par Kremļa plāniem nogalināt viņu. Pēkšņā nāvē jau miris tuvs viņa līdzgaitnieks 37
FOTO. Ogrē elektrības cenas Ziemassvētkus neaizēno: iedegti skaisti rotājumi visā novadā 18
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki mirst… Ārsts atklāj, kurus produktus jāēd mazāk 65
“Redzams ēku novietojums, militārā tehnika,” skatītājs satraucas, ka Ādažu poligons ir labi redzams Google Maps
Lasīt citas ziņas
Siers lētāks kā Rīgā, bet problēmas auto tirgū. Cik lielas ir algas un pensijas? Kāda šodien ir dzīve Krievijā sankciju cilpā 70
VIDEO. Armijas formastērpiem piegādāts karavīru veselību apdraudošs audums, atklāj “De facto” 14
KNAB pagājušajā nedēļā aizturējis CVK priekšsēdētāju Bērziņu 38
Kapelāns: “Karš nav Dieva gribēts. Tas ir cilvēku izvēļu rezultāts” 14
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 28. novembrī
22:00
Siers lētāks kā Rīgā, bet problēmas auto tirgū. Cik lielas ir algas un pensijas? Kāda šodien ir dzīve Krievijā sankciju cilpā 70
21:08
1912. gada 28. novembrī. Albānijas neatkarība
21:00
FOTO. Ogrē elektrības cenas Ziemassvētkus neaizēno: iedegti skaisti rotājumi visā novadā 18
“Vienlaikus samazināt ienākumus un palielināt izdevumus var īsu brīdi,” Dālderis par jaunā budžeta tapšanu
VIDEO. Cīņa starp dzīvi un nāvi! Kā izskatās viena diena Ukrainas lauka hospitālī 9
FOTO. “Kamilla nav viņu vecmāmiņa!”: princis Viljams saviem bērniem kategoriski aizliedzis tā saukt tēva sievu
FOTO. Torte ar 700 svecītēm! Viļņā iedegta krāšņa Ziemassvētku egle 5
“Mēs nekad nekļūsim par populistiem!” Burovs palikšot Rīgas partijā 9
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu 8
Ukrainas dienesti Maskavas patriarhāta pareizticīgās baznīcas objektos atrod krievu propagandas materiālus
FOTO. Pasakaini skati! Pakrojas muižā atklāts vērienīgs gaismas parks
Pēc divu mēnešu samazinājuma Covid-19 gadījumu skaits atkal ievērojami pieaudzis
“Gribam žeņšeņu arī Latvijā!” Ar ko šobrīd nodarbojas Vides risinājumu institūta pētnieki?
FOTO. No 30 mazām eglītēm un 300 metrus garām lampiņām! Jelgavā iedegta lielā svētku egle
Par braukšanu reibumā Bauskā ierosināts viens no pirmajiem kriminālprocesiem 14
Vai snigšana turpināsies? Laikapstākļu prognoze otrdienai
Policija rosinājusi sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām Bunkus slepkavības lietā 18
Par vārda brīvību turpmāk lems Saeimas deputāte Glorija Grevcova, kura Krievijas un Baltkrievijas medijos nomelno Latviju 71
Baltkrievijas ārlietu ministrs, iespējams, ticis noindēts. Lukašenko panikā nomainījis pavāru un apsardzi 72
Slimnīcu vadītāji nepatīkami pārsteigti par ministra apgalvoto, ka valsts apmaksā piederīgo uzturēšanos slimnīcā 93
Vai cīņa pret piespiedu vakcināciju joprojām ir aktuāla? Jencītis uzskata, ka valdībai ir jāatvainojas sabiedrībai
pagatavot barotavu mazputniņiem? 1
Sirdi plosoši: Ukrainā zemes klēpī guldīts jaundzimušais, kuru nogalināja krievu raidītā raķete 65
Kārlis Streips: Populisms var būt uzjautrinošs, taču pārmēru lietots tas kļūst kaitinošs
VDD sācis kriminālprocesu par vēršanos pret Latvijas amatpersonām un citām sabiedrībā zināmām personām 27
Putniņš par finansējumu onkoloģijai: “Nauda ir iedota, bet tā ir iedota par maz”