Glābiņam karstā laikā – norīvēšanās un remdena duša. Pirtī gan var neiet! 0
Norīvēšanās nedrīkst būt par stipru
Uz lasītāju jautājumiem atbild Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras asociētais profesors Ints Zeidlers.
Esmu 81 gadu veca un jau desmit gadus regulāri norīvējos pēc Ineses Ziņģītes metodes. Man tā jau ir kā atkarība, kurai katru rītu atvēlu 35 minūtes. Vispirms eju siltā dušā, bet pēc tam stāvu bļodā ar karstu ūdeni un ar dvieli norīvējos līdz pat kāju pirkstiem. Gribētu zināt mediķa atzinumu par to, ko šāda norīvēšanās dod organismam. BIRUTA PAKULE Rīgā
Norīvējoties uz organismu iedarbojas dvielis, radot mehānisku spiedienu, kas ir sava veida masāža. Tā izraisa ādas receptoru kairinājumu, paplašinās asinsvadi, turklāt ne tikai virspusējie, uzlabojas audu un iekšējo orgānu asinsrite, vielmaiņa un apgāde ar skābekli. Izdalās dažādas vielas, piemēram, endorfīni, kas uzlabo pašsajūtu, garastāvokli. Uz organismu labvēlīgi iedarbojas arī ūdens. Silts ūdens uzreiz paplašina asinsvadus, ja tas ir vēss – asinsvadi vispirms sašaurinās, bet tad – paplašinās.
Stāvot mēreni karstā ūdenī, ne tikai paplašinās kāju asinsvadi, bet atmiekšķējas āda uz pēdām, nolobās tās virsējais slānis, arī kāju nagi kļūst mīkstāki un tos vieglāk apgriezt.
Taču pārmērīgi ilgi un stipri berzēties ar dvieli gan nebūtu ieteicams (ne ilgāk par 20 – 30 minūtēm), jo uz ādas var būt dažādi veidojumi, piemēram, tumšas dzimumzīmes, kārpas uz “kājiņas”, kuras nebūtu vēlams kairināt. Arī dvieļa izvēle ir svarīga, jo pārāk raupja, asa materiāla, piemēram, linu, dvielis, var ādu kairināt pārāk stipri. Turklāt vecumā āda kļūst plānāka, vieglāk ievainojama, tādēļ piemērots ir maigs frotē dvielis.
