Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. marts, 2014
Drukāt

Slimība aizspriedumu varā – epilepsija

Foto © digitalreflect - Fotolia.comFoto © digitalreflect - Fotolia.com

man wearing a seizure helmet for protection with clipping path included

Epilepsija nav garīga slimība, taču daudziem pret to ir aizspriedumi. Turklāt kļūdaina ir pārliecība, ka senāk par krītamo kaiti sauktā var būt retajam.

Iespējama jebkuram


Epilepsija ir smadzeņu darbības traucējums – smadzeņu šūnu jeb neironu pārmērīgs uzbudinājums, ko rada bioķīmiski procesi. Neironu vienlaicīgas izlādes laikā īslaicīgi zūd samaņa, parādās sastingums, uztveres vai domāšanas traucējumi, krampji. Dažkārt lēkmes laikā ir savdabīga uzvedība un neadekvāta emociju izpausme, pēkšņa smiešanās, niknums, kliegšana un agresivitāte, kas citkārt cilvēkam nav raksturīga. Tieši šādu reakciju lēkmes laikā apkārtējie mēdz uztvert kā biedējošus psihiskus traucējumus. Tas ir aplami!

Epilepsijas lēkmju starplaikā apkārtējie lielākoties pat nenojauš, ka cilvēkam ir šī slimība. Izmantojot pareizu ārstēšanas metodi, vairāk nekā 60% gadījumu slimību var izārstēt vai ievērojami samazināt lēkmju biežumu. Diemžēl epilepsijai ir daudz veidu, bet ne katrs ārsts tos pazīst un izvēlas lēkmju veidam, pacienta vecumam, dzimumam, blakusslimībām atbilstīgus medikamentus.

Šādus smadzeņu darbības traucējumus var piedzīvot jebkurš ar iedzimtu nolieci uz šīs slimības attīstību. To veicina arī galvas smadzeņu bojājumi traumu, infekciju, ķīmisku vielu, neārstētu slimību vai dzīvesveida dēļ.

Precīzs trāpījums


Ar krampjiem izpaužas daudzas slimības. Nespeciālisti un bieži pat ārsti, kuri ir specializējušies epilepsijas ārstēšanā, šādas lēkmes nevar droši atšķirt citu no citas.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem krampji var būt sirds slimību izpausme. Jauniem ļaudīm bieži mēdz būt pseidoepilepsijas lēkmes, jo ir mainīta galvas smadzeņu aktivitāte.

Ārstēšana šajos un epilepsijas gadījumos būtiski atšķiras, tāpēc dažkārt terapija nepalīdz. Jāvērtē, lai gados vecākiem cilvēkiem nesaasinātos sirds slimības.

Epilepsijas diagnostikas pamatā ir kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi, kas ļauj atklāt pārmaiņas smadzenēs. Bojājuma perēkļa noteikšanai un ierobežošanai nepieciešama arī elektroencefalogrāfija (EEG) – galvas smadzeņu bioelektriskās aktivitātes pieraksts. To veic ar speciāliem sensoriem (elektrodiem), kas novietoti uz galvas un ar vadiem savienoti ar datoru. Datora monitorā galvas smadzeņu bioelektriskā aktivitāte atspoguļojas viļņotu līkņu veidā.

Pseidoepilepsijas lēkmju diferencēšanai izmanto EEG monitorēšanu – izmeklējumu, kura laikā reģistrē elektroencefalogrammu ilgstošā laika posmā. Attīstoties lēkmei, iespējams analizēt galvas smadzeņu aktivitāti un pēc tam var vieglāk izvēlēties piemērotāko ārstēšanu.

Palielinot medikamenta devas, mainot vai kombinējot zāles, terapijas mērķis ir panākt, lai cilvēkam nerastos lēkmes vai tās samazinātos. Kad tas notiek, epilepsijas medikamentu atceļ pakāpeniski, lai nebūtu ilgstošu lēkmju, kuras bieži vien ir grūti apturēt un pēc kurām ir augsti mirstības rādītāji. Neirologs Ivars Saukāns brīdina, ka līdzīga problēma var rasties, ja pacients pats nolemj pārtraukt medikamentu lietošanu.

Ir arī citi ārstēšanas veidi, piemēram, īpaša diēta, klejotājnerva stimulācija, EEG bioatgriezeniskās saites tehnika. Tomēr šīs metodes nevar aizvietot pretepileptisko zāļu terapiju, tās ir tikai papildinājums.

Pacienti paši bez ārsta ziņas nedrīkst atcelt zāles, ja sāk piemērot kādu no papildu metodēm vai medikamenti rada blaknes. Šī situācija obligāti jāpārrunā ar ārstu. Neirologa konsultācija jāsaņem arī tad, ja gada laikā nav izdevies mazināt epilepsijas lēkmes.

Ar epilepsiju nejoko


I. Saukāns uzsver, ka jauniem cilvēkiem pirmās neizskaidrojamās krampju lēkmes ir iegansts steidzamai, padziļinātai izmeklēšanai.

Lēkmi var izraisīt bīstams pasliktinājums iepriekš nediagnosticētas galvas asinsvadu slimības dēļ, vai vēl ļaunāk – tā var būt galvas smadzeņu audzēja pirmā izpausme. Šādā gadījumā diagnostiku nedrīkst novilcināt.

Lietojot epilepsijas medikamentus, sievietēm īpaša uzmanība jāpievērš grūtniecības plānošanai, jo dažas zāles negatīvi ietekmē augļa attīstību. Ja grūtniecība jau iestājusies, strauja medikamentu atcelšana paaugstināta lēkmju riska dēļ auglim ir vēl bīstamāka. Tāpēc auglim nekaitīgākas zāles jāizvēlas jau pirms grūtniecības iestāšanās, un tas iespējams, laikus plānojot grūtniecību.

Pretepilepsijas medikamenti var ietekmēt kontracepcijas līdzekļu darbību, tāpēc arī tas jāapspriež ar ārstu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+