Foto: pexels

21 jautājums sarunai ar sevi 7

Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
“Taksists nolēma kļūt par ballītes kulmināciju” – pašā Rīgas centrā kāda vecmeitu ballīte noslēgusies ar taksista Vjačeslava perversu uzvedību 30
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis 107
Lasīt citas ziņas

Laiku pa laikam ir labi paskatīties uz savu dzīvi no cita skatupunkta. Kas izdevies, kas nē un kāpēc? Vai varu kaut ko mainīt?

Klīniskais psihologs Deivids Van Der Vonts saka, ka uzdot pašam sev jautājumus ir ļoti noderīgi, lai gan lielākā daļa ar to nodarbojas tikai kritiskās situācijās, raksta Psychologies. Turklāt, pārdomājot savu dzīvi, mēs parasti novērtējam situācijas tikai kā labas vai sliktas: “Mana laulība ir garlaicīga”, “Ienīstu savu darbu…”

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs ļoti bieži automātiski pieņemam, ka viss, kas patīkams, ir labs mums, bet no visa nepatīkamā jācenšas izvairīties,” saka psihologs.

Patiesībā daudz kas no “patīkamā” var būt iznīcinošs, bet “nepatīkamais” reizēm mums daudz ko var dot.

Lai dzīvotu pilnvērtīgu, piepildītu dzīvi, ir ļoti svarīgi spēt paskatīties uz realitāti no dažādiem aspektiem un no dažādu cilvēku skatupunktiem. Eksperti var palīdzēt labāk tikt skaidrībā ar četriem svarīgiem mūsu dzīves aspektiem.

Privātā dzīve

Tiec skaidrībā, ko attiecības ar partneri ļauj uzzināt par tevi un pamēģini atrisināt vecās problēmas.

Pajautā sev:

  • Ko es jūtu, domājot par savu tagadējo stāvokli (bez partnera, attiecībās, laulībā)?
  • Kas man sevī patīk attiecību jomā ar partneri?
  • Kas man sevī nepatīk attiecību jomā ar partneri?
  • Kādi aspekti attiecībās rada diskomfortu? (nauda, sekss…)
  • Vai esmu gatavs (a) rūpēties par partnera labsajūtu tajā pašā laikā neziedojot savu labsajūtu?
  • Vai man patīk tas, kādu pāri mēs veidojam?
  • Vai mēs ieklausāmies viens otra vajadzībās?

Eksperta viedoklis

Vai tiesa, ka attiecību veidošanas iemesls ir darīt sevi laimīgu? Klīniskais psihologs Deivids Van Der Vonts par to šaubās. Viņam attiecības ir daudzi spoguļi. Mēs redzam kā kādi aspekti, kas ir mūsos, kā spogulī atspoguļojas partnerī, un pēc tam sākam mest ar akmeņiem pa šo spoguli, domājot “attiecības mani neapmierina, jo viņš/viņa…”

Reklāma
Reklāma

Tā vietā, lai novērtētu, cik daudz prieka un laimes atnes attiecības, vērtīgāk būtu pajautāt: “Kādā veidā šīs attiecības palīdz labāk saprast manas personiskās dzīves ceļu – no kurienes es nāku, kur esmu tagad, un uz kurieni dodos?”

Diskomforts ne vienmēr norāda uz to, ka ir problēmas.

To var uzskatīt par iespēju labāk iepazīt sevi un aicinājumu izpētīt jaunu teritoriju jūsu attiecību robežās. Neapmierinātība dod iespēju pārdomāt savu bērnības pieredzi. Pajautā sev: “Kas manī izraisa šo diskomfortu?” Koncentrējies uz sevi, nevis uz kādu iedomātu trūkumu partnerī. Pajautā sev: “Ko vai kuru man atgādina šis cilvēks? Kad man jau bija jāizdzīvo līdzīgas emocijas?”

Pierastas situācijas, pat tik sāpīgas kā emocionāla partnera nepieejamība, sniedz komforta un drošības sajūtu, bet pārmaiņas var mūs biedēt. Pamēģini atpazīt līdzīgus šablonus, kas visu laiku atkārtojas un pajautā sev: “Ko šī situācija vēsta par mani? Kādu slēptu labumu tā man dod? Un kas būs, ja situācija mainīsies?”

“Tu vari pārtraukt šīs attiecības tāpēc, ka jūti neapmierinātību. Tomēr, ja netiksi skaidrībā ar visiem šiem jautājumiem, riskē nākamajā reizē saskarties ar tām pašām problēmām,” saka Deivids Van Der Vonts.

Mūsu kultūrā pieņemts uzskatīt laulāto vienlaicīgi par vecāku, draugu, brāli vai māsu un grēksūdzes uzklausītāju. Patiesībā viens cilvēks nav spējīgs izpildīt visas šīs lomas. Ja kāds aspekts attiecībās liek justies neapmierinātam, pajautā sev: “Vai man vispār ir tas jāgaida no partnera?”

Ko darīt?

Uzraksti sev vai partnerim atklātu vēstuli, bet nenosūti to. Raksti ar roku, tas palīdzēs piebremzēt automātiski galvā radušās domas. Vēstulē mēģini atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: “Ko man šobrīd nozīmē mūsu attiecības?”, “Ko patiesībā nozīmē manas sajūtas par pamestību, vientulību, uzmanības trūkumu, “gaisa trūkumu?””

Apspried šīs problēmas ar partneri, izvairoties no apvainojumiem (tā vietā, lai teiktu “tu vienmēr…” saki “Es jūtu, ka…”). Katrs var piedāvāt savus veidus kā labāk apmierināt otra vēlmes un vajadzības (sarunāties citādāk? plānot kopīgu laika pavadīšanu?). Ja nolemsiet pārtraukt attiecības, dariet to apzināti.

Pat ja partneris ar savu uzvedību ir veicinājis attiecību izjukšanu, atzīsti, cik daudz tev nozīmēja viņa klātbūtne dzīvē. Tas palīdzēs neatstāt neatrisinātas problēmas.

Darbs

Vai tevi apmierina pašreizējā darbavieta? Vai nav pienācis laiks mainīt vietu vai vismaz darba režīmu?

Pajautā sev:

• Cik daudz laika nedēļā es veltu darbam, sociālai dzīvei, sev?
• Kas man bija svarīgākais darbā karjeras sākumā: atzinība, ienākumi, interese, radošais aspekts, līderība? Un kas ir svarīgāk dotajā brīdī?
• Kāda situācija karjeras gaitā motivēja mani vairāk par visu un kāpēc? Kāda situācija vairāk par visu ir likusi man zaudēt motivāciju un kāpēc?
• Kuri pieci aspekti man ir vissvarīgākie jebkurā darbā? Cik apmierināts es esmu dotajā situācijā katrā no šiem pieciem kritērijiem?

Eksperta viedoklis

“Darbs ir ļoti liela mūsu dzīves daļa. Neapmierinātība ar darbu var viegli pāriet uz citiem dzīves aspektiem, tāpēc ļoti svarīgi uzturēt pareizo balansu,” saka psiholoģe – konsultante Nanete Tredo.

Ja atbildot uz jautājumiem saprati, ka prioritātes darbā laika gaitā ir stipri mainījušās, nepieciešamas korekcijas. “Mūsu vērtības un prioritātes ar laiku mainās,” skaidro Nanete Tredo. Piemēram, karjeras sākumā ambīcijas un kāre pēc naudas ir pilnīgi normālas. Taču ar laiku tam jāmainās, citādi iestāsies stagnācija un sāks ciest citi dzīves aspekti – ģimene, attiecības ar draugiem.

Nav obligāti jāplāno pilnīga darba maiņa, pietiktu nomainīt vietu, amatu vai darba režīmu.

“Iespējams, tu apzinies, ka esi izaudzis no lomas, kuru dotajā brīdī izpildi un, ka tā neatbilst galvenajām personības vajadzībām, tāpēc ir pienācis laiks virzīties tālāk,” saka Nanete Tredo.

Atceroties situācijas, kuras deva vai atņēma spēku, sakoncentrējies uz savu karjeru, ne tikai uz neseniem notikumiem. “Rūpīgi pārdomā, kāpēc šīs situācijas tā ietekmēja,” uzsver Nanete Tredo. To darot pacenties nodalīt problēmas, kas saistītas ar cilvēkiem, ar kuriem ikdienā darbā jākomunicē un darbu kā tādu (tavas prioritātes, radošais aspekts, apmierinātība ar darbu, statuss, alga).

Pajautā sev: “Kas darbā mani iepriecina?”, “Kas man jāiemācās, lai būtu vēl kompetentāks?”, “Ko es iegūstu no šī darba?” (nauda? atzinība?). „Kā man pietrūkst šajā darbā?” (komandas atbalsts? neatkarība?) Saprotot, kas tieši pietrūkst pašreizējā vietā, var pāriet pie konkrētas rīcības.

Piemēram, ja tev ir svarīgi sniegt labumu sabiedrībai, varbūt vari piedalīties savas kompānijas sociālajos projektos? Varbūt vērts padomāt par brīvprātīgo darbu labdarības organizācijā brīvdienās? Darbs var sniegt gandarījumu, taču tikai darbs nespēs dot visu nepieciešamo.

Ko darīt?

Aprunājies ar kādu, kuram uzticies, tas var būt psihoterapeits, draugs, garīgais skolotājs. Apspriežot savu darbu ar citu cilvēku, varēsi labāk ieraudzīt savas vājās un stiprās puses un saprast, kas vajadzīgs laimei.

Tiec skaidrībā ar savu lomu darbā. Aprunājies ar priekšnieku un palūdz precīzi uzskaitīt pienākumus un nepieciešamās prasmes. Precizē, kā tieši tiek novērtēta darba kvalitāte. Skaidra visu aspektu izpratne var sniegt drošības sajūtu un apzināšanos, kas tiek gaidīts.

Sāc ar nelielām pārmaiņām. Piemēram, izej apmācību konfliktu risināšanā vai stresa vadībā vai pakonsultējies ar ekspertu, kā pareizi ģērbties.

Tas var palīdzēt atjaunot līdzsvaru.

Ja tamlīdzīga rīcība nepalīdz, pamēģini konsultēties ar psihologu, kas specializējas darba psiholoģijā. Ja plāno radikālas pārmaiņas, ir vērts aprunāties ar kouču vai psihoterapeitu.

Jebkuras, pat vēlamas izmaiņas nes stresu. Ja spēsi pareizi sagatavoties, tad veiksmīgi pārvarēsi pārejas posmu un adaptēsies jaunajā situācijā.

Attiecības

Mūsu privātā pieredze ietekmē attiecības ar draugiem, radiniekiem un kolēģiem. Lai kaut ko mainītu, ir svarīgi atpazīt problēmas, kas nāk līdzi vēl no bērnības.

Pajautā sev:

• Kādas attiecības ar radiniekiem, brāļiem un māsām bija bērnībā? Vai es varēju izteikt savas jūtas?
• Kāds priekšstats parasti cilvēkiem rodas par tevi?
• Vai tas sakrīt ar paša viedokli par sevi?
• Kādas kopējas tēmas patstāvīgi uzpeld manās attiecībās ar citiem cilvēkiem?
• Vai esmu apmierināts ar savu uzvedību attiecībās ar citiem? (Vai esmu gatavs uzklausīt, palīdzēt? Vai man ir tieksme nosodīt? Pakļauties? Apskaust?)
• Kad es izsaku savu viedokli, vai apkārtējie ir gatavi mani uzklausīt un uztver nopietni?

Eksperta viedoklis

Mūsu skatījums uz pasauli un pašiem sevi formējas bērnībā, paskaidro klīniskā psiholoģe Ruta Encere. “Pirmie mēneši bērna dzīvē var atstāt sekas uz visu turpmāko dzīvi. Ja par viņu pienācīgi rūpējas, tas iemāca, ka pasaule ir droša,” viņa saka. Taču, ja tā nebija, ticamāk, ka būs grūti uzticēties apkārtējiem. Tā var notikt, ja, piemēram, māte cieš no pēcdzemdību depresijas un blakām nav neviena, kas varētu viņai palīdzēt un rūpēties par bērnu.

Ja bērnībā konflikta situācijās novēroji apkārtējo destruktīvu uzvedību, tad, iespējams, pieaugušā vecumā vai nu centīsies izvairīties no konfliktiem vai gluži pretēji, tev patiks skandalēt. Pēc Rutas Enceres vārdiem, tamlīdzīgas tendences bieži tiek pārnestas uz citām attiecībām.

Attiecības ar citiem ietekmē arī pašvērtējums.

Ja ar to viss kārtībā, tad tu neizdarīsi tālejošus secinājumus tikai tāpēc, ka draugs aizmirsis tavu dzimšanas dienu. “Apzinies, kādas idejas tev iedvesa bērnībā,” iesaka Ruta Encere. Ja cieti neveiksmi, vai apkārtējie pret to izturējās mierīgi? Vai arī pieprasīja tikai sasniegumus? Bet varbūt tika pieņemts, ka tu vispār neesi spējīgs ko sasniegt?

Pacenties atrast tās tēmas, kas ietekmē attiecības ar apkārtējiem. Ja kāds vienu reizi ir uzkliedzis: “tu esi īsts egoists!”, iespējams, ka iemesls slēpjas viņa personīgās problēmās. Taču, ja nācies to dzirdēt vairākkārt no daudziem cilvēkiem, visticamāk, problēma patiešām ir tevī. Pajautā sev: “Kādas manas neapzinātās darbības izsauc tamlīdzīgu reakciju?”

“Ģimenē mēs iegūstam lomas un turpinām tās spēlēt pat tad, ja tas izraisa lielas ciešanas”. Pat ja apkārtējo attieksme nemainās, mēs varam izmainīt savu reakciju uz šo attieksmi. Apzinies kādu lomu tev iedalīja un padomā vai tā tevi apmierina. Ja patstāvīgi to grūti izdarīt, pakonsultējies ar psihoterapeitu.

Ko darīt?

Pacenties maksimāli precīzi noskaidrot, kāds bija emocionālais klimats ģimenē, kurā uzaugi.

Izmaini komunikācijas veidu un apkārtējo attieksme arī mainīsies. Piemēram, izmanto frāzi: “Man šķiet, mēs par maz laika pavadām kopā,” nevis “Tev vienmēr pietrūkst laika, lai satiktos.”

Iemācies aizstāvēt savas tiesības, cienot un neaizskarot citu tiesības.

Ja normāli uztver kritiku, pajautā vairākiem cilvēkiem viedokli no malas, saki: “Es cenšos saprast, kā izskatos citu acīs. Man liekas, es izskatos pārāk kautrīgs (agresīvs, nomākts utt.). Tā ir taisnība?” Pacenties maksimāli atklāti un mierīgi uzklausīt jebkuru iespējamo atbildi.

Pavadot laiku vientulībā, varēsi saprast savu īsto būtību un izmainīt dzīvi tā, lai iekšējais stāvoklis labāk atbilstu ārējam.

Pajautā sev:

• Vai jūtos komfortabli vienatnē ar sevi? Vai zinu savu patieso ES, kas slēpjas zem daudzām kārtām dažādu ieradumu un psiholoģisku aizsargbarjeru?
• Kāda ir mana dziļākā motivācija? Atzinība, nauda, rūpes par sevi, labums sabiedrībai?
• Vai mani apmierina tas veidols, kādu demonstrēju apkārtējai pasaulei? Tas esmu īstais es? Ja nē, kāpēc baidos sevi parādīt tādu, kāds esmu? (Nosodīs? Tas nav pieņemami?)
• Kā es rūpējos par sevi (ēdiens, iepirkšanās, pļāpāšana ar draugiem)? Cik tas man ir noderīgi vai kaitīgi?

Eksperta viedoklis

Lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, ir jāatklāj savs patiesais Es. Klīniskā psiholoģe Kolinda Linde (Colinda Linde) saka, ka dzīvot pa īstam nozīmē būt tam, kas patiesībā esi, nevis tāds, kādu kāds cits vai tu pats vēlētos redzēt. Protams, jāievēro līdzsvars starp mūsu pašu personīgo labsajūtu un citu cilvēku labklājību, taču, ja tu nepārkāp citu tiesības, nekas netraucē būt pašam.

Iesākumā pajautā sev: “Kas es esmu?” Kad tevi kaut kas satrauc, pajautā sev: “Vai tas mani apmierina?” Ja neapmierina, bet tu neko nedari, sanāk, ka tu neparādi savu īsto seju.

Lēmumu pieņemt ir daudz vieglāk, ja vari godīgi pateikt: “Tas ir mans”, vai “Tas nav domāts man.” Piemēram, ja sirds dziļumos tev nepatīk viesības un lielas kompānijas, esot pats, tu vari nemaz nejūtoties vainīgs uz īsu brīdi paviesoties draudzenes dzimšanas dienas ballītē un pēc tam iet prom, vai satikties ar viņu atsevišķi.

Saprotot, ko nozīmē tavs patiesais Es, varēsi novērtēt, kuri tavas dzīves aspekti ar to harmonizē, bet kuri nē un kā to izmainīt.

Pajautā sev: “Vai man patīk šā brīža dzīves telpa?”, “Vai man patīk mans apģērbs?”, “Vai jūtos ērti savā ķermenī?”

Kolinda Linde iesaka vairākas dienas rūpīgi pārdomāt atbildes uz šiem jautājumiem. Iespējams, sapratīsi, ka pienācis laiks atļauties valkāt oranžo krāsu vai mācīties tango.

Mums visiem ir bail, mēs mānām sevi un nepieņemam sevi tādu, kādi esam. Taču mūsu iekšējais viedais ES nekad nemelo. Tas pasaka, kādi patiesībā esam, un kas mums vajadzīgs laimei.

Ko darīt?

Sāc rakstīt dienasgrāmatu. Nedēļas laikā katru dienu klusumā velti tai 15 minūtes. Koncentrējies uz vienu jautājumu (piemēram, “Vai jūtos labi, atrodoties vienatnē ar sevi?”) un pieraksti savas pārdomas. Atceries, ar ko sarunājies dienas laikā? Vai biji pats? Kuros brīžos nebiji patiess?

Sastādi reālistisku, soli pa solim plānu, lai atbrīvotos no kaitīgiem ieradumiem.

Gribi sākt nodarboties ar sportu? Sāc ar vienu nodarbību nedēļā un pakāpeniski palielini slodzi. Iemācies ko jaunu; ja jūti, ka kādā no sfērām zināšanas nav pietiekošas, mācies pie profesionāļiem. Piemēram, ja gribi iemācīties labāk uzņemt viesus, pieraksties uz kulinārijas kursiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.