Depozītu sistēmas galvenais ieguvums – sabiedrības domāšanas maiņa 0
Latvijā šobrīd notiek intensīvs darbs pie iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas plāna izstrādes. Nepieciešamību depozītu sistēmu ieviest nosaka gan vides apsvērumi un Eiropas Savienības izvirzītās prasības, gan arī augstais sabiedrības atbalsts tās ieviešanai.
Tomēr par galveno depozīta sistēmas ieviešanas ieguvumu var uzskatīt nevis ekonomiskos vai praktiskos apsvērumus, bet tās potenciālu mainīt sabiedrības paradumus un ilgtermiņā arī domāšanu un rīcību, uzskata biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.
Sabiedrība kopumā ir augsti motivēta rīkoties atbildīgi, ja vien viņiem tiek dota iespēja to darīt, uzskata Brizga.
“Labs piemērs ir tepat kaimiņos esošā Lietuva, kur depozīta sistēma tika ieviesta pirms dažiem gadiem, un jau otrajā gadā pēc ieviešanas kaimiņi sasniedza ļoti augstus atpakaļ savākšanas rādītājus – 92%, tādējādi jau tagad apsteidzot Eiropas Savienības izvirzītās nākotnes prasības.
Tas liecina, ka sabiedrība grib rīkoties videi draudzīgi un atbildīgi, ja vien šāda iespēja pastāv. Ja Latvija spēs radīt ērtu infrastruktūru iepakojumu nodošanai, kā arī pastāvēs finansiālā motivācija, cilvēki rīkosies videi draudzīgi,” viņš saka.
Vai Tu gribētu, lai Latvijā darbojas depozītu sistēma?
Viens no svarīgākajiem depozīta sistēmas ieviešanas ieguvumiem, kā uzskata biedrība “Zaļā brīvība”, ilgtermiņā ir sabiedrības uzvedības maiņa. “Depozīta sistēma nodrošina to, ka atpakaļ tiek savākti arī pārtikas kvalitātes līmeņa iepakojumi – tādi, kas var tikt izmantoti atkārtotai uzpildīšanai. Ikdienā redzot iepakojuma pārstrādes un atkārtotas uzpildīšanas ieguvums, cilvēki tiek rosināti aizdomāties par vides problēmām plašākā kontekstā.
Ilgtermiņā notiek sabiedrības domāšanas maiņa, cilvēki kļūst motivētāki rīkoties, atbildīgāki pret vidi kopumā un meklē arī citus veidus, kā dzīvot videi draudzīgāk,” pauž J.Brizga.
Iespēja par katru pārstrādei vai atkārtotai uzpildīšanai nodoto iepakojumu saņemt atpakaļ 10 centus varētu būt lielākais motivators tieši tai sabiedrības daļai, kura šobrīd ir kūtra dzīvot videi draudzīgi.
“Daļa sabiedrības Latvijā jau šobrīd cenšas dzīvot zaļi un rīkoties atbildīgi, domājot par veidiem, kā samazināt atkritumu daudzumu un savu patēriņu kopumā. Taču depozītu sistēmas ieviešanas lielais potenciāls saistīts ar to, ka tā uzrunās arī to sabiedrības daļu, kas par vidi domā mazāk. Mehānisms būs vienkāršs – ja gribi atgūt iemaksāto naudas depozītu, tev jāiesaistās. Finansiālā motivācija ir īpaši svarīga tai sabiedrības daļai, kura parasti to nedara,” norāda J.Brizga.
Ieviešot depozīta sistēmu Latvijā, svarīgi domāt par tās caurskatāmību, uzskata J.Brizga. “Depozīta sistēmai jābūt caurskatāmai, saprotamai un ērta, lai nebūtu kā šobrīd, kad pat tie cilvēki, kas atkritumus šķiro, īsti tam neredz jēgu. Skaidri saprotams un caurskatāms iepakojumu savākšanas un pārstrādes process nozīmē, ka sabiedrība sistēmai uzticēsies un tādējādi arī motivācija iesaistīties būs lielāka,” viņš saka.
Biedrība “Zaļā brīvība” aicina Latvijā izvēlēties dzērienu depozīta modeli, kas būtu centralizēts un obligāts visiem ražotājiem un darbotos uz bezpeļņas principiem ražotāju un tirgotāju izveidota sistēmas operatora vadībā. Svarīgi, lai sistēmā iesaistītos arī mazumtirgotāji, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, kas patērētājiem iepakojumus ļautu nodot sev pieejamā vietā – tirdzniecības vietās vai to tiešā tuvumā.
Depozīta sistēmas ieviešana ir veids, kā Latvija spētu pildīt Eiropas Savienības nospraustos mērķus, kas dalībvalstīm līdz 2025. gadam prasa nodrošināt, ka atpakaļ tiek savākti un pārstrādāti 77% PET dzēriena iepakojumu, bet līdz 2029.gadam – pat 90 % PET iepakojumu.
Latvijā apmēram 40 % vides piedrazojuma šobrīd veido dzērienu iepakojumi, un līdz 80 % Latvijas mežos savākto atkritumu ir tieši PET pudeles.Depozītu sistēmu par piemērotāko, ekonomiski pamatotāko un videi draudzīgāko iepakojumu plūsmas pārvaldes sistēmu šobrīd atzinušas 17 Eiropas valstis, kurās depozītu sistēma jau ir vai tiks ieviesta līdz 2024. gadam.
