FOTO: SHutterstock.com

Eksperimenti ar atmiņu pierāda, cik viegli cilvēkiem “iebarot” viltus informāciju 21

Kādā no pētījumiem zinātnes ļaudis sapulcināja vienkopus 52 cilvēkus nolūkā pamatīgi izpētīt viņu bērnības atmiņas.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
TV24
“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu
Vai esi pārliecināts, ka tavā noīrētajā miteklītī nav slēptās kameras? Lūk, kā pārbaudīt!
Lasīt citas ziņas

Iepriekš pētnieki lūdza eksperimenta dalībnieku vecākus atbildēt uz virkni anketas jautājumu, atceroties dažādus reālus savu bērnu dzīves notikumus un vienlaikus arī izdomāt vismaz divus nebijušus, bet maksimāli ticamus notikumus. Pēc tā visi kopā pārliecināja dalībniekus noticēt, ka izdomātās atmiņas patiešām ir reālas. Var piebilst, ka viltoto atmiņu klāstā bija gadījumi, kas saistīti ar to, kā bērni apmaldījušies kopīgas atpūtas laikā, aizmukuši no mājām vai arī pārdzīvojuši iemīļota mājdzīvnieka nāvi.

Pēc tā pētnieki veica virkni sarunu ar visiem 52 eksperimenta dalībniekiem, uzklausot viņu atmiņas par dažādiem pagātnes notikumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc trim tādiem seansiem vairāk par pusi (gluži precīzi – 56%) dalībnieku patiešām jutās noticējuši, ka viņu dzīvē notikuši tie atgadījumi, kas patiesībā ir izdomāti. Tostarp pētnieki apgalvojuši, ka viņi spējuši arī likvidēt viltus atmiņas, taču tā arī nepavēstot dalībniekiem, tieši kuras tās bijušas. Vienā gadījumā pētnieki aicināja dalībniekus atcerēties notikuma avotu (fotogrāfija, video vai agrāku laiku stāstījumi ģimenes locekļu izpildījumā), un tikai tad daudzi atskārtuši, kuri no attiecīgajiem gadījumiem patiesībā nav notikuši.

Saistībā ar to, ka dažādu notikumu atkārtota atcerēšanās arī dažkārt mēdz izraisīt viltus atmiņas, pētnieki aicināja dalībniekus pastāstīt savas atmiņas par notikumiem, un tieši pēc tā daudzi esot sapratuši, kuras no šīm atmiņām nav patiesas.

Rezultātā pētnieki secinājuši, ka šis viņu pētījums ne tikai vienkārši apliecina to, cik lielā mērā cilvēka atmiņas var būt elastīgas, bet arī skaidri norāda uz to, ka nav iespējams pilnībā droši uzticēties nekam no paustā par pagātnes notikumiem, tostarp arī dažādām liecībām tiesas zālē. Proti, ja jau praktiski tik viegli iespējams cilvēkam “iestādīt” viltus atmiņas, tas nozīmē tikai to, ka ar dažādu pietiekami smalku metožu palīdzību jebkuram lieciniekam var pamatīgi sajaukt prātu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.