Kā dzīvo sirdsslimnieks: ko var un nevar sniegt mūsdienu medicīna, kas ir paša rokās 0
Pieņemts uzskatīt, ka mūsdienu medicīna spēj visu, it īpaši kardioloģijā – ja arī cilvēks būs saslimis, tad prasmīgie ārsti to savlaicīgi konstatēs, izrakstīs zāles, ja nepieciešams, paplašinās aizaugušos asinsvadus, ja vajadzēs, arī izoperēs, ievietos sirds stimulatoru vai vārstuļa protēzi… Vai pat citu sirdi. Un cilvēks varēs laimīgi dzīvot tālāk! Tomēr – vai patiešām ir pamats būt tik optimistiskiem?
Oktobrī pievēršamies sirds un asinsvadu veselībai, rakstot par šo tēmu. Citus rakstus var lasīt šeit.
Medicīna spēj visu?
Kardioloģe Vita Vestmane apstiprina – lielā mērā paļāvībai uz kardioloģijas visvarenību ir pamats, jo Latvijā tā ir augsti attīstīta medicīnas nozare. “Varbūt pacienti cieš cilvēcisko attiecību ziņā un ārstu laika trūkuma dēļ, taču par profesionalitāti varu teikt – cepuri nost! Ir iespējams palīdzēt akūti, ātri un pasaules līmenī.”
Taču tas nav iemesls būt neapzinīgiem un nerūpēties par sirds veselību un profilaksi. Diemžēl prakse rāda pretējo – dažs smēķēšanu atmet tikai pēc otrās vai trešās asinsvadu stentēšanas jeb paplašināšanas, jo tikai tad nāk kāda apjausma, ka šīs lietas ir savstarpēji saistītas un ka kaitīgais ieradums ir novedis līdz nepieciešamībai veikt operāciju. Trūkst arī izpratnes par to, ka katra operācija nozīmē valsts naudas tērēšanu, kaut gan smēķētāji mēdz oponēt – sak, mēs taču maksājam akcīzes nodokli!
Jārēķinās arī ar to, ka medicīniskie pakalpojumi visās Latvijas vietās nav vienlīdz labi pieejami. Ja cilvēkam ir sāpes krūtīs un nepieciešama asinsvadu paplašināšana, un tuvumā ir kāda no lielajām klīnikām, kurā to iespējams veikt, – cilvēks ir glābts. Taču sliktākajā gadījumā var nepaspēt, ja nelaime notiek kādā attālā nostūrī un līdz slimnīcai mērojams tāls ceļš.
Būtisks šķērslis ir arī gaidīšanas rindas uz plānotām kardioloģiskajām operācijām – var gadīties, ka slimnieka stāvoklis pasliktinās un kļūst akūts, pirms pienākusi viņa kārta. Vēl palīdzību ierobežojoši ir finansējuma limiti jeb kvotas, piemēram, ja sirds slimnieks bijis uz profilaktisku pārbaudi pie ambulatorā kardiologa, nākamreiz par valsts naudu viņš drīkst nākt pie daktera tikai pēc sešiem mēnešiem. Janepieciešama veselības kontrole šī laika posma vidū, par to jāmaksā no paša kabatas.
