Kāpēc atceramies dzimšanas dienas, bet aizmirstam atslēgas? Zinātnieki sniedz atbildes 2
Zinātnieki ir nonākuši soli tuvāk izpratnei, kāpēc mēs dažas lietas atceramies, bet citas aizmirstam, vēsta “Newsweek“.
Raisas Universitātes pētnieki Hjūstonā, Teksasā, veica pētījumu, kas atklāja, ka mums ir tendence atcerēties dažādas pieredzes, piemēram, vispārējo kontekstu vai lielo ainu, nevis sīkākas detaļas.
Tāpēc mēs biežāk aizmirstam mazākas, ikdienišķas pieredzes, piemēram, vai esam aizslēguši durvis vai izslēguši gludekli.
Lai labāk izprastu, kā darbojas cilvēka atmiņa, maģistratūras studente Fernanda Morales-Kalva un profesore Stefānija Līla pētījuma dalībniekiem parādīja 38 attēlus. Atmiņas testa laikā daži no attēliem tika atkārtoti, bet citi pievienoti pilnīgi jauni.
Daži no attēliem bija ļoti līdzīgi, savukārt citi viens no otra bija grūtāk atšķirami. Līdzīgie attēli bija paredzēti, lai traucētu atmiņai, atdarinot ikdienišķas pieredzes, piemēram, durvju slēgšanu.
Pētnieki atklāja, ka atmiņā paliekošākie attēli tika identificēti kā tie, kurus dalībnieki visbiežāk atcerējās. Pētījumā tika uzsvērts, ka krāsaini attēli, kuros redzami cilvēki vai kas ir nesakārtoti, ir atmiņā paliekošāki. Tomēr, lai gan dalībnieki pareizi atcerējās atmiņā paliekošākos attēlus, šis efekts izzuda pēc 24 stundām.
Tas bija īpaši izteikti, atceroties pozitīvas pieredzes. Tas liecina, ka šīs pieredzes sākotnēji ir atmiņā paliekošas, bet vēlāk tās vieglāk aizmirstas.
Lai gan emocijas parasti tiek uzskatītas par atmiņas apstrādi uzlabojošu faktoru, cilvēki ir tendēti atcerēties “būtību” vai pieredzes centrālo aspektu, nevis papildu detaļas.
Laika gaitā šim efektam ir tendence pastiprināties. Piemēram, mēģinot atcerēties, ko darījām pērn, mēs varētu atcerēties daudz dažādu lietu veikšanu. Tomēr tikai dažas no šīm atmiņām mēs spējam atcerēties detalizēti.
Mēs varētu atcerēties brīvdienas, bet ne katras dienas aktivitātes.
Pētījuma rezultāti atklāja, ka emocionālais saturs spēlē galveno lomu tajā, vai mēs atceramies notikuma detaļas.
“Iepriekšējie pētījumi ir atklājuši, ka pieredzes, kas ir atmiņā paliekošas vienam cilvēkam, ir ļoti iespējams, ka tās būs atmiņā paliekošas arī citiem, piemēram, dzimšanas dienas, mīļoto cilvēku nāve un citas,” skaidro profesore Līla.
“Šīs pieredzes bieži ir pozitīvas vai negatīvas.”
Viens no iemesliem, kāpēc mēs neatceramies visu, ko piedzīvojam, ir tāpēc, ka mūsu smadzenēm ir ierobežota kapacitāte.
“Mūsu smadzenes nevar atcerēties visu, ko piedzīvojam, tāpēc mums mazāk svarīga informācija ir jāaizmirst,” teica Līla.
“Šis pētījums mums palīdz tuvināties izpratnei, kāpēc mēs kaut ko atceramies, bet kaut ko citu neatceramies.”
Pētījuma pilnīgie rezultāti tika publicēti žurnālā “Neurobiology of Learning and Memory”.
