Kas pieņem lēmumu par ārstēšanu, ja pacients to nevar 0
Mammu aizveda uz slimnīcu. Nesaprotu, kā viņu ārstēs, jo pati neko nesaprot un ārstiem neko pateikt nevar. Esot paredzēta operācija, bet mans brālis par to šaubās, jo baidās, ka mamma var neizturēt. Es arī īsti nezinu, ko darīt. Mans dēls saka, ka vajag operēt. Kā šādos gadījumos vajadzētu rīkoties? LĀSMA RĪGĀ
Ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt šādu lēmumu ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, vecākiem, brālim vai māsai, vecvecākiem, mazbērniem. Tātad arī jūsu dēls (ja viņš ir pilngadīgs) teorētiski varētu dot piekrišanu operācijai. Pirms tam gan noteikti vajadzētu aprunāties ar mediķiem.
Likums turklāt paredz – ja pacienta tuvākie radinieki, kuriem ir vienādas tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā, nevar vienoties par piekrišanu ārstniecībai vai atsakās pieņemt lēmumu, bet ārsts uzskata, ka ārstēšana ir pacienta interesēs, lēmumu par ārstniecību, kas vislabvēlīgāk ietekmētu pacienta veselības stāvokli, pieņem konsilijs.
Personai, kura pārstāv pacientu, pieņemot lēmumu par ārstniecību vai atteikšanos no tās, jāievēro pacienta iepriekš izteiktā griba.
Ārstējošais ārsts izskaidro personai, kura pārstāv pacientu, kādas sekas var izraisīt lēmums par atteikšanos no ārstniecības. Pēc informācijas saņemšanas pacientu pārstāvošā persona ar savu parakstu medicīniskajā dokumentā apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai par tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot, ka saņēmusi nepieciešamo informāciju.
Gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai personas, kas pārstāv pacientu, piekrišanu, ārstniecības persona saskaņā ar savu kompetenci veic neatliekamus pasākumus: izmeklēšanu, ārstēšanu, tajā skaitā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos.
Ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošajam ārstam bez pacienta piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstēšanu, ja pacientam jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība vai ja neveiktās ārstēšanas dēļ radīsies nesalīdzināmi lielāks kaitējums viņa veselībai.
