Kādi alvejas veidi ir pieejami? 0
Pastāv vairāk nekā 500 alvejas sugu, un katrai no tām ir atšķirīgas īpašības un pielietojums. Dažus no biežāk izmantotajiem veidiem lieto ārstniecībā un uz ādas lietojamos produktos.
Aloe vera satur vairāk nekā 200 bioloģiski aktīvu savienojumu, kas var veicināt vispārējo veselību, tostarp:
Aminoskābes – olbaltumvielu pamatelementi, kas palīdz šķelt pārtiku, atjaunot audus un nodrošināt enerģiju.
Flavonoīdi – dabīgas augu izcelsmes vielas ar pretvēža, antioksidatīvu, pretiekaisuma un pretvīrusu iedarbību.
Fenolskābes – antioksidanti, kas palīdz mazināt oksidatīvo stresu un slimību risku.
Polisaharīdi – ogļhidrāti, kas nodrošina enerģiju augu šūnām un tiek izmantoti arī brūču ārstēšanā un medicīnā.
Aloe arborescens
Aloe arborescens satur lielu taukskābju koncentrāciju, kas pārklāj auga virsmu un veido aizsargslāni.
Tajā ir arī omega-6 taukskābes, tostarp linolskābe un linolēnskābe. Organisms šīs neaizstājamās taukskābes pats nespēj saražot. Omega-6 taukskābes ir nepieciešamas smadzeņu veselībai un normālai šūnu darbībai.
Aloe ferox satur savienojumus ar antioksidatīvām, pretmikrobu un pretvēža īpašībām.
Tomēr nepieciešami papildu pētījumi, lai noteiktu Aloe ferox drošumu un efektivitāti. Blakusparādību riska dēļ šo augu drīkst lietot tikai īslaicīgi.
Aloe perryi satur vairākas fitoķīmiskas vielas, kas var palīdzēt cīnīties ar slimībām, tostarp:
1. Glikozīdus – augu izcelsmes savienojumus ar pretiekaisuma un antioksidatīvām īpašībām.
2. Fenolus – antioksidantus, kas palīdz mazināt oksidatīvo stresu un iekaisumu.
3. Olbaltumvielas – sarežģītas molekulas, kas nepieciešamas šūnu darbībai, uzbūvei un regulācijai. Tajās esošās aminoskābes palīdz gremošanā, audu
atjaunošanā un enerģijas ražošanā.
