Komentē Agita Pusvilka 0
Eksperimentā parādās Latvijai raksturīga iezīme – izmetam diezgan daudz maltīšu pārpalikumus. Citās Eiropas valstīs ir atšķirīga tendence – atkritumos biežāk nonāk pārtika, kas nopirkta par daudz.
Evijas piecu cilvēku ģimenē eksperimenta laikā izmeta vidēji 600 gramus virtuves atkritumu – tas ir apmēram 43 kilogrami gadā uz cilvēku (0,600 : 5 = 0,120 x 365 = 43,8 kg ), kas liek domāt, ka dažos avotos minētie 30 kg tiešām varētu būt patiess aprēķins.
Labi, ja ir komposts, diemžēl šādas iespējas nav daudzdzīvokļu mājās, tādēļ bioloģiskā masa kopā ar plastmasas maisiņiem nonāk atkritumos un rada piesārņojumu. Šeit parādās mūsu valstī tik ļoti aktuālais bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas caurums.
Kā ar veselīgumu?
Eksperimenta gaitā radās arī citāds vaicājums: vai cenšoties nekaitēt dabai un cilvēcei, nenodarām pāri savai veselībai? Pārtikas atlikumus centīgi iekļaujam citos ēdienos, bet vai šādi nezūd uzturvērtība? Vaicājām uztura speciālistei Jeļenai Pavlovai.
“Ja ēdienu vēlreiz termiski apstrādā, vērtība tiešām zūd, vitamīnu daudzums mazinās. Arī uzglabājot zūd vitamīni. Gatavo ēdienu ilgāk par divām dienām glabāt ledusskapī nevajadzētu.
Pieņemams variants – gatavot maksimāli divām dienām un uzsildīt tikai konkrētu porciju, tieši tik, cik tobrīd apēdīs. Veselībai labvēlīgāk ir pārpalikumus sasaldēt. Tomēr ēdienu saldētavā drīkst glabāt ne ilgāk par pusgadu, citādi vērtīgums izplēn.
Vai iepriekšējā dienā sautētos dārzeņus drīkst iekapāt plācenīšos? Produkts tiek vēlreiz termiski apstrādāts un vēl sasmalcināts – nav labi. Protams, kaut kas vērtīgs šādā ēdienā paliks, piemēram, karotīni un daļa šķiedrvielu.
Apēst, lai tikai nenāktos izmest? Diez vai tas ir veselīgi. Vairāk tomēr der domāt, vai ēdiens ir manam organismam vērtīgs.
Pat eksperimenta vārdā nevajadzētu censties apēst visu, kas paliek pāri bērna šķīvī. Mammai pēc kāda laika tas var veicināt svara pieaugumu.”
36,6 °C konsultantes AGITA PUSVILKA, biedrības Homo Ecos projektu vadītāja
JEĻENA PAVLOVA, sertificēta uztura speciāliste
