Kas mainījies pēdējo 10 gadu laikā 0
Latvijā neiroendokrīno audzēju ārstēšana tiek nodrošināta Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur pacientus aprūpē multidisciplināras speciālistu komandas. Tajās darbojas ķirurgi, onkologi ķīmijterapeiti, gastroenterologi, endokrinologi u.c. speciālisti. Audzēja specifikas dēļ, ārstu kopdarbs ir kritiski svarīgs pacienta dzīvības glābšanai.
NET diagnosticēšanas iespējas Latvijā ir būtiski augušas, tomēr joprojām daudziem pacientiem slimība tiek atklāti tikai vēlīnās stadijās. “Ja salīdzinām ar situāciju pirms desmit gadiem, tad tagad mēs šos audzējus atpazīstam daudz biežāk. Diagnostikas tehnoloģijas ir kļuvušas pieejamākas – gan attēldiagnostika, gan laboratoriskās metodes. Jāsaka gan, ka ne visas radioloģiskās “mašīnas” atpazīst šos audzējus. NET audzēja metabolitāte ir citāda, ja salīdzinām ar “standarta” vēzi.
Šo audzēju atpazīšanā ir vajadzīga specifiska kontrastviela, kas izgaismo šo audzēju receptorus radioloģiski. Baltijas valstīs šāda Gallija kontrastviela ir pieejama tikai Lietuvā, kur arī savus pacientus ar aizdomām par NET diagnozi nosūtam.
Tomēr vēl arvien daudz NET gadījumu paliek nepamanīti, jo slimība var slēpties aiz citu diagnožu simptomiem. Gadās, ka pacientu ārstē pat no citas onkoloģiskas saslimšanas. Tieši tik viltīgi un grūti atklājami ir šie audzēji,” skaidro Dr. med. Aija Geriņa, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Neiroendokrīnie audzēji bioloģiski un klīniski “uzvedas” savādāk nekā vairums citu audzēju. Tie var būt lēni augoši un mazāk agresīvi, bet nepadodas ārstēšanai ar standarta ķīmijterapijas metodēm. Ja audzējs atklāts agrīnās stadijās un ir pilnībā izoperējams, papildus terapija parasti nav nepieciešama.
Taču problēmas sākas metastātiskas slimības gadījumā, jo Latvijā nav nodrošināta nekāda kompensējama mērķterapija, kas šiem pacientiem būtu nepieciešama, bet tikai simptomu mazinoša terapija. Ārsti uzsver, ka tā ir kritiska situācija, jo pareizi ārstējot, pacientu, varētu nodzīvot pat vairākus desmitus gadu. Tādēļ gan ārstu, gan sabiedrības informētība par šo audzēja veidu un tā simptomiem var sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan savlaicīgā diagnostikā, kas sekmētu veiksmīgu agrīnas ārstēšanās procesu, gan metastātisku audzēju ārstēšanas modeļa maiņā.
Pēc Eiropas un citām starptautiskām vadlīnijām, NET audzēju grupa onkoloģijā tiek izdalīta atsevišķi, tas dod iespēju šos audzējus ārstēt ņemot vērā tā morfoloģiju jeb uzbūvi. Ārstējot NET audzēju ar pareizām zālēm, pat pie izplatītas slimības, pacientam ir iespēja turpināt būt kopā ar saviem mīļajiem, būt sabiedriski aktīvam un darba tirgū noderīgam.
Tomēr ir pamats cerībai. Ilgais “Zebru kluba” darbības laiks pierāda, ka katrs gads ved solis tuvāk tam, lai NET kļūtu par slimību, kas vairs nepārsteidz ar vēlu diagnozi. Ar sabiedrības un speciālistu informētību, laicīgu diagnostiku un mērķtiecīgu, valsts atbalstītu ārstēšanu, arvien vairāk cilvēku varētu saņemt palīdzību un saglabāt dzīves kvalitāti.
