Foto: Aleksandra Suzi/SHUTTERSTOCK

Deguna starpsienas deformācija, cistas, polipi un pat gremošanas traucējumi – nopietnas problēmas, par ko “signalizē” iesnas 0

Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Lasīt citas ziņas

Gada aukstākajos mēnešos biežāk saskaramies ar iesnām vai aizliktu degunu, ko lielākoties izraisa dažādi vīrusi. Tomēr LOR klīnikas otolaringoloģe INGA BITE skaidro, ka aizlikts deguns ne vienmēr ir vīrusu izraisīts un izpaudīsies kā iesnas. Cēloņi, kāpēc rodas deguna aizlikums, var būt dažādi.

“Aizlikumu bieži raksturo pilnuma sajūta deguna dobumos, apgrūtināta elpošana caur degunu, kas var būt kombinācijā ar dažāda rakstura izdalījumiem gan uz āru, gan aizdegunē. Var pievienoties kairinājums un kņudēšana degunā, šķaudīšana, acu asarošana un nieze. Smagākās situācijās var būt arī galvassāpes, miega traucējumi naktī, kas dienas laikā izpaudīsies kā miegainība, grūtības koncentrēties, aizkaitinājums, samazinātas darbspējas,” stāsta Inga Bite. “Zīdaiņiem aizlikts deguns var sagādāt grūtības uzņemt uzturu.”

Vīrusi un baktērijas

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairāk nekā 50% no visiem gadījumiem iesnas patiešām izraisa vīrusi. “Ja aizlikums parādās pēkšņi, turklāt ir kombinācijā ar saaukstēšanās pazīmēm: paaugstinātu ķermeņa temperatūru, klepu, šķaudīšanu, teko­šu degunu, kakla vai galvas sāpēm, visticamāk, iesnas izraisījis vīruss. Biežākie izraisītāji ir rinovīruss, respiratori sincitiālais vīruss, dažādu tipu koronavīrusi, adenovīrusi, paragripas vai gripas A un B tipa vīrusi.” Šie vīrusi parasti neierosina dziļāku elpceļu iekaisumu.

Specifiska ārstēšana nav iespējama – akūtas saslimšanas ir pašlimitējošas, proti, imūnsistēma ar tām tiek galā 7–10 dienās. “Varam atvieglot simptomus un stiprināt organismu: pastiprināti uzņemt šķidrumu, nepārslogot sevi un atpūsties, vēdināt telpas un doties svaigā gaisā, ejot gulēt, nedaudz piepacelt gultas galvgali, lai galva ir augstāk par pārējo ķermeni.

Degunu vairākas reizes dienā var skalot ar vieglu sālsūdeni vai lietot deguna tūsku mazinošus pilienus. Tos aptiekās var iegādāties bez receptes. Taču jāatceras, ka pilienus nedrīkst lietot ilgāk par sešām septiņām dienām,” piekodina ārste.

Retāk deguna aizlikumu izraisa bakteriāli ierosinātāji, piemēram, streptokoki, stafilokoki, pneimokoki. Šādā gadījumā var veidoties nopietnāks deguna blakusdobumu iekaisums, izdalījumi no deguna var būt zaļganā krāsā, ar nepatīkamu smaku, infekcija var komplicēties ar vidusauss iekaisumu. Nereti šādos gadījumos jāārstējas ar antibiotikām.

Alerģijas izraisīts aizlikums

Foto: SHUTTERSTOCK

Inga Bite stāsta, ka ar alerģisku deguna aizlikumu saskaras 15–40% populācijas. Alerģija var izpausties sezonāli līdz ar pirmo augu ziedēšanu februāra beigās, marta sākumā un turpināties līdz pat rudenim atkarībā no ziedputekšņu koncentrācijas gaisā. Taču alerģijas izraisīts aizlikums var būt arī hronisks – jutīgākiem cilvēkiem tas var izpausties, piemēram, lietojot sadzīves ķīmiju ar spēcīgu, izteiktu aromātu, ilgstoši esot saskarē ar putekļiem, dzīvnieku spalvu.

Ja ir aizdomas par alerģiskas izcelsmes deguna aizlikumu, bet nav zināms cēlonis, jāvēršas pie alergologa, kurš precizēs dia­gnozi vai alerģijas izraisītāju un piemeklēs efektīvu ārstēšanu.

Ja alerģijas izraisītājs ir zināms, jācenšas maksimāli izvairīties no alergēna. Izplatīts alergēns ir mājdzīvnieku spalva un putekļērcītes. Šādā gadījumā regulāri jāuzkopj telpas, rūpīgi jātīra mīkstās mēbeles un grīdas segumi.

Reklāma
Reklāma

Izmaiņas deguna dobuma struktūrā

Tās var būt gan iedzimtas, gan dzīves laikā iegūtas: deguna starpsienas deformācija, jaunveidojumi, piemēram, cistas, polipi, hroniski deguna gļotādas un mīksto audu veidojumi, deguna gliemežnīcu iekaisums un sabiezējums. Maziem bērniem aizliktu degunu un elpošanas nosprostošanu var izraisīt palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi.

Šajos gadījumos pats sev palīdzēt nevar, tāpēc noteikti jādodas pie ārsta, lai noteiktu piemērotāko ārstēšanu.

Gremošanas traucējumi

Kuņģa skābei pastiprināti ceļoties uz augšu pa barības vadu un nokļūstot augšējos elpceļos, var veidoties hronisks iekaisums balsenē, rīklē, deguna dobumā, aizdegunē, vidusauss struktūrās.

Ja cilvēkam jau ir diagnoze par gremošanas traucējumiem jeb atviļņa slimību, piemērotu ārstēšanu var noteikt arī ģimenes ārsts. Ārstēšanās gan būs ilgstoša, kamēr pilnībā sadzīs augšējo elpceļu gļotāda.

Ja izteikta deguna aizlikuma sajūta ir tikai no rīta un dienas laikā pāriet, degunu var iztīrīt ar sālsūdeni. Pirms nakts miega telpas jāizvēdina, ja iespējams, jāsamazina gaisa temperatūra guļamistabā.

Otolaringologa padoms

SHUTTERSTOCK ilustrācija

Lai izvairītos no augšējo elpceļu slimībām, arī aukstajā laikā svarīgas mērenas, regulāras fiziskās aktivitātes, došanās svaigā gaisā. Būtisks ir daudzveidīgs, sabalansēts uzturs, pietiekama šķidruma uzņemšana, jo caur deguna gļotādu izdalās daudz šķidruma, īpaši apkures sezonā, kad gaiss telpās ir silts un sauss. Vīrusu laikā svarīga ir roku un telpu higiēna. Telpas regulāri jāizvēdina, ja nepieciešams, jāveic gaisa mitrināšana.

SVARĪGI

Noteikti jāvēršas pie ārsta:

• ja deguns aizlikts ilgāk par 10 dienām un, neraugoties uz ārstēšanos, nav jūtami veselības uzlabojumi,

• ir izteikta pilnuma, spiediena sajūta deguna blakusdobumos (vaigu, acu, pieres rajonā),

• no deguna ir izdalījumi ar nepatīkamu smaku,

• ir paaugstināta ķermeņa temperatūra vai drudzis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.