Pēteris Apinis: Zaļā tēja kā līdzeklis pret demenci. Pārdomas par dažiem mītiem
0
Pasaules literatūrā var atrast pārliecinošu viedokli, ka zaļā tēja ir viens no veselīgākajiem dzērieniem, kam piemīt spējas uzturēt smadzeņu veselību un kognitīvo funkciju. Nedaudz apšaubāmi, bet loģiski pētījumi ļauj apgalvot, ka zaļā tēja ir veselīgāka un uzmundrinošāka par kafiju. Kāpēc apšaubāmi pētījumi? Vienkārši – mainīgo apstākļu pārāk daudz.
Sadalot ļaudis divās grupās – tējas un kafijas dzērājos, un pētot viņu kognitīvās spējas, netiek ņemti vērā tādi apstākļi kā viņu uztura paradumi, fiziskā aktivitāte, alkohola lietošanas biežums un citi. Tādēļ var izrādīties, ka tējas dzērāju grupā vidēji ļaudis jau sākotnēji ir bijuši veselīgāki. Piebildīšu, ka gan tējā, gan kafijā atrodams kofeīns, tiesa – tējā tā ir mazāk.
Tēja (īpaši melnā, zaļā, baltā un oolong tēja, kas iegūtas no Camellia sinensis) tiek uzskatīta par vienu no veselīgākajiem dzērieniem tās bagātīgo bioloģiski aktīvo savienojumu dēļ. Tējas polifenoli kā antioksidanti neitralizē brīvos radikāļus un palīdz pasargāt šūnas no oksidatīvā stresa, kas saistīts ar novecošanos un dažādām hroniskām slimībām.
Zaļās tēja tiešām satur virkni vielu, kas var pozitīvi ietekmēt nervu sistēmas darbību. Konkrēti, runa ir par katehīniem, starp kuriem īpaša uzmanība tiek pievērsta epigallokatehīngallātam un L-teanīnam. Šo komponentu kombinācija var veicināt koncentrēšanās spējas, garīgās darbspējas uzlabošanu un vispārējo kognitīvo veselību. Jādomā, ka šī kombinācija veic zināmu smadzeņu šūnu aizsardzību, līdz ar to mazina kognitīvo problēmu risku un attālina demenci.
Kaut arī esmu mazticīgs šāda veida pētījumiem, tomēr diezgan pārliecinošas šķiet publikācijas, ka zaļā tēja palīdz samazināt tauku līmeni cilvēkiem ar lieko svaru, kā arī kontrolēt cukura līmeni.
Ir neliela atšķirība starp zaļo un melno tēju. Zaļā tēja tiek pakļauta minimālai apstrādei, tādējādi saglabājot lielāku katehīnu daudzumu. Iespējams, tieši tas nodrošina labāku neiroprotektīvo efektu.
Regulārai tējas dzeršanai varētu būt pozitīva ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu. Zaļā tēja un hibiska tēja vairākos pētījumos ir parādījušas mērenu asinsspiedienu pazeminošu efektu un veicinājušas nelielu asinsspiediena pazemināšanos.
Kā šķidruma uzņemšanas avots tēja ir ļoti laba, un dzert to līdz litram dienā nebūtu nekas slikts, ja nav izteikta vēlme dzert ūdeni no krāna (uzturzinātnieki šo manu tēzi apstrīdēs, bet tie ir maznozīmīgi mediķu strīdi). Savukārt tējas vārīšanai nevajadzētu izmantot verdošu ūdeni, bet gan ūdeni ar zemāku temperatūru. Būtu vēlams ļaut tējai ievilkties divas līdz trīs minūtes.
Esmu nedaudz skeptisks pret tēju maisiņos, bet īpaši kaitīgi šie maisiņi nav
Pati par sevi maisiņos iepakotā tēja nav uzskatāma par bīstamu produktu. Tomēr šis tas ir atkarīgs no maisiņu izejvielu kvalitātes un sastāva. Vairums maisiņu ražoti no filtrējošā papīra, tomēr daži var saturēt sintētiskas šķiedras. Uzlejot karstu ūdeni, pastāv iespēja, ka atbrīvojas plastmasas mikrodaļiņas.
Mikroplastmasas ietekmi uz veselību joprojām plaši un pretrunīgi pēta, tāpēc labāk ir dot priekšroku papīra maisiņiem bez plastmasas elementiem. Kā to izdarīt – nezinu. Toties noteikti derētu izvairīties no maisiņiem ar līmes savienojumiem.
Daži ražotāji tieši maisiņa papīram pievieno garšas pastiprinātājus un aromatizētājus, kas, protams, ražoti no akmeņoglēm vai naftas.
Labā ziņa ir tā, ka tējas maisiņu ražošanā bieži izmanto sīkas tējas lapu daļiņas, kas rodas, šķirojot lapu tēju. Šādas daļiņas satur tās pašas bioloģiski aktīvās vielas, kas ir lielajos lapiņās, bet tās ātrāk atbrīvo garšu un aromātu uzlejot.
Galvenās derīgās vielas – polifenoli, katehīni, teaflavīni, kofeīns un minerālvielas – ir gan lapu, gan iepakotajā tējā. Tomēr liellapu tēja parasti labāk saglabā šīs sastāvdaļas un satur mazāk bojātu augu šūnu. Tāpēc uzturvērtības ziņā lapu tēja tiek uzskatīta par vēlamāku. Kaut patiesībā kvalitatīvā iepakotā tējā atšķirība uzturvielu saturā ir minimāla.
Es ieteiktu atteikties no ļoti lētiem tējas maisījumiem ar nezināmu izcelsmi, tējas maisījumiem ar pārmērīgi spilgtu garšu un stipru smaržu, kas nav raksturīga dabiskām izejvielām. Derētu izvairīties no maisiņiem no nekvalitatīviem materiāliem, kas izjūk tēju uzlejot, derētu izvairīties no saldiem šķīstošiem tējas dzērieniem ar cukuru un sīrupu. Es lāga nezinu – kā izvairīties no tējas ar lielu daudzumu mākslīgo aromatizētāju un krāsvielu.
Būtu vēlams izvēlēties tēju, uz kuras iepakojuma ir norādīta izejvielu izcelsme un daudz mākslīgo piedevu. Tāpat ir svarīgi novērtēt maisiņa kvalitāti. Priekšroku labāk dot papīra filtrmaisiņiem bez plastmasas elementiem. Par labu pazīmi tiek uzskatīts katra maisiņa individuālais iepakojums, kas pasargā tēju no mitruma, svešām smaržām un oksidācijas.
Daudz ko var pastāstīt pati tēja pēc uzliešanas. Kvalitatīvai tējai ir dabiska krāsa un raksturīga smarža bez asas ķīmiskas smaržas. Savukārt pārāk intensīva ūdens krāsošanās jau pirmajās sekundēs liecina par papildu sastāvdaļu izmantošanu.
Tēju nevar uzskatīt par zāļu līdzekli
Tēja nav zāļu līdzeklis, ja nu vienīgi tā ir Dr. Tereško tēja. Dabiskajām Latvijas pļavās un upmalās vāktām saknēm, augu stulmiem un ziediem, kas lietotas Dr. Tereško tējās, ir zināmas dziedinošas īpašības. Man gan šķiet, ka kolēģim Artūram Tereško piemīt arī psihoterapeita prasmes, tādēļ vislabāk iedarbojas tējas, kas ņemtas tieši no viņa rokām, Cēsīs – viņa praksē, ņemot līdzi ārsta pastāstu kā balvu.
Es ieteiktu medikamentus un zāles dzert ar ūdeni, nevis ar tēju. Tēja varētu nedaudz negatīvi ietekmēt dzelzs uzsūkšanos, kā arī dažu medikamentu uzsūkšanos.
Lai uzlabotu garšu tējai mēdz pievienot citronu, medu vai pienu. Citronā ir flavonoīdi, antioksidanti un organiskās skābes, kas ir izturīgākas pret sildīšanu. Citrons tējā ir ļoti laba izvēle, arī C vitamīns ne pārāk karstā tējā saglabājas.
Medus var kalpot kā dabīgs saldinātājs, taču to nevajadzētu uzskatīt par zāļu līdzekli. Daļa medus bioloģiski aktīvo vielu ir jutīgas pret augstu temperatūru. Ja to pievieno verdošam ūdenim, daļa fermentu un antioksidantu tiek iznīcināta. Tāpēc medu labāk pievienot tējai, kas ir atdzisusi līdz 40–50 grādiem.
Piens palīdz mazināt rūgtumu un dažos gadījumos samazina dzēriena kairinošo iedarbību uz kuņģa gļotādu.
Tējas veselīgums mazinās, ja tai pievieno daudz cukura un saldinātāju.
Tēja pilnīgi noteikti ir daļa no veselīga dzīvesveida.
