Pēteris Apinis: Fascijas, tradicionālās ķīniešu medicīnas meridiāni, kustība, veselība un lietišķā kinezioloģija
0
Tas nav viegls uzdevums – jebkādā veidā apvienot ķīniešu tradicionālās medicīnas metodes – akupresūru, akupunktūru ar mūsdienu medicīnas zinātnes strauji mainīgo uztveri. Tomēr bez ķīniešu medicīnas 4000 gadus vecajām priekšzināšanām man būs grūti izskaidrot fascijas.
Tradicionālajā ķīniešu medicīnā meridiāni ir kanāli, kas pārvada dz vības enerģiju “qi” pa visu ķermeni. Tie veido ceļu tīklu, kas savieno iekšējos orgānus, locītavas un ekstremitātes, savienojot ķermeņa iekšpusi un ārpusi vienotā veselumā. Meridiāni nav redzami ar neapbruņotu aci. Rietumu medicīna neatzīst meridiānus par anatomiskām struktūrām tādā pašā veidā, kā tā atzīst nervus, asinsvadus vai limfvadus.
Pētījumi liecina, ka fasciju tīklojumi diezgan cieši atbilst meridiānu sistēmai. Meridiānu ceļi mēdz sakrist ar fasciju slāņiem starp muskuļiem vai – starp muskuļiem un kauliem. Meridiānu sistēma ir saistīta ar saistaudiem, jo īpaši ar virspusējo fasciju. Ar meridiāniem saistītās saistaudu plāksnes uzrāda zemāku elektrisko pretestību (augstāku vadītspēju) nekā apkārtējie audi. Tas liecina, ka fascija spēj darboties kā preferenciāls ceļš bioelektriskajai signālu pārraidei – fascijām piemīt spēja vadīt elektrisko lādiņu – tās ir kā organisma “optiskās šķiedras”. Kad ķīniešu ārsts vai mūsu pašu vadošais adatu terapeits – pulkvežleitnants Normunds Vaivads ievada adatu akupunktūras punktā, viņš ne tikai ietekmē “enerģiju”, bet fiziski stimulē fasciju. Adata sagriež vai nospiež fasciju, radot mikroskopisku vilkmi, kas pa fasciju tīklu izplatās kā vilnis uz citām ķermeņa daļām.
Man te vēl jāpiebilst, ka adatu terapija ir izcils līdzeklis sāpju mazināšanā.
Asociētais profesors Edgars Vasilevskis Sāpju klīnikā ar adatām dara algoloģijas brīnumus, pie kam regulāri brauc uz Ukrainu, apmācot algoloģijā ukraiņu ārstus.
Lai apvienotu tradicionālās ķīniešu medicīnas meridiānus un moderno zinātni par fascijām, mums nākas iedomāties cilvēka ķermeni kā brīnišķīgu, dzīvu auduma struktūru, kurā fascijas ir materiālais ietvars, bet meridiāni – funkcionālais ceļvedis. Ķīnieši iesaka iedomāties, ka mūsu ķermenis ir milzīgs, trīsdimensionāls tīkls, kas izgatavots no smalka, dzīva zīda. Šis tīkls ir fascijas – mūsu organisma strukturālā matrica. Tā apvij katru muskuli, katru šķiedru un katru orgānu. Zinātne mums saka, ka fascija ir fiziska struktūra, kas vada mehānisko spriedzi un informāciju caur visu ķermeni.
Fascijas cilvēka ķermenī
Vārds “fascija” cēlies no latīņu vārda fascia, kas nozīmē “lente” vai “pārsējs”. Rietumu medicīna vēl gandrīz visu pagājušo gadsimtu fasciju uzskatīja par ķermeņa iepakojuma materiālu vai plānu saistaudu slāni, kas aptver gandrīz visu ķermeni. Mūsdienu medicīna ir pamanījusi, ka fascija ir dzīva, savstarpēji saistīta tīklveida sistēma, kas ietekmē kustības, stāju, elastību, sāpes un atveseļošanos.
Fascija atrodas visā ķermenī dažādās formās, katra no tām pilda savu specifisko lomu. Virspusējā fascija atrodas tieši zem ādas un sastāv galvenokārt no kolagēna un elastīna. Tā palīdz amortizēt ķermeni un aizsargāt zemāk esošās struktūras. Dziļāk atrodas fascijas, kas apņem un atbalsta muskuļus un kaulus, kā arī nervus un asinsvadus, kā arī orgānus (viscerālā fascija). Cita fascija izklāj ķermeņa dobumu iekšējās sienas (parietālā fascija).
Tātad – mēs šodien saprotam, ka fascijas ir komunikāciju tīkls visā ķermenī. Fascijā atrodas daudz sensoru un mehānisko receptoriem, kas to padara ļoti jutīgu. Kad mēs kustamies vai mainām stāju, šie receptori reaģē uz spiedienu un stiepšanos, nosūtot sensoros signālus, kas palīdz smadzenēm regulēt kustības, līdzsvaru un koordināciju. Neviena cita audu sistēma ķermenī nesniedz tik daudz sensorās informācijas centrālajai nervu sistēmai.
Fascijas palīdz ķermenim uztvert sāpes. Fascija satur sāpju uztverošus nervu galus – nociceptorus, kas reaģē uz sāpju signālu izraisītājiem – mehānisku stresu, ķīmisko kairinājumu un iekaisumu. Veselā, kustīgā fascijā šie signāli palīdz gan regulēt ķermeņa atrašanos un kustību telpā (propriocepcija), gan organisma iekšējo stāvokli (interocepcija). Tomēr, ja fascija ir stīva, ievainota vai iekaisusi, tā mēdz palielināt nociceptīvo šķiedru aktivitāti, pastiprinot sāpju signālus.
Fascija darbojas kā atsperes – uzkrāj un atbrīvo ar elastību saistīto enerģiju. Ejot, skrienot vai lecot, fascija stiepjas no slodzes, uz brīdi uzkrāj mehānisko enerģiju, bet tad to atbrīvo, palīdzot nākamajai kustībai. Kad slodze beidzas, fascija atgūst savu formu, izmantojot enerģijas atbrīvošanos un šķidruma reabsorbciju.
Fascija palīdz sadalīt un pārvadīt spēku visā ķermenī, veidojot līdz pat 30 % no kopējās spēka pārvades. Bez fasciiām, kas apņem muskuļus un to atsevišķās muskuļu šķiedras, muskuļi nespētu radīt pietiekamu spēku efektīvai kustībai.
Un vēl viens ļoti būtisks aspekts – fascija palīdz ķermeņa šķidrumiem pārvietoties – starp fasciju slāņiem atrodas starpšūnu šķidrums, kas nodrošina barības vielu, skābekļa un atkritumvielu apmaiņu starp asins kapilāriem un šūnām. Arī limfātiskajā sistēmas limfas plūsma ir ļoti atkarīga no fasciju un muskuļu kustībām. Limfvadi atrodas fasciālo slāņu iekšienē; un limfa pārvietojas muskuļu kontrakciju, ķermeņa kustību, elpošanas spiediena izmaiņu un limfvadu sienu gludo muskuļu kontrakciju rezultātā. Turklāt dziļā fascija apakšējās ekstremitātēs palīdz virzīt arī asinis atpakaļ uz sirdi.
Fascijas atbalsta imūnsistēmu. Kā nepārtraukts tīkls visā ķermenī, fascija satur daudzas telpas, kurās notiek imūna aktivitāte. Fascija netieši atbalsta imūno funkciju arī caur savu ciešo saistību ar limfātisko sistēmu, kas transportē limfocītus, izvada atkritumproduktus un palīdz attīrīt patogēnus.
Fascija atbalsta traumu atveseļošanos pēc ķirurģiskas iejaukšanās. Vesela, labi kopta fascija veicina ātrāku un pilnīgāku atveseļošanos. Pakāpeniska kontrolēta slodze vai spiediens palīdz fascijai kļūt stiprākai un elastīgākai, neradot atkārtotu traumu. Pateicoties tās izturībai un pielāgošanās spējai, dažus fascijas veidus, piemēram, augšstilba plato fasciju, Mikroķirurģijas centra mikroķirurgi un plastikas ķirurgi izmanto kā dabisku transplantātu, lai atjaunotu bojātus audus citās ķermeņa vietās.
Fasciju disfunkcija
Veselīgas fascijas ir gludas, elastīgas un spēj viegli slīdēt starp audiem. Tomēr, ja fascijas kļūst stīvas, saspringtas vai mazāk kustīgas, tās var ierobežot kustības, radīt sāpes vai disfunkciju. Gan pārāk mazs, gan pārāk liels slodzes līmenis var traucēt fasciju veselībai. Ilgstošs nekustīgums, neaktivitāte, slikta stāja (ilgstoša sēdēšana) un hronisks muskuļu sasprindzinājums mazina fasciju kustību un mitrināšanu, savukārt liela, atkārtota slodze, vai trauma var pārsniegt fascijas izturību. Laika gaitā šie apstākļi var izraisīt adhēziju (sasprindzinājumu un stīvumu), ierobežotu slīdēšanu starp slāņiem, samazinātu kustību amplitūdu vai pat audu plīsumus. Kad fascija ilgstoši atrodas saīsinātā stāvoklī (piemēram, ilgstošas sēdēšanas dēļ), tās kolagēna šķiedras pakāpeniski pārveidojas un kļūst mazāk elastīgas, izraisot fascijas saīsināšanos. Tas samazina kustību amplitūdu, maina kustību apjomu un rada spriedzi citās ķermeņa zonās, jo fascija darbojas kā nepārtraukts, savstarpēji saistīts tīkls.
Pārmērīga stiepšanās, pēkšņa spēka iedarbība, trauma un atkārtota pārslodze var likt fascijai pārsniegt savas robežas un izraisīt audu plīsumu. Fascija ir atkarīga no hidratētas, želejveida ekstracelulārās matricas, kas nodrošina vienmērīgu slīdēšanu starp slāņiem. Samazināta kustība, iekaisums, slikta uzturs vai patoloģiska mehāniska slodze var mazināt šo šķidruma apmaiņu, padarot audus mazāk eļļotus un mazāk izturīgus pret kustību.
Fascijas būtiski ietekmē estrogēns un relaksīns, kas palielina saistaudu elastību, lai palīdzētu organismam sagatavoties grūtniecībai un dzemdībām. Hormonālas svārstības menstruālā cikla, grūtniecības, perimenopauzes un menopauzes laikā ietekmē audu elastību, iekaisumu, sāpju jutību un sadzīšanu. Hormonālā ārstēšana var ietekmēt arī fasciju struktūru un funkcijas.
Fasciju disfunkcija gandrīz nekad nav lokāla. Ja fasciju struktūra vai funkcijas tiek traucētas, tas rada sāpes un stīvumu, padara fasciju trauslu, rada imunitātes traucējumus visā organismā. Nereti par gūžas problēmām mēs varam uzzināt no sāpēm pretējā plecā. Fasciju izmaiņas var izraisīt saistaudu stīvumu, elastības zudumu un paaugstinātu jutību. Ar šādām fasciju izmaiņām saistīta arī sirds mazspēja, hroniskas plaušu slimības, fibromialģija un diabēts, savukārt autoimūnas slimības, piemēram, sistēmiskā skleroze, var izraisīt pārmērīgu kolagēna uzkrāšanos, kā rezultātā saistaudi sabiezē un sacietē.
Kā rūpēties par fascijām un saglabāt to veselību?
Fascija ir dinamisks audu veids, kas reaģē uz kustībām un uzturu. Fasciju veselības uzturēšana ar pastāvīgiem ikdienas ieradumiem var palīdzēt saglabāt elastību un kustīgumu, kā arī vispārējo audu funkciju. Kustības ir vissvarīgākais faktors fasciju veselības uzturēšanā. Regulāras kustības visas dienas garumā palīdz novērst fasciju stīvumu, atbalsta elastību un samazina spriedzi, īpaši kopā ar biežām pauzēm, lai pieceltos, izstaipītos vai pastaigātos.
Fizisko kustību daudzveidība, ieskaitot spēka treniņus un mobilitātes vingrinājumus, palīdz saglabāt fasciju pielāgošanās spēju un labu kondīciju. Labas stājas uzturēšana var palīdzēt novērst nevienmērīgu slodzi uz audiem. Maigi vingrinājumi, piemēram, taiči un krēsla joga, visvairāk atbalsta fasciju veselību, veicinot relaksāciju, asinsriti un atveseļošanos. Ja fascijas ir saspringtas vai stīvas, var palīdzēt arī masāža.
Un tomēr, manuprāt, izšķiroša šādā gadījumā ir laba kineziologa vai manuālā terapeita konsultācija. Miofasciālā atbrīvošana ir metode, kurā izmanto maigu, ilgstošu spiedienu un stiepšanos, lai mazinātu sāpes, uzlabotu kustīgumu un atbalstītu atveseļošanos pēc traumas vai operācijas.
Līdzīgi, bet nedaudz mazākā līmenī uz fascijām var iedarboties ar rullīšiem vai masāžas bumbiņām, ja vien zina – kā iedarbotos uz konkrētām zonām.
Labs uzturs veicina kolagēna ražošanu, audu atjaunošanos un fasciju hidratāciju. Ar C vitamīnu bagātu pārtikas produktu iekļaušana uzturā ir labvēlīga fascijām. Vienlaikus fasciju veselībai ir svarīgi uzturēt ķermeņa hidratāciju. Ēdmaņā nozīmīgas sastāvdaļas ir pārtikas produkti, kas bagāti ar omega-3 taukskābēm, augļi un dārzeņi, kas bagāti ar antioksidantiem, un minimāli apstrādāti pilngraudu produkti, kas var palīdzēt samazināt iekaisumu, atbalstīt šūnu veselību, aizsargāt pret oksidatīvo stresu un veicināt audu atjaunošanos un ilgstošu enerģiju.
Hidratāciju samazina un fasciju veselīgu gandē ultraapstrādāti pārtikas produkti, cukurs, trans-tauki un pārmērīgs alkohola patēriņš.
Fasciju disfunkcijas ārstēšana parasti koncentrējas uz sāpju mazināšanu un normāla audu kustīguma atjaunošanu. Izplatītas metodes ir kinezioloģija, fizikālā terapija, manuālā terapija, akupunktūra, kas var palīdzēt uzlabot asinsriti, mazināt spriedzi un veicināt atveseļošanos.
Lietišķā kinezioloģija
Latvijā ir visai liels skaits ārstu, kas blakus savai pamatspecialitātei – ortopēds, sporta ārsts, neirologs, stomatologs, ar lepnumu klāt raksta apakšspecialitāti – lietišķais kineziologs. Ja šis pieraksts kombinējas ar Starptautiskās lietišķās kinezioloģijas koledžas sertifikātu, tas nozīmē, ka ārsts pavadījis daudz laika mācīdamies un līdz sīkumiem apgūdams vienu no dinamiskākajām mūsdienu specialitātēm – neinvazīvu ķermeņa funkciju novērtēšanas sistēmu – lietišķo kinezioloģiju.
Lietišķā kinezioloģija ir diagnostiska un ārstnieciska sistēma, kas izvērtē veselības strukturālos, ķīmiskos un garīgos aspektus, izmantojot manuālu muskuļu testēšanu apvienojumā ar citām medicīnā plaši pielietotām standarta diagnostikas metodēm (radioloģiskām, funkcionālām, laboratoriskām).
Lietišķās kinezioloģijas filozofijas pamatā ir veselības triāde. Veselības triāde nosaka, ka pamatcēloņi veselības problēmām ir strukturāli, ķīmiski un garīgi.
Iedomājoties medicīnu kā trīsstūri, visas veselības problēmas – gan funkcionālās, gan strukturālās, gan patoloģiskās kā trīsstūra malas ir saistītas ar vienu, bet biežāk– ar divām vai trim triādes daļām.
Lietišķā kinezioloģija dod iespēju ārstam novērtēt triādes funkcionālo līdzsvaru un vērst tiešu terapiju uz nesabalansēto pusi. Ja trijstūra viena puse ir ārpus līdzsvara, tiek ietekmēts viss trijstūris.
Konkrēts piemērs, kad ir iesaistīti visi veselības triādes aspekti: cilvēkam ar sāpēm jostas- krustu rajonā un sekundārām izmaiņām skriemeļos (cietusi strukturālā triādes daļa). Šīm cilvēkam ir paaustināts prostoglandīnu līmenis un arī citi bioķīmiski eiekaisuma rādītāji, jo ir lokāls process (cietusi ķīmiskā triādes daļa), un viņam ir emocionāls stress (cietusi psihiskā triādes daļa), jo viņš nevar piecelties no gultas, sāpju dēļ ir traucētas ikdienas aktivititātes, kas ietekmē emocionālo sfēru. Bieži vien nav skaidrs, vai ir slimībai ir viens pamatcēlonis, vai arī visi trīs slimības faktori radušies vienlaicīgi un paraleli.
Lietišķās kinezioloģijas princips – analizēt un pārbaudīt visus trīs faktorus un ārstēt jebkuru no tiem vai ārstēt visus, kas ir traucēti vai bojāti. Vēl viens tipisks piemērs ir pacients, kas ilgstoši sirgst ar zarnu kairinājuma sindromu. Viņam uztura līdzsvaru organismā traucē un izjauc malabsorbcijas problēmas un ilgstoša antibiotiku lietošana. Sāpes muguras lejasdaļā nosaka inervācija, kas sasaista lumbosakrālo rajonu ar zarnu traktu, bet ar stresu saistīti elementi vēl vairāk saasina simptomus. Ārstējot šo pacientu, visiem trim aspektiem ir jābūt vienlīdz analizētiem un līdzsvarotiem, lai atjaunotu “veselības triādi” un palīdzētu cilvēkam atgriezties optimālā dzīves kvalitātē.
Ārstam, kas apzinās veselības triādi un novērtē katru pacientu gan no strukturālā, gan ķīmiskā, gan garīgā skatpunkta, ir lielākas iespējas atrast pacienta veselības problēmas pamatcēloni.
Lietišķajā kinezioloģijā tiek izmantots princips, ka organisms ir pašsaglabājošs, paškoriģējošs mehānisms, kā arī atziņa, ka ķermenis nekad nemelo. Tā nav reklāma, bet šī raksta autors pēc sporta traumām (nav sporta bez traumām) apmeklē kinezioloģi Anitu Djačenko klīnikā “Piramīda” vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu, manuālās medicīnas ārstu Uģi Beķeri Veselības centrā 3. Un iesaka saviem pacientiem.
