Pēteris Apinis: Suns kā atbalsts vecāka gadagājuma cilvēkam
0
Mentālā, fiziskā un sociālā veselība vecumā ne vienmēr ir nauda, zāles, slimnīca vai medicīnas māsa pansionātā. Ļoti veiksmīga investīcija vecāka gadagājuma cilvēkam ir suns kā emocionālais atbalsts, ikdienas fiziskās aktivitātes un drošības sajūta.
Šo rakstu biju gatavojies rakstīt jau sen, bet mani pārliecināja Ilze Viņķele – viņa teica, ka labākā investīcija vecāku gadagājumu cilvēku veselībā būtu vaučers sunim veterinārārsta apmeklējumam. Šādu atbalstu un sapratni ir grūti gaidīt pie Hosama Abu Meri, bet to varēsim veikt pēc vēlēšanām – atbalstīt vecāka gadagājuma ļaudis.
Centīšos pārliecināt jūs, ka tā būs laba valstiska investīcija. Suns sniedz neierobežotu mīlestību un dziļu dzīves jēgu, kas palīdz mazināt izolāciju, depresiju un trauksmi. Suņa izvešana no mājas trīs vai četras reizes dienā ir labākā fiziskā aktivitāte senioram 80+ vecumā. Suņa izvešana ir tāda fiziskā aktivitāte, kas uzlabo sirds un asinsvadu veselību, līdzsvaru un mobilitāti. Un vēl – suns darbojas sociālajā sfērā, jo ir iemesls uzsākt sarunu, veicināt saskarsmi ar kaimiņiem un iesaistīšanos vietējā kopienā. Suns ir ideāls pastaigu biedrs. Viņa entuziasms un rotaļīgums motivē senioru doties tālāk un darīt vairāk. Daudzi vecāka gadagājuma cilvēki atklāj, ka pastaigas ar suni atjauno viņu interesi par aktivitātēm, kuras iepriekš veica vienatnē.
Es, protams, dzirdu arī iebildes un jautājumus. Vai seniors spēs noturēt pavadu, ja suns parauj? Vai viņš varēs pieliekties, lai paceltu bļodiņu? Vai pastaiga laukā būs gana droša, piemēram, ziemā ar apledojumu? Tomēr galvenā iebilde ir – vai seniors finansiāli var atļauties suņu barību un veterinārārsta pakalpojumus?
Ieskatījos internetā un sociālajos tīklos. Manos informācijas burbuļos bija jūtams mērens dzīvnieku patversmju lobijs, kas saka, ka veciem ļaudīm nevajadzētu ņemt kucēnu, bet mierīgu 5–7 gadus vecu suni no patversmes. Neesmu par šo apgalvojumu pārliecināms, jo šim sunim priekšā ir diezgan īss mūžs, un diez vai regulāras suņu bēres ir tas, ko mēs vēlam savam senioram. Tomēr atbalsts vecākam sunim, kam nepieciešama adopcija, var būt viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties pret garlaicību vai motivācijas trūkumu savos zelta gados.
Labs ieteikums, šķiet, arī senioram kā brīvprātīgajam dzīvnieku patversmei palīdzēt izvest suņus pastaigā vai palīdzēt tiem socializēties.
Pārējie ieteikumi saistīti ar suņu šķirni. Šeit nu nejaukšos – katram jāizvēlas tā šķirne, kas viņam vislabāk tīk un vislabāk der.
Šķiet, ka pozitīvie ieguvumi – dāvāt vecākam cilvēkam suni ir lielāki nekā iespējamie zaudējumi. Suns dāvā mīlestību brīvi un bez nosodījuma – atšķirībā no daudziem cilvēkiem. Suns vienmēr priecīgi sveicina jūs, neatkarīgi no jūsu noskaņojuma vai dzīves grūtībām. Sunim piemīt spēja uzmundrināt vecāka gadagājuma cilvēku ar savu pozitīvo attieksmi un prieku. Kopā labas dienas kļūst vēl labākas, bet grūtās dienas – mazāk sāpīgas. Spēlēšanās ar suni vai tā glāstīšana ir vienkāršs veids, kā atpūsties, uzlabot garastāvokli un ieviest savā dzīvē vairāk smieklu un prieka. Pētījumi liecina, ka laiks, kas pavadīts kopā ar suni, mazina stresu un trauksmi, pazeminot asinsspiedienu un kortizola līmeni.
Pētījumus par vecāka cilvēka veselības uzlabošanos, komunicējot ar suni, visvairāk publicē japāņu un ķīniešu pētnieki, un galvenokārt secina, ka komunikācija ar suni palielina oksitocīna līmeni, izraisot mieru un apmierinātību. Suņa pieķeršanās padara to par dabīgu stresa mazinātāju un garastāvokļa uzlabotāju.
Rūpes par suni piešķir mērķi ikdienas dzīvei. Barošana, pastaigas, apmācība, kopšana un rotaļas ar savu četrkājaino draugu motivē senioru piecelties un būt aktīvam. Vienkāršas darbības, piemēram, barības un ūdens izlikšana vai pastaiga ar mājdzīvnieku, piešķir regulāru rutīnu.
Daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem, īpaši tiem, kuri dzīvo vieni, suns nodrošina efektīvu un mierinošu aizsardzību pret iespējamiem noziegumiem. Neatkarīgi no tā, vai seniors ir izvēlējies īstu sargsuni vai mazāku kompanjonu, jebkurš rejošs suns ir labs līdzeklis pret zagļiem. Suņa asās maņas uztver draudus daudz ātrāk nekā mūsu deguni vai signalizācijas sistēmas, tai skaitā, suns sajūt ugunsgrēka briesmas.
Es šoreiz nestāstīšu par suņiem, kas ir speciāli apmācīti ar demenci slimu pacientu atbalstam, kā arī par tiem, kas apmācīti palīdzēt cilvēkiem ar sliktu redzi. Šoreiz nerunāšu par terapijas suņiem, kas īpaši labi palīdz Bērnu slimnīcas pacientiem un pansionātu iemītniekiem. Tomēr ikviens suns vecāka gadagājuma cilvēkam palīdz attālināt sirds asinsvadu slimību kritisku iznākumu.
Šķiet, ka attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ārsta padoms – atvērt savu sirdi (pārnestā nozīmē) mājas sunim var būt viens no labākajiem ieteikumiem un lēmumiem veselībai, labklājībai un vispārējai dzīves kvalitātei, tiesa, tas ir saistīts arī ar zināmu atbildību. Suņa turēšana prasa laiku, pacietību, naudu un apņēmību.
