Foto: Pexels

Par ko ir pārliecināti nemīlētie bērni: 7 bieži sastopamas kļūdas 3

Toksiskā ģimenē pavadītās bērnības sliktākās sekas bieži vien nav acīmredzamas. Portāls psychologies.ru pievērsies rakstnieces Pegas Strīpas skaidrojumam, ar kādu kļūdainu pārliecību aug nemīlētie bērni un kas viņiem jāizdara, lai tiktu dziedināti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Šarma karalienes: šī gada 10 iekārojamākās latviešu dāmas MI skatījumā
Situācija DUS. Gribēju hotdogam tā vairāk majonēzi un mazliet sinepes, man atbildēja: Kādu uztaisīšu, tādu ēdīsi!
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Lasīt citas ziņas
Pega Strīpa (Peg Streep) ir publiciste, bestselleru par attiecībām ģimenē (tostarp “Mean Mothers: Overcoming the Legacy of Hurt”) autore.

Cilvēkam, kurš audzis nemīlēts un kura emocionālās vajadzības bērnībā netika apmierinātas, ir svarīgs uzdevums – saprast nodarīto kaitējumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Darbu sarežģī viens apstāklis: nevar dziedēt brūces, ko neredzi. Lai gan cilvēks asi izjūt mātes mīlestības un atbalsta trūkumu un viņam sāp mātes agresīvā uzvedība, nodarītais patiesais kaitējums ir cits.

Lielākā daļa šo bērnu uzskata savu dažkārt neadekvāto uzvedību par savas personības izpausmi. Tādu pārliecību bērnos radīja viņiem nozīmīgo pieaugušo izteiktie bezgalīgie pārmetumi. Dzirdot, cik slikti viņi ir (ļauni, kaprīzi, ātri apvainojas), viņi galu galā sāk sevi par tādiem uzskatīt.

Lai gan katram nemīlētajam bērnam ir sava pieredze, saskatāmas arī visiem kopīgas iezīmes. To nosaukšana un analīze noderēs, jo palīdzēs saprast, kā mūs veidojusi bērnība.

Rakstniece nosauc 7 kļūdainus pieņēmumus, kuriem nemīlētie bērni tic līdz brīdim, kamēr nopietni ķeras pie savas pagātnes apzināšanās un patiesā „Es” atjaunošanas – kopā ar terapeitu vai patstāvīgi.

Nemīlētie bērni ir pārliecināti, ka…

Viņi paši ir vainīgi, ka vecāki izturējās slikti

Tā domā viņi visi, un fakts, ka ne jau viņos bija tā vaina, kļūst par īstu atklāsmi. Bērns ir pārliecināts, ka viņš pats vainīgs, ka ir “spītīgs” “pārāk jūtīgs” vai “pārāk emocionāls”.

Viņš tic mītam, ka visas mātes mīl bērnus, un viņš cer, ka, ja viņš spēs saprast, kā likt mātei viņu iemīlēt, problēma pazudīs. Tā ir ilūzija, bet tā var būt cilvēka pārliecība daudzus gadus, un viņš atkal mēģina kļūt par bērnu, kuru māte iemīlēs.

Psihologi noskaidrojuši, ka sevi apsūdzēt nav tik biedējoši kā atzīt, ka uz cilvēku, kuram vajadzētu aizsargāt un rūpēties par tevi, nevar paļauties. Noliegums šajā nozīmē ir silta, pūkaina sega un cietoksnis, kurā var paslēpties no patiesības.

Viņi varēs mainīt, uzlabot attiecības ar māti vai kādu citu

Meitas, kurām raksturīgs trauksmainās piesaistes stils, piešķir sev „attiecību organizētājas” lomu, pat ja tam nav pamata.

Patiesībā viņu spēja ietekmēt ir maza, bet nosliece uz paškritiku un sevis šaustīšanu, ja kaut kas noiet greizi, liek domāt: ja tikai es spētu mainīt sevi, viss nokārtotos. Rezultāts – viņas cenšas pielāgoties partnerim, lai izvairītos no domstarpībām.

Reklāma
Reklāma

Viņu raksturs nemainīsies

Tas ir pretrunā ar iepriekš pieminēto bērna pārliecību, ka viņš var mainīties, lai saņemtu mātes mīlestību. Turklāt tāda pārliecība traucē gan stresa brīžos, gan krīžu pārvarēšanā un ceļā uz dziedināšanu.

Speciālistu pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri tic, ka var izmainīt sevi un savu uzvedību, ne tikai efektīvāk tiek galā ar stresu, bet arī jūtas laimīgāki.

Nodarīt sāpes citiem ir normāli

Būdami bērni, mēs ticam, ka mūsu ģimene ir līdzīga jebkurai citai, un tuvinieku attiecības ir piemērs tam, kā lielajā pasaulē viss iekārtots.

Ja vecāki pastāvīgi strīdas, kliedz un aizvaino viens otru, tu pierodi pie šī komunikācijas stila, uzskati to par dabisku un paņem līdzi pieaugušā dzīvē.

Bērni, kas uzauguši pārmetumu un sāpīgas kritikas atmosfērā, drīzāk varētu uzskatīt, ka tāda attieksme ir pieņemama, nekā tie, kas uzauguši savstarpējas cieņas un rūpju vidē.

Robežas līdzinās sienām

Par veselīgām robežām bērns uzzina no rūpīgas mātes, kura pret viņa vajadzībām izturas iejūtīgi. Nemīlētie bērni bieži vien ir apjukuši, ko uzskatīt par veselīgām robežām, un nesaprot, kad tās jāizveido un jāuztur.

Viņi sāk uztvert robežas kā sienas. Cilvēkiem ar trauksmaino piesaistes stilu tās kļūst par šķērsli tuvībai, bet cilvēki ar izvairīgās piesaistes tipu uztver tās kā aizsardzības pastiprināšanu.

Kādam vienmēr vajadzētu viņus kontrolēt

Ticība varas visuresamībai ir cieši saistīta ar pārpratumiem robežu jautājumos. Lai kāds bija toksiskās (nevērīgās, narcistiskās vai emocionāli nepieejamās) mātes uzvedības modelis, viena lieta ir skaidra: viņas bērnam nebija atļauts būt pašam.

Viņš bija tikai marionete, kuru māte raustīja aiz aukliņām. Viņas kontrole ierobežoja emocionālo izaugsmi un spēju izprast savas vēlmes un vajadzības un tās izteikt. Tāds cilvēks apgūst mācību, ka attiecībās kontrole ir neizbēgama.

Visticamāk, viņš izvēlēsies kontrolējošos partnerus, jo tāda izturēšanās viņam ir labi pazīstama.

Mīlestība – tas ir darījums

Varbūt vissarežģītākais uzdevums ir nonākt pie citas izpratnes par mīlestību. Toksisko māmiņu bērni ir iemācījušies: mīlestība ir nosacīta, tā ir jāizpelnās (princips „pakalpojums pret pakalpojumu”), to var bez kavēšanās atņemt. Kā atbrīvoties no rūgtās pieredzes?

Daudzi pieaugušie, kas reiz bija šādi bērni, gadiem ilgi meklē līdzekļus, lai pēkšņi kļūtu „labi”. Viņiem šķiet, ka pēc tam viņu rētas izzudīs kā pēc burvju nūjiņas mājiena.

Tas nenotiks. Bet, ja ar izdziedināšanos saprotam atteikšanos no uzvedības, kas traucē, un kļūdainiem pieņēmumiem, tad ir labas ziņas: jūs varat izveseļoties. Atvadīties no toksiskās bērnības nav viegli, bet tas ir iespējams.

LA.LV Aptauja

Vai tu bērnībā juties vecāku mīlēts?

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.