Kā cīnīties ar premenstruālo sindromu? 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ciešu no premenstruālā sindroma – divas trīs dienas mēnesī jūtos tik slikti, ka cenšos šajā laikā atlikt visus darāmos darbus un palikt mājās. Kļūstu nervoza, viegli aizkaitināma. Kādēļ tā notiek, un kā no tā izvairīties?” jautā Zane no Lēdurgas.
Atbild ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dace Matule: “Simptomi parādās vidēji 5–11 dienas pirms menstruāciju sākšanās. Tās ir cikla auglīgās dienas, kad sākas ovulācija un olnīcas sāk pastiprināti ražot sievišķos hormonus. Nepatīkamās izjūtas šajā laikā saistītas ar hormonu līmeņa izmaiņām. Hormonu līdzsvara zudums izraisa šķidruma aizturi organismā.
Tas uzkrājas itin visur, tādēļ var parādīties galvassāpes, kāju tūska, sajūta, ka sāp krūšu dziedzeri, kurus arī skārusi tūska, var būt arī svara pieaugums, karstuma viļņi un uz sejas var veidoties pumpas – akne. Bieži vien sievietēm, kas cieš no premenstruālā sindroma, dominē nevis fiziskie, bet gan psiholoģiskie simptomi, grūti koncentrēties darbam, moka bezmiegs vai gluži otrādi – miegainība, trūkst enerģijas.
Ļoti bieži sievietēm šajā laikā ir izteiktas garastāvokļa svārstības, daudzas jūt izteiktas dusmas, kuras grūti, bieži vien neiespējami kontrolēt, un tās pāraug nepamatotas agresivitātes uzplūdos. Lai pateiktu, vai slikto pašsajūtu patiešām izraisījis šis sindroms, iesaku sievietei vairākus mēnešus pēc kārtas pierakstīt savas sajūtas atbilstoši menstruālā cikla dienām.
Menstruālā cikla otrajā fāzē jāparādās vismaz pieciem simptomiem, kuri pazūd, sākoties menstruālajai asiņošanai. Lai noteiktu diagnozi, sievietei jābūt vecumā no 18 līdz 45 gadiem, viņa nedrīkst būt stāvoklī un lietot hormonālās kontracepcijas līdzekļus.
Ja premenstruālais sindroms traucē sievietei strādāt vai mācīties, tas ir jāārstē. Ginekologs var ieteikt gan hormonālos, gan nehormonālos līdzekļus, piemēram, agnukastona kursu, naktssveces eļļu, hipnoterapiju jeb miega terapiju. Ja dominē psihoemocionālie simptomi, palīdz atpūta, joga, mūzikas terapija, izmaiņas uzturā. Var izmēģināt antidepresantus, vitamīna B 6 un magnija, cinka, kalcija preparātus, vērsties pēc palīdzības pie homeopāta, psihoterapeita vai adatu terapeita.”
