“Es visu norakstīju uz stresu…” Sieviete, kas dzīvo ar transplantētu nieri, brīdina – niezoša āda var liecināt par mānīgu slimību 0
Ilgu laiku kāda Mažeiķu iedzīvotāja nesūdzējās par veselības problēmām un pie ārstiem devās reti. Kad parādījās pirmie simptomi, tie nešķita īpaši satraucoši. Muguras sāpes jostasvietā, slikta dūša, galvassāpes un nogurums šķita saistīti ar stresu un lielo darba slodzi. Taču vēlāk izrādījās, ka tie bijuši nopietnas slimības signāli, vēsta lrytas.lv.
Tikai pēc asins analīzēm mediķi atklāja, ka sievietei ir hroniska nieru slimība. Vēlāk tika diagnosticēta trešās stadijas hroniska nieru mazspēja.
“Es visu norakstīju uz darbu un stresu. Darbs bija ļoti atbildīgs, es nepārtraukti steidzos, tāpēc nogurums šķita normāls. Pat tad, kad sāka sāpēt muguras lejasdaļā, sānos vai parādījās slikta dūša, domāju, ka tās ir kuņģa problēmas, jo agrāk man tādas bija,” stāsta Lina, kura ir Lietuvas asociācijas “Gyvastis” biedre. Organizācija apvieno cilvēkus, kuri gaida orgānu transplantāciju vai dzīvo ar transplantētiem orgāniem.
Ģimenes ārsts Gedimins Urbons skaidro, ka šādi simptomi kā vājums, nogurums un vispārējs nespēks patiešām ir raksturīgi hroniskai nieru slimībai. Tomēr sāpes šai slimībai neesot tipiskas.
“Hroniska nieru slimība ilgu laiku var neradīt nekādus skaidrus simptomus, un pacienti visbiežāk nejūt sāpes. Sāpes ar nieru patoloģiju saistītas tikai noteiktos gadījumos, piemēram, nierakmeņu vai akūta un hroniska iekaisuma gadījumā, taču tas nav raksturīgi hroniskai nieru slimībai, tāpēc ir svarīgi profilaktiski pārbaudīties, veikt asins, vispārējo urīna un albumīnūrijas analīzes,” norāda ārsts.
Lina atceras, ka viens no simptomiem, kuru viņa ilgi neuztvēra nopietni, bija arī ļoti augsts asinsspiediens. Viņa pati to regulāri nemērīja, līdz kādu dienu, kad pašsajūta strauji pasliktinājās, to izmērīja mediķe draudzene un konstatēja ļoti augstus rādītājus.
Ārsts uzsver, ka grūti kontrolējams asinsspiediens vienmēr ir iemesls pārbaudīt nieru darbību, jo tas var būt saistīts ar nieru izraisītu hipertensiju.
Īpaši smags simptoms Linai bija arī mokoša ādas nieze, kuru viņa ilgi nesaistīja ar nopietnu slimību.
“Man tik ļoti niezēja āda, ka es to sakasīju līdz brūcēm.
Dažreiz pat naktīs nevarēju normāli gulēt, jo šī sajūta bija ļoti intensīva. Apkārtējiem tas šķita sīkums, un arī pati domāju, ka varbūt tā ir alerģija vai kaut kas tamlīdzīgs. Ka tas varētu būt saistīts ar nierēm, man pat prātā neienāca,” stāsta sieviete.
Ārsts skaidro, ka sausa āda un nieze patiešām var būt nieru darbības traucējumu simptomi. Tie rodas tāpēc, ka organismā sāk uzkrāties vielas, kuras nieres vairs nespēj izvadīt.
Tomēr šie simptomi nav ļoti specifiski, tāpēc cilvēki bieži vien neapzinās slimības nopietnību. Tāpēc ļoti svarīgas ir regulāras profilaktiskās pārbaudes.
“Diagnostikā svarīga ir sistemātiska analīžu izvērtēšana. Piemēram, vienreizējs paaugstināts kreatinīna līmenis var būt saistīts ar fizisku slodzi vai šķidruma trūkumu, taču pastāvīgi paaugstināti rādītāji un samazināts glomerulu filtrācijas ātrums liecina par progresējošiem nieru darbības traucējumiem. Ļoti svarīga ir arī olbaltuma noteikšana urīnā, kas ļauj savlaicīgi aizdomāties par nieru bojājumiem,” saka ārsts.
Viņš uzsver, ka vismaz reizi gadā būtu jāveic galvenie nieru darbības izmeklējumi, tostarp kreatinīna noteikšana asinīs, glomerulu filtrācijas ātruma izvērtēšana, urīna analīzes un albumīna un kreatinīna attiecības pārbaude urīnā.
“Vislielākais risks saslimt ar hronisku nieru slimību ir cilvēkiem ar arteriālo hipertensiju, cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos. Risku palielina arī vecums, noteiktu medikamentu lietošana, iepriekšējas nieru slimības vai infekcijas, nierakmeņi, autoimūnas slimības un iedzimtība. Šiem pacientiem regulāras pārbaudes ir obligātas, taču tās ir svarīgas arī tad, ja nav nekādu simptomu,” uzsver ārsts.
Slimība Linai tika atklāta nejauši pirms plānotas kājas operācijas, kad analīzēs konstatēja ļoti augstu kreatinīna līmeni. Papildu izmeklējumi apstiprināja jau progresējušu nieru slimību.
“Kad izdzirdēju, ka man ir trešās stadijas hroniska nieru mazspēja, piedzīvoju milzīgu šoku.
Es nezināju, kas tā ir par slimību un kas mani sagaida.
Divu gadu laikā viss ļoti mainījās, parādījās vēl lielāks vājums, es vairs nevarēju normāli ēst, jo no ēdiena kļuva slikti. Beigās biju tik novājināta, ka praktiski badojos,” viņa atceras.
Vēlāk sievietei tika veikta nieru transplantācija. Pēc tās fiziskā pašsajūta uzlabojās, taču dzīvē parādījās arī jauni izaicinājumi.
“Pastāvīga medikamentu lietošana, imunitātes nomākšana, ķermeņa izmaiņas, piemēram, svara pieaugums un tūska. Bija grūti ar to samierināties, pazīstami cilvēki uz ielas mani gandrīz neatpazina. Vienlaikus nācās atteikties arī no ļoti iemīļotā darba. Es biju ļoti aktīva, bet sapratu, ka tā, kā agrāk, vairs dzīvot nevaru. Tagad vairāk laika veltu atpūtai, rūpējos par sevi un pamazām jūtos labāk. Ļoti palīdzēja saziņa ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgs liktenis, tuvinieku atbalsts un speciālistu palīdzība,” norāda sieviete.
Ārsts uzsver, ka ilgstošas veselības problēmas un dzīves pārmaiņas var ļoti smagi ietekmēt arī emocionālo stāvokli.
“Ļoti svarīga ir pastāvīga saikne starp ārstu un pacientu. Nevis fragmentāra, bet sistemātiska komunikācija, kad pacientam skaidri izskaidro viņa veselības stāvokli, pārrunā analīžu rezultātus un ārstēšanas gaitu. Taču ne mazāk svarīga ir arī paša pacienta iesaiste, interese par savu veselību, rekomendāciju ievērošana un uzticēšanās. Tikai tad iespējams sasniegt labākos ārstēšanas rezultātus,” uzsver ārsts.
