Sliņķa negatīvais paštēls 2
Tas, kuram ir zems pašvērtējums, sevi izjūt kā sliktu, nevērtīgu, nepievilcīgu, kā tādu, kas citiem nepatīk, ieslīgstot sāpīgā sarunā ar sevi: mana iniciatīva ir aplama, mana dzīve ir bezjēdzīga. Šis negatīvais paštēls var būt arī neapzināts, skaidro psihoterapeite. Tie, kas savu zemo pašvērtējumu apzinās, saka: man ir mazvērtības komplekss, tāpēc nobijos un neizdarīju. Savukārt, ja nevērtības sajūta ir masīva un neizturama, tā var tikt ieslēpta dziļos zemapziņas gaņģos un izpausties noliegumā: mani tas nemaz neinteresē; man šobrīd nav laika to paveikt.
Dažkārt zemo pašvērtējumu slēpj aiz iedomības un augstprātības maskas. Ja cilvēks jūtas nevērtīgs, nav iespējams īstenot pat visspožāko intelektu, talantu, iegūtu izglītību vai citu potenciālu.
Kāds, kurš vienmēr bijis darbīgs, pēkšņi var kļūt apātisks spēcīgu pārdzīvojumu ietekmē. Iemesls var būt darba zaudējums, laulības šķiršana, attiecību pārrāvums vai tuvinieka nāve. Šādas krīzes bieži vien izraisa reaktīvu depresiju, kuras pavadonis ir slinkums.
Kā uzveikt slinkumu
Jāatceras – slinkums ir nevis slikta rakstura īpašība vai izlaidība, bet gan simptoms, ka cilvēku kaut kas nomāc. Ja ilgstoši nav vēlmes neko darīt, radies intereses un dzīvesprieka zudums, jāmeklē iemesls, piekodina Aija Apele. Cilvēkam dabiski ir būt enerģiskam, rotaļīgam, gribošam un varošam.
* Svarīgi nevis ļauties pašapmānam, bet gan pamanīt sevī pretestību darīt iecerēto un aktīvi domāt – kāpēc atlieku, vilcinos, gribu noslinkot? Ieklausoties sevī, atradīsim emocionālu atbildi, kas varētu skanēt: Jūtos nedrošs; neticu, ka spēju; man nekad nekas neizdodas; neesmu tik veiksmīgs kā citi… Zemapziņā mītošo jūtu atmaskošana parasti mazina pretestību, dodot iespēju atjaunoties interesei par iecerēto darbu.
* Ja tuvinieks sācis slīgt slinkumā, nevajadzētu viņu kritizēt, pelt vai apelēt pie sliņķa sirdsapziņas, bet gan veltīt laiku atklātai, sirsnīgai sarunai, jautājot, kā jūtas, kas noticis. Tā varam palīdzēt atklāt zemapziņā apslēptos slinkuma, bet patiesībā – nedrošības vai nomāktības iemeslus.
* Pamanot sevī psihiskās aizsardzības izpausmes pret darīšanu – patiesībā pret stresu –, var nonākt pie ļoti interesantām atziņām par sevi, saprast patiesās domas par sevi.
* Taču, ja slinkums rada ilgstošu diskomfortu, regulāri tiek nokavēti darbi un termiņi, dzīvē ieviešas haoss, ar šādu pašizpēti nepietiks. Atbrīvoties no slinkuma var palīdzēt psihoterapija, kā arī psihoanalīze. Nerīkojoties emocionālais stāvoklis, iespējams, kļūs aizvien sliktāks. Ķēdīte ir šāda: slinks – gauss – lēns – letarģisks – apātisks – nomākts – depresīvs.
* Ieteicams lasīt psiholoģisko literatūru par šo tēmu, apmeklēt personības izaugsmi veicinošus kursus un seminārus.
