Seksuālā psihosomatika. Ko ķermenis un pozas mīlējoties, atklāj par seksualitāti 38
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Par seksa pozām patīk runāt gan seksologiem, gan psihologiem, gan parastiem iedzīvotājiem – pirms seksa, seksa laikā, pēc seksa un dažreiz pat seksa vietā. Tiek uzskatīts, ka seksa pozu daudzveidība saistīta ar vīriešu un sieviešu dzimumorgānu dažādo anatomisko struktūru. Tomēr tas nav vienīgais iemesls.
Seja pret seju
Šīs pozas ir labas ar to, ka esot ar seju pret seju var ne tikai mīlēties, bet arī komunicēt. Jā! Tieši tā! Šādas pozas apmierina cilvēka vajadzību pēc komunikācijas, vienlaikus apmierinot seksuālo vēlmi. Nepieciešami argumenti? Lūdzu. Dzīvniekiem tādu seksa pozu nav, jo viņi nenodarbojas ar seksu komunikācijas dēļ. Cilvēkiem vajadzīgs ne tikai sekss, bet arī kopības sajūta, saplūšana, mīlestība galu galā.
Un tieši šo nepieciešamību vislabāk apmierina zināmā poza – vīrietis augšā. Daudzām sievietēm poza simbolizē sava veida aizsardzību – kad vīrieša ķermenis gandrīz pilnībā viņu aizsedz. Pozu dēvē arī par misionāru pozu. Nosaukums esot radies, kad mežoņi uz salas, kuri bija pieraduši izmantot dzīvniekiem raksturīgās pozas, ar izbrīnu noskatījās, kā mīlējas misionāru pāris. Tomēr tas nav īsti precīzs stāsts.
Pozas varianti tika atrasti pirmatnējo cilvēku klinšu zīmējumos! Tas netieši apstiprina to, kas minēts iepriekš: seksa sociālā funkcija parādījās jau diezgan sen. Tādu pozu varētu drīzāk saukt par cilvēcisku, nevis misionāru. Un tās populācijas, kurās poza nav populāra, arī pārējā attīstībā piedzīvoja regresu. Bet problēmas šīs grupas pozu izmantošanā sākas tur, kur atšķiras “sociālais vērtējums”. Tas var būt, no vienas puses, apvienošanās un saplūšana, un no otras puses – apspiešana (no vīrieša skatupunkta): sak’, re, kā es viņu esmu piespiedis, pat pakustēties nevar!
Parasti vīriešiem, kuri seksā tiecas apmierināt savu varaskāri no spēka pozīcijām, šī seksa poza ar to ir pievilcīga, ka tajā var sievieti burtiski “nospiest”. Un viņam nav svarīgi, ka praktiski nekustīgā partnere zaudē spēju līdzdarboties, tā palielinot abu tīri fizioloģisko prieku! Galvenais – nospiest, pakļaut. No sieviešu viedokļa šāda poza var būt arī simbols nicinājumam un vienaldzībai. Mana līdzdalība, atvainojos, apgulties un kājas izplest. Un tālāk lai viņš dara, ko grib, man vienalga! Tieši tādā pozā un ar tādu zemtekstu ar seksu nodarbojas sievas, kuras burtiski ienīst savus vīrus – un jo īpaši tuvību ar viņiem. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šī poza ir tik populāra – bieži precētiem pāriem sekss kļūst tikai par laulības pienākumu. Un tieši šajā pozā sieva var nepiepūlēties, pildot savu pienākumu.
Tā nu gadās, ka ja partneris šajā pozā sajūt saplūšanu, bet partnere – vienaldzību vai partneris alkst izmantot seksu varas sajūtu apmierināšanai, bet partnere vēlas izjust drošību, kāds noteikti paliks neapmierināts (lai cik labi poza nederētu anatomiski). Un otrādi, pat ja atrašanās pozā ne pārāk labi stimulē galvenās erogēnās zonas, bet uzskati sakrīt – šāda poza būs ļoti piemērota!
Kājas
Tās ir atbalsts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Izteiciens “stingri stāvēt uz savām kājām” izsaka šo dubulto nozīmi. Mēs varam paļauties, balstīties uz savu partneri, kas nozīmē uzticēties viņam.
Kā divas galējības kājas var būt hroniski saspringtas vai, gluži pretēji, pārāk atbrīvotas. To var viegli redzēt, kad cilvēks stāv. Pārāk liels saspringums izraisa to, ka kājas izskatās nedabiski taisnas, stīvas. Pēdas tik saspringtas, ka burtiski turas pie zemes, kad cilvēks ir basām kājām, viņa pirksti kā putna nagi iespiežas grīdā. Šajā gadījumā arī mīlas attiecībās cilvēks izvēlas paļauties tikai uz sevi, vadīt, kontrolēt partneri. Ir grūti uzticēties kādam. Diemžēl tas bieži vien noved pie vientulības.
Citā gadījumā cilvēks pastāvīgi mīņājas, pārnes svaru no vienas kājas uz otru, cenšas pret kaut ko atspiesties un vispār – nepatīk stāvēt, ātri nogurst, dod priekšroku sēdēt. Tādā pašā veidā rīkojas mīlestībā – vairāk paļaujas uz partneri, nevis sevi. Cenšas pret viņu atbalstīties, paslēpties no grūtībām. Šādi cilvēki nezina, kā dzīvot vienatnē, viņi akli uzticas partnerim, kādēļ viegli tiek maldināti.
Jūs varat būt pāris? Labi koordinēta kustība ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir kopīgs mērķis, citādi savienība izjūk. Bet ilgtermiņa partnerībās mērķi vienkārši nomaina viens otru: savs miteklis, bērni, vasarnīca utt.
Iegurnis
Šeit dzīvo kaislības un seksuālās vēlmes. Tās rodas un izzūd ārpus mūsu apziņas kontroles. Teiciens “Ar varu mīļš nekļūsi” ir absolūti patiess. Mēs nevaram piespiest kaisli uzliesmot vai pazust, tikai izlemt – ko ar to darīt un kā rīkoties.
Mēs neesam brīvi mūsu vēlmēs – bet esam atbildīgi par savu rīcību! Viena no biežām ilūzijām apgalvo, ka, ja mēs mīlam savu partneri, ne ar vienu citu neaizrausimies, bet, ja aizrausimies – tātad iepriekšējā mīlestība ir pagājusi. Patiesībā tā nav.
Mūsos ir senas bioloģiskās programmas, kas saglabājušās kopš aizvēsturiskiem laikiem, kad mūsu senčiem bija grupveida laulību forma ar brīviem seksuāliem sakariem. Tāpēc dažkārt radusies tieksme pēc “nepiederošiem” objektiem atbilst mūsu dabai. Cita lieta, ka mūsdienu cilvēka personība nedarbojas pēc senajām programmām un instinktiem. Tieši tāpēc – mēs esam brīvi izvēlēties, kur virzīt radušos kaislību. Kārdinājumi vienmēr būs, bet jautājumā par to, ko darīt ar tiem, katrs ir atbildīgs pats.
Vilkme pie partnera – nekas cits, kā neapzināta vēlme pēc bērna no viņa. Daudzas no problēmām ar bērna radīšanu ir psihosomatiskas, tas ir, aiz tās stāv psiholoģiski iemesli. Parasti vai nu nevēlēšanās radīt bērnu vai nepareizi izvēlēts partneris. Abos gadījumos ir neatbilstība starp apzināto un neapzināto izvēli.
Prāts saka: “Ir pienācis laiks bērnam”, “Lūk, ar šo partneri var izveidot ģimeni”. Bet ķermenis tam nepiekrīt, uzskata, ka bērna piedzimšanai nav pienācis laiks vai partneris nav īsti piemērots. Tā notiek, piemēram, aprēķina laulību gadījumā. Ķermenim neieskaidrosi, ka laulība dod dažādus materiālus labumus, tam šis fakts ir vienaldzīgs, tas nevēlas šo vīrieti. Ar iegurni ir saistīta arī tik nozīmīga mīlestības daļa, kā spēja gūt baudu, būt apmierinātam.
Vēders
Mīlēt citu cilvēku ir iespējams tikai tad, ja proti mīlēt sevi! Kā mīlestības pamats vēderā dzīvo sevis pieņemšana. Sevis pazīšana ar visām priekšrocībām un trūkumiem, ar visām stiprajām un vājajām pusēm, mīnusiem un plusiem palīdz reāli saskatīt partneri. Neidealizēt viņu un nepārvērtēt. Pieņemot sevi, kādi esam, mēs kļūstam spējīgi pieņemt citu cilvēku.
Sirds zona
Te dzimst dziļa pieķeršanās otram, un, ja tā cieš sakāvi, sirds cieš. “Salauzt sirdi”, “akmens uz sirds” – valodā atspoguļojas šīs ķermeniskās un psiholoģiskās attiecības. Ja sirds reiz cietusi, ja cilvēka jūtas noniecinātas, sirds noslēdzas, spēja mīlēt samazinās. Fiziski tas organismā izpaužas kā hroniska spriedze krūšu muskuļos, diafragmā. Un tā kā tie ir iesaistīti elpošanas ciklā, rezultāts ir ierobežota elpošana. Muskuļi kļūst, kā cieši savilkta korsete, kas neļauj elpot. Kāds ir rezultāts? Elpošana mums ir nepieciešama, lai ražotu enerģiju, un tās ierobežojums noved pie spēku trūkuma, samazināta tonusa, noguruma. Turklāt visas jūtas tiek “iesaldētas” un pazūd dzīves krāsas.
Rokas
Tās ir spējas veidot mīlestības attiecības visplašākajā šī vārda nozīmē, ne tikai ar mīļoto, bet arī ar ģimeni, ar draugiem. Rokas ir atbildīgas par mūsu spēju dot un ņemt attiecībās. Bez šīs apmaiņas mīlestība nav iespējama.
Pēc tā, kā cilvēks tur rokas, mēs varam izdarīt secinājumus par viņa spēju veidot kontaktus. Ja ir ieradums sakrustot rokas, kaut ko pastāvīgi turēt, kā citādi noslēgties, tad tāpat tiek ierobežota mīlestība – ir grūtības ar tās izpaušanu un pieņemšanu. Un pretēji, ja cilvēks aktīvi žestikulē, runājot vicina rokas, tad tikpat ekspansīvi pauž savas jūtas. Viņa mīlestības izpausmes reizēm var būt traucējošas.
Seja
Tā ir mūsu “maska”. Tā ir atbildīga par to, kā mēs sevi piesakām, kā pozicionējam. Maskas ir dažādas: “labā meitene”, “sliktais zēns”, “piedzīvojumu meklētāja”, “romantiķis” utt. Maska nenozīmē kaut ko sliktu. Katram no mums tādas ir un sabiedrībā bez tām neiztikt. Bet labāk apzināties savas maskas, lai kontrolētu tās. Pretējā gadījumā viņi iegūs varu pār mums, un sāks dzīvē mūs vadīt.
Acis
Nav brīnums, ka tām piemīt “dvēseles spoguļa” slava – ar acīm saistīta psiholoģiskā intimitāte. Daudzas no problēmām mīlestības attiecībās – grūtību kļūt psiholoģiski tuviem sekas. Satuvinoties parādās visas līdz šim slēptās problēmas. Intimitātes paplašināšanās ir pilna ar “pārsteigumiem”, gan patīkamiem, gan neprognozējamiem. Tā atmodina visu traumatisko pagātnes pieredzi un tas ir sāpīgi.
Galva
Tur mitinās mūsu apzinātie priekšstati par mīlestību, proti: kas ir mīlestība, vai to var izrādīt, un, ja jā, tad kā. Kā vajadzētu uzvesties mums un kā – partnerim. Tāpēc ir svarīgi atrast līdzsvaru! No vienas puses, izvēlēties mīļoto tikai ar prātu ir bezjēdzīgi. Galva nevar dot pavēli – kādu mīlēt vai vairs nemīlēt. No otras puses, jūtām jāiet caur prāta cenzūru. Ja vīrs ir nelabojams alkoholiķis un grimst bezdibenī, nav nepieciešams grimt kopā ar viņu.
Āda
Saistīta ar mīlestības erotisko sastāvdaļu. Tajā dzīvo maigums, nepieciešamība pēc pieskārieniem, apskāvieniem. Vēlme glāstīt, gulēt blakus, pieskarties otram. Tā nav kaislība, bet tieši maigums, kas uzliesmo lēnāk nekā kaislība, bet ilgst ilgāk. Ilgtermiņa partnerībā, kurā ir regulāra seksuālā tuvība, kaislība sāk samazināties pēc 2-3 gadiem. Bet erotiskais maigums, gluži pretēji, palielinās. Tieši tāpēc labvēlīgās savienībās partneriem tik ļoti patīk gulēt vienam otra apskāvienos, viņi pat nevar aizmigt, ja otra nav blakus.
Avots: econet.ru
