Foto: Shutterstock.com

Seksuālā psihosomatika. Ko ķermenis un pozas mīlējoties, atklāj par seksualitāti 38

Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
“Notiek cepšanās visaugstākajā temperatūrā.” Slaidiņš par to, ka Kremlis kritis histērijā un draud ar triecieniem
Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
Veselam
saprast, ka jūsu partneris ir toksisks cilvēks? Viņus nodod šīs 9 frāzes 16
Lasīt citas ziņas

Par seksa pozām patīk runāt gan seksologiem, gan psihologiem, gan parastiem iedzīvotājiem – pirms seksa, seksa laikā, pēc seksa un dažreiz pat seksa vietā. Tiek uzskatīts, ka seksa pozu daudzveidība saistīta ar vīriešu un sieviešu dzimumorgānu dažādo anatomisko struktūru. Tomēr tas nav vienīgais iemesls.

Seja pret seju

Šīs pozas ir labas ar to, ka esot ar seju pret seju var ne tikai mīlēties, bet arī komunicēt. Jā! Tieši tā! Šādas pozas apmierina cilvēka vajadzību pēc komunikācijas, vienlaikus apmierinot seksuālo vēlmi. Nepieciešami argumenti? Lūdzu. Dzīvniekiem tādu seksa pozu nav, jo viņi nenodarbojas ar seksu komunikācijas dēļ. Cilvēkiem vajadzīgs ne tikai sekss, bet arī kopības sajūta, saplūšana, mīlestība galu galā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un tieši šo nepieciešamību vislabāk apmierina zināmā poza – vīrietis augšā. Daudzām sievietēm poza simbolizē sava veida aizsardzību – kad vīrieša ķermenis gandrīz pilnībā viņu aizsedz. Pozu dēvē arī par misionāru pozu. Nosaukums esot radies, kad mežoņi uz salas, kuri bija pieraduši izmantot dzīvniekiem raksturīgās pozas, ar izbrīnu noskatījās, kā mīlējas misionāru pāris. Tomēr tas nav īsti precīzs stāsts.

Pozas varianti tika atrasti pirmatnējo cilvēku klinšu zīmējumos! Tas netieši apstiprina to, kas minēts iepriekš: seksa sociālā funkcija parādījās jau diezgan sen. Tādu pozu varētu drīzāk saukt par cilvēcisku, nevis misionāru. Un tās populācijas, kurās poza nav populāra, arī pārējā attīstībā piedzīvoja regresu. Bet problēmas šīs grupas pozu izmantošanā sākas tur, kur atšķiras “sociālais vērtējums”. Tas var būt, no vienas puses, apvienošanās un saplūšana, un no otras puses – apspiešana (no vīrieša skatupunkta): sak’, re, kā es viņu esmu piespiedis, pat pakustēties nevar!

Parasti vīriešiem, kuri seksā tiecas apmierināt savu varaskāri no spēka pozīcijām, šī seksa poza ar to ir pievilcīga, ka tajā var sievieti burtiski “nospiest”. Un viņam nav svarīgi, ka praktiski nekustīgā partnere zaudē spēju līdzdarboties, tā palielinot abu tīri fizioloģisko prieku! Galvenais – nospiest, pakļaut. No sieviešu viedokļa šāda poza var būt arī simbols nicinājumam un vienaldzībai. Mana līdzdalība, atvainojos, apgulties un kājas izplest. Un tālāk lai viņš dara, ko grib, man vienalga! Tieši tādā pozā un ar tādu zemtekstu ar seksu nodarbojas sievas, kuras burtiski ienīst savus vīrus – un jo īpaši tuvību ar viņiem. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šī poza ir tik populāra – bieži precētiem pāriem sekss kļūst tikai par laulības pienākumu. Un tieši šajā pozā sieva var nepiepūlēties, pildot savu pienākumu.

Tā nu gadās, ka ja partneris šajā pozā sajūt saplūšanu, bet partnere – vienaldzību vai partneris alkst izmantot seksu varas sajūtu apmierināšanai, bet partnere vēlas izjust drošību, kāds noteikti paliks neapmierināts (lai cik labi poza nederētu anatomiski). Un otrādi, pat ja atrašanās pozā ne pārāk labi stimulē galvenās erogēnās zonas, bet uzskati sakrīt – šāda poza būs ļoti piemērota!

Reklāma
Reklāma

Kājas

Tās ir atbalsts gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Izteiciens “stingri stāvēt uz savām kājām” izsaka šo dubulto nozīmi. Mēs varam paļauties, balstīties uz savu partneri, kas nozīmē uzticēties viņam.

Kā divas galējības kājas var būt hroniski saspringtas vai, gluži pretēji, pārāk atbrīvotas. To var viegli redzēt, kad cilvēks stāv. Pārāk liels saspringums izraisa to, ka kājas izskatās nedabiski taisnas, stīvas. Pēdas tik saspringtas, ka burtiski turas pie zemes, kad cilvēks ir basām kājām, viņa pirksti kā putna nagi iespiežas grīdā. Šajā gadījumā arī mīlas attiecībās cilvēks izvēlas paļauties tikai uz sevi, vadīt, kontrolēt partneri. Ir grūti uzticēties kādam. Diemžēl tas bieži vien noved pie vientulības.

Citā gadījumā cilvēks pastāvīgi mīņājas, pārnes svaru no vienas kājas uz otru, cenšas pret kaut ko atspiesties un vispār – nepatīk stāvēt, ātri nogurst, dod priekšroku sēdēt. Tādā pašā veidā rīkojas mīlestībā – vairāk paļaujas uz partneri, nevis sevi. Cenšas pret viņu atbalstīties, paslēpties no grūtībām. Šādi cilvēki nezina, kā dzīvot vienatnē, viņi akli uzticas partnerim, kādēļ viegli tiek maldināti.

Jūs varat būt pāris? Labi koordinēta kustība ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir kopīgs mērķis, citādi savienība izjūk. Bet ilgtermiņa partnerībās mērķi vienkārši nomaina viens otru: savs miteklis, bērni, vasarnīca utt.

Iegurnis

Šeit dzīvo kaislības un seksuālās vēlmes. Tās rodas un izzūd ārpus mūsu apziņas kontroles. Teiciens “Ar varu mīļš nekļūsi” ir absolūti patiess. Mēs nevaram piespiest kaisli uzliesmot vai pazust, tikai izlemt – ko ar to darīt un kā rīkoties.

Mēs neesam brīvi mūsu vēlmēs – bet esam atbildīgi par savu rīcību! Viena no biežām ilūzijām apgalvo, ka, ja mēs mīlam savu partneri, ne ar vienu citu neaizrausimies, bet, ja aizrausimies – tātad iepriekšējā mīlestība ir pagājusi. Patiesībā tā nav.

Mūsos ir senas bioloģiskās programmas, kas saglabājušās kopš aizvēsturiskiem laikiem, kad mūsu senčiem bija grupveida laulību forma ar brīviem seksuāliem sakariem. Tāpēc dažkārt radusies tieksme pēc “nepiederošiem” objektiem atbilst mūsu dabai. Cita lieta, ka mūsdienu cilvēka personība nedarbojas pēc senajām programmām un instinktiem. Tieši tāpēc – mēs esam brīvi izvēlēties, kur virzīt radušos kaislību. Kārdinājumi vienmēr būs, bet jautājumā par to, ko darīt ar tiem, katrs ir atbildīgs pats.

Vilkme pie partnera – nekas cits, kā neapzināta vēlme pēc bērna no viņa. Daudzas no problēmām ar bērna radīšanu ir psihosomatiskas, tas ir, aiz tās stāv psiholoģiski iemesli. Parasti vai nu nevēlēšanās radīt bērnu vai nepareizi izvēlēts partneris. Abos gadījumos ir neatbilstība starp apzināto un neapzināto izvēli.

Prāts saka: “Ir pienācis laiks bērnam”, “Lūk, ar šo partneri var izveidot ģimeni”. Bet ķermenis tam nepiekrīt, uzskata, ka bērna piedzimšanai nav pienācis laiks vai partneris nav īsti piemērots. Tā notiek, piemēram, aprēķina laulību gadījumā. Ķermenim neieskaidrosi, ka laulība dod dažādus materiālus labumus, tam šis fakts ir vienaldzīgs, tas nevēlas šo vīrieti. Ar iegurni ir saistīta arī tik nozīmīga mīlestības daļa, kā spēja gūt baudu, būt apmierinātam.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.