Foto – Matīss Markovskis

Kā jums izdodas savienot ārsta darbu ar muzicēšanu un amatniecību? 0


Gan ārsta profesija, gan abi mani hobiji – mūzika un mucu gatavošana – ir pārstāvēti manā dzimtā, tāpēc harmoniski savienojas. Visas trīs manas mīlestības viena otru labi papildina un ļoti uzlādē. Medicīna ir prātam, mucu gatavošana – spēkam, bet mūzika – garam.

Reklāma
Reklāma
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai
RAKSTA REDAKTORS
“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā 207
Lasīt citas ziņas

Mucinieka darbs man ir devis fizisku rūdījumu, kas lieti noder, veicot operācijas. Dakteris ar vājām rokām nevar stingri kaltu noturēt.

Mūzikā nesen atradu savu nišu – dziedāšanu apvienoju ar videomākslu un veidoju videoklipus. Esmu beidzis videomākslas kursus Rīgas Stradiņa universitātē, jo šajā žanrā redzu lielu perspektīvu. Manu pirmo producēto videoklipu Visi tēva sirmi zirgi ar Lauru Daudišu, Kārli Auzānu, Auļiem, Kuršu vikingiem un meiteņu vokālo ansambli iespējams noskatīties internetā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Muzicēšanu un videoklipu veidošanu varu savienot ar pamatdarbu, taču dziedāt operā vairs nav iespējams. Māksliniekiem ir svarīgi izgulēties, bet ārstiem ik rītu jāceļas piecos sešos. Jau mācoties pirmajos kursos Medicīnas akadēmijā, Neatkarīgajā operā nodziedāju Papageno Burvju flautā. Priecājos par iespēju uzstāties kopā ar Ingu Kalnu, Annu Ņetrebko un citām zvaigznēm.

Bija interesanti Latvijas Nacionālajā operā izpildīt Traviatā marķīza lomu, jo vajadzēja pētīt sižeta darbības laiku, arī mācīties, kā pareizi skūpstīt dāmai roku. Mans vokālais pedagogs Samsons Izjumovs bija nepatīkami pārsteigts par manu izvēli studēt medicīnu, jo viņš manī redzēja perspektīvu vokālajā žanrā, taču tagad ir priecīgs, ka es konsultēju vokālistus.

Vienu no lielākajiem gandarījuma brīžiem dziedātāja gaitās piedzīvoju, Muzikālajā teātrī dziedot Petručio Ariozo Kola Portera mūziklā Skūpsti mani, Ket!. Es biju maksimāli uzskaistināts, greznā kostīmā ar atloku zābakiem. Uzliku kāju uz krēsla un dziedāju āriju. Kad beidzu, iestājās klusums un es jau sabijos, ka kaut kas nav kārtībā, taču pēc tam zālē sākās ovācijas.

Kas šķita interesants ārsta darbā?

Man patika dziedāt operā, taču vēl vairāk ieinteresēja, kā veidojas un darbojas balss. Mācoties Mūzikas akadēmijas pēdējā kursā, sāku iet sagatavošanas kursos Medicīnas akadēmijā. Izvēlējos jomu, kurā ir maz speciālistu, – foniatriju jeb balss ārstēšanu. Šo nozari mēdz salīdzināt ar pīķi, kura viena pusē ir vokālā māksla, bet otrā – medicīna. Muzikālā izglītība foniatram ir liela priekšrocība. Pirmkārt, man ir zināšanas par balss tipiem un diapazoniem, slodzes toleranci dziedātājiem, otrkārt, pats nāku no vokālistu vides, tāpēc mākslinieki uzticas manam viedoklim. Ja saprotu, kāpēc balss neskan tik labi, kā būtu iespējams, reizēm iesaku nomainīt vokālo pedagogu.

Reklāma
Reklāma

Astoņus gadus strādāju par foniatru Latvijas Nacionālajā operā. Gandrīz katrā izrādē kādam dziedātājam nācās palīdzēt, uzpilinot uz balss saitēm prettūskas preparātu, lai mākslinieks varētu uzstāties tālāk. Taču ne vienmēr vajadzīgas zāles. Balsij skanēt palīdz arī pozitīvas emocijas. Ja redzu, ka balss saites nav iekaisušas, bet dziedātājam ir kreņķi, jādod sava enerģija, lai viņš spētu uzstāties.

Taču Stradiņa slimnīcā bija aizvien vairāk pienākumu, un no foniatra darba Operā nācās atteikties. Turklāt bieži tiku saukts uz arēnu Rīga, Talantu fabriku, Jauno vilni. Esmu pieskatījis Tomu Džonsu un citas zvaigznes, kas koncertējušas Rīgā. Daudz pacientu ar dažādām balss problēmām man ir Dziesmu un deju svētku laikā, jo nereti dalībnieki dzied ne tikai dienā, bet arī naktī un balsi pārpūlē.

Pēdējā laikā manas aizņemtības dēļ visvairāk cieš amatniecība. Mucinieka amata noslēpumus atstāšu saviem bērniem vai mazbērniem, mācekļiem vai grāmatā, jo mūsu dzimtā ar to nodarbojas jau kopš 1869. gada, tātad esmu mucinieks jau piektajā paaudzē.

Amata nianses līdz šim nav īpaši izpaustas, tāpēc nebūtu labi tās paņemt sev līdzi. Kad esmu izgatavojis mucu, ļoti priecājos, jo tā ir tik skaista – spīdīga, zeltītām stīpām un misiņa krānu! Pieļauju: ja es darbotos tikai amatniecībā, būtu bagātāks. Turību man piesolīja Austrālijā, kur kāds latvietis, mucinieks trešajā paaudzē, aicināja vadīt mucu ražotni. Agrāk man, jaunam ārstam, bija tik maza alga, ka knapi varēju izdzīvot. Par izgatavotajām mucām nopelnīto izmantoju foniatrijas kongresu apmeklēšanai un tieši tad sāku izrauties savā specialitātē.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.