Gaisā izplatītie alergēni var vairākos veidos destabilizēt tāda cilvēka stāvokli, kuram ir nosliece uz pašnāvību. Lūk, viens piemērs. Kad ziedputekšņi no gaisa nokļūst kontaktā ar deguna imūnšūnām, tās izdala citokīnus – molekulas, kuras šūnas izmanto savstarpējā komunikācijā. 0
Postolašs un citi uzskata, ka citokīni varētu no deguna nokļūt smadzenēs. Tur citokīni, iespējams, izjauc smalko ķīmisko līdzsvaru starp vielām, kas nodrošina labu garastāvokli, un tām, kas var radīt satraukumu un impulsīvu uzvedību. Citokīni arī var ietekmēt smadzenes, nokļūstot tajās caur nervu sistēmu vai liekot imūnšūnām kļūdaini uzbrukt veselīgām smadzeņu šūnām.
Tādējādi citokīniem var būt ievērojama loma dusmu un impulsivitātes uzplūdos, kas liek cilvēkiem atņemt sev dzīvību. Un Postolašs patiešām atrada paaugstinātu citokīna līmeni suicīda upuru smadzenēs.
Skaidrs, ka ne jau katrs, kas cieš no alerģijas, mēģinās atņemt sev dzīvību. Daudz kas atkarīgs no cilvēka predispozīcijas uz garastāvokļa traucējumiem un pašām alerģijām. Tie, kuri bijuši saskarē ar lielu ziedputekšņu daudzumu jau bērnībā, varētu būt no tā pasargāti, uzskata Postolašs.
Pētnieki arī atzīst, ka maz ir tādu pašnāvību, kuras izraisītu tikai alerģijas. “Pašnāvības jāuztver kā infografikas “plācenis”,” izteicies Arkanzasas Universitātes psihiatrijas profesors Eriks Mesaiass. Tā atsevišķas sastāvdaļas ir, piemēram, ģimenes vēsture, darba zaudēšana vai īpašumā esošs šaujamierocis. “Brīdī, kad “plācenis” ir gatavs par simt procentiem, notiek pašnāvības mēģinājums. Dažu ziedputekšņu alerģiju gadījumos tās var būt pēdējā svītriņa, kas aizpilda trūkstošo posmu.”
Neskatoties uz arvien pārliecinošākajiem pierādījumiem – un varbūt arī tieši to dēļ – daži alerģiju un pašnāvības saiknes pētījumi šķiet pretrunīgi.
2010. gadā Mesaiass atklāja saistību starp alerģijām un domām par pašnāvību, bet ne pašnāvības mēģinājumiem – viņš to skaidro ar faktu, ka daudz vairāk cilvēku domā par pašnāvību nekā patiešām mēģina to izdarīt.
2011. gadā Postolašs, Arhūsas Universitātes profesors Piņs Ciņs un citi atklāja, ka pašnāvību upuriem daudz biežāk nekā citiem anamnēzē ir smagas alerģijas, bet tas attiecās tikai uz cilvēkiem, kuri iepriekš nebija cietuši no garastāvokļa traucējumiem. Ciņs atzīst, ka to varētu izskaidrot ar to, ka ārstēšanās no garastāvokļa traucējumiem varētu arī atvieglot alerģijas simptomus, jo abu saslimšanu bioloģiskie mehānismi ir radniecīgi.
Citā pētījumā, kas veikts 2013. gadā, viņi atklāja, ka ziedputekšņu blīvums gaisā paaugstina pašnāvību risku, bet tieši starp vīriešiem, un ietekme bija spēcīgāka garastāvokļa traucējumu gadījumos. Vēl citā pētījumā savukārt šāda saistība vispār nav konstatēta.
Postolašs skaidro pretrunīgos rezultātus ar atšķirīgām pētījumu metodēm. Gan alerģijas, gan uzvedības traucējumus ietekmē ārkārtīgi daudzi faktori, tostarp pacienta iedzimtā uzņēmība pret pašnāvības ideju, tāpēc pat nelielas izmaiņas datu vākšanas un analīzes principos var nozīmēt krasi atšķirīgus rezultātus.
Daži pētnieki tomēr apgalvo, ka vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai pierādītu iespējamo saistību. “Mēs vēl ne tuvu nevaram ar pārliecību apgalvot, ka alergēni izraisa suicidalitāti,” sacīja Ontario Slimnīcu asociācijas pārstāvis Aiens Dovs.
Postolašs nākamajos pētījumos plāno pārliecināties, vai probiotiku došana dzīvniekiem palīdz mazināt alerģijas simptomus, garastāvokļa izmaiņas un suicidālu uzvedību. Viņš grib pārliecināties par pieņēmumu, ka mūsu imūnsistēmas, kuras sabojājusi pārāk sterila vide, nevajadzīgi asi reaģē uz ziedputekšņiem, savukārt “labas” baktērijas varētu tās nomierināt.
Tostarp zinātnieki iesaka ģimenes ārstiem painteresēties, kā smagu alerģiju pacienti jūtas emocionālā ziņā. “Psihiatriem jāpievērš vairāk uzmanības ķermenim,” piebilda Mesaiass, “Savukārt mediķiem, kas rūpējas par ķermeni, būtu vairāk jādomā arī par prātu.”
Avots: Theatlantic.com
