Foto – Shutterstock.com

Cilvēks HOPS sprostā: smēķētāju hroniskā slimība 0

Konsultēja Dace Žentiņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers pneimonoloģe

LE
LETA
Ziņas
Mīļotā dēļ atdeva uzkrājumus, aizņēmās naudu no draugiem, pārdeva ģimenes īpašumus! Rēzeknietis pēc pāris randiņiem izkrāpj 20 000 eiro
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Seniori ir pārbijušies. Ko viņiem tagad darīt?” Daudzi saņēmuši milzīgus rēķinus
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu 278
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Ja dzīvi varētu pagriezt atpakaļ un sākt no jauna, ne viens vien smēķētājs būtu atteicies pamēģināt pirmo cigareti, jo ir vieglprātīgi uzskatīt, ka no vienas vienīgas jau neveidosies pieradums. Īpaši par bijušo aizdomājas un aizsapņojas tie, kuriem ikdienā nākas sadzīvot ar hronisku obstruktīvo plaušu slimību jeb HOPS. Tā kā daudzi sāk smēķēt jau pusaudžu vecumā vai vēl agrāk un turpina to darīt visa mūža garumā, var pienākt brīdis, kad plaušas ir tik stipri bojātas, ka vairs nespēj normāli funkcionēt, un atlikušo dzīves daļu smēķētājam ir jācīnās par katru elpas vilcienu un pat gaisa dabūšanu laukā no plaušām.

HOPS ir viena no izplatītākajām saslimšanām, ko rada tieši tabakas dūmu ieelpošana.

VĀRDA HOPS SKAIDROJUMS
H hroniska, ilgstoša
O obstrukcija jeb sašaurināšanās elpceļos ar gaisa plūsmas samazināšanos
P plaušu (bronhu, mazo bronhu, alveolu)
S slimība (nopietna veselības problēma)

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiek lēsts, ka pēc pārdesmit gadiem šī slimība būs viens no biežāk sastopamajiem nāves iemesliem. Saskaņā ar pētījumiem mūža otrajā pusē ar HOPS slimo vidēji katrs trešais smēķētājs. Ar katru gadu cilvēks kļūst vecāks, taču tie, kuriem tagad ir 50, iespējams, smēķēt sākuši vēlāk nekā mūsdienu jaunatne. Tātad var uzskatīt: kad tagadējie jaunieši sasniegs brieduma gadus, viņu plaušas no smēķēšanas varbūt būs daudz vairāk bojātas nekā iepriekšējai paaudzei. Bet ir arī otra monētas puse – pirms 40 gadiem nebija tik daudz informācijas par smēķēšanas kaitīgumu. Dūmu ievilkšana cilvēkam šķita pati par sevi saprotama lieta. HOPS ir ļoti nepopulāra slimība tāpēc, ka nevienam smēķētājam nepatīk stāsti par kaitīgā ieraduma sekām.

Daudzi velk paralēles starp HOPS un astmu, jo abos gadījumos sūdzības ir līdzīgas – uzmācīgs klepus, apgrūtināta elpošana. Tomēr HOPS nav tikai ilgstošs klepus ar krēpām, bet arī elpceļu sašaurinājums un plaušu audu sabrukums jeb emfizēma. Turklāt astmas paasinājumu vairākumā gadījumu var visai veiksmīgi uzveikt ar medikamentiem, kas savukārt daudz grūtāk izdarāms, ja ir HOPS.

SĀKUMS – HRONISKS IEKAISUMS

“HOPS ir progresējoša slimība, kas rodas nevis no paša nikotīna, bet gan no cigarešu dūmu ieelpošanas, proti, no degšanas produktiem,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers pneimonoloģe Dace Žentiņa. “HOPS nozīmē pakāpeniski progresējošu elpas trūkumu. Šī klusā slimība piezogas pavisam nemanāmi. Proti, elpas trūkums nesākas vienā dienā. Nav tā, ka cilvēks no rīta pieceļas un pēkšņi jūt elpas trūkumu, kā tas, piemēram, mēdz būt astmas slimniekiem.

Parasti ar HOPS sirgstošajiem elpas trūkums progresē ļoti lēni, pat gadu desmitiem ilgi. Jūtot elpas trūkumu, cilvēks domā, ka gluži vienkārši noveco, un, lai apgrūtināto elpošanu atvieglotu, arvien vairāk ierobežo fizisko slodzi, sak, nevaru vairs skriet vai spēlēt tenisu kā jaunībā! Līdz ar to slimnieks pats nemaz nevar adekvāti just vai saprast, ka elpas trūkums ir lielāks nekā vienaudžiem vienādas fiziskas slodzes gadījumā.

Kad cilvēks sāk apjaust patieso situāciju, plaušas jau ir tik ļoti bojātas, ka tālākā dzīves kvalitāte ir gandrīz vai neatgriezeniski ietekmēta. Dūmu regulāra ieelpošana plaušās rada hronisku iekaisumu. Agri vai vēlu tas attīstās pilnīgi visiem smēķētājiem neatkarīgi no tā, vai sāksies HOPS vai arī šī slimība, par laimi, ies secen. Par ikvienu smēķētāju var teikt, ka viņam ir hronisks elpceļu gļotādas iekaisums,un tas nozīmē, ka elpceļu gļotāda šim cilvēkam normāli nefunkcionē. Ar laiku iekaisums arvien paplašinās. Protams, daudz kas atkarīgs no smēķēšanas biežuma un ilguma, no dienā izsmēķēto cigarešu skaita. Teiksim, ja cilvēks smēķē reizi pusgadā, iekaisums tik lielā mērā droši vien neattīstīsies vai vispār neparādīsies. Bet ir otra nianse – uzsmēķējot vien pāris reižu gadā, tomēr var rasties pieradums pie nikotīna, tādēļ var pāriet uz vienu cigareti nedēļā, pēc tam uz vienu dienā un tad jau daudzām, daudzām cigaretēm.”

PIEZOGAS NEMANOT

Pašlaik skaidri zināms, ka vismaz 25%, bet, pēc aplēsēm, iespējams, pat pusei ilgstošu smēķētāju hroniska iekaisuma dēļ visi elpceļi arvien vairāk sašaurinās. Plaušās parādās rētaudi, kas vairs neļauj elpceļiem būt tādiem, kādus paredzējusi daba, un līdz ar to smēķētājiem kļūst aizvien grūtāk gaisu gan ievilkt plaušās, gan izpūst no tām. Liela problēma ir tā, ka slimība attīstās pakāpeniski. Cilvēks pats patoloģiskās norises savā organismā nemaz nemana. Kad attopas, ka elpas trūkums patiešām traucē veikt pat ikdienišķas darbības, slimība jau aizgājusi pārāk tālu. Bieži vien tad nedomā, ka nekavējoties jādodas pie ārsta un veselības sarežģījumi jārisina, bet gan cenšas dzīvot mierīgāk, mazāk kustēties. Tiek zaudēts laiks, jo, neārstējoties un neatmetot smēķēšanu, slimība turpina progresēt.

Ir pierādīts, ka, pārtraucot smēķēt, bronhu sašaurināšanās notiek stipri lēnāk vai apstājas pavisam. Lielā mērā tas atkarīgs no iepriekšējā kaitīgā ieraduma ilguma – ja cilvēks ir cītīgi rāvis pa divām cigarešu paciņām dienā 30 gadu un tad pārtrauc, cerība, ka bronhu sašaurināšanās palēnināsies, ir nedaudz mazāka nekā tiem, kas smēķējuši pieticīgāk. Bet tas nenozīmē, ka nodomam pārtraukt smēķēšanu jāatmet ar roku, uzskatot, ka tik un tā zaudēts. Katra izsmēķētā cigarete problēmu vēl vairāk padziļina, turklāt smēķēšanai ir daudz citu blakusparādību un komplikāciju, kas mazināsies, ja kaitīgā ieraduma vairs nebūs. Piemēram, uzlabosies asinsvadu
stāvoklis.

GARUMGARĀ IEELPA

Ārste Dace Žentiņa elpceļus salīdzina ar caurulīti un uzsver: “Ja pieņemam, ka caurulītes jeb visu elpceļu kopējais diametrs ir, teiksim, četri centimetri, veseliem cilvēkiem iepūst un izpūst gaisu izdodas visai labi. Savukārt pacientiem, kam ir stipri sašaurināti elpceļi, gaisu nākas iepūst un izpūst it kā caur kokteiļa salmiņu. Turklāt HOPS gadījumā, ja nepārstāj smēķēt, salmiņa diametrs katru gadu sašaurinās. It sevišķi slodzes apstākļos gaisa ievilkšana un vēl jo vairāk izpūšana kļūst arvien sarežģītāka. Līdzīgi būtu, ja vajadzētu strauji iet pa kāpnēm un drīkstētu elpot tikai caur salmiņu. Visticamāk, tas būtu ļoti grūti un pat neiespējami. Tā jūtas pacienti, kuriem attīstījies HOPS – elpceļu diametrs ir ļoti neliels. Turklāt ar katru elpas vilcienu plaušās paliek nedaudz lieka gaisa, kas nekur nepazūd, bet uzkrājas. Līdz ar to gadu gaitā plaušas pakāpeniski uzpūšas un kļūst daudz lielākas, nekā pirms HOPS.
Slimnieks visu laiku atrodas kā ieelpas stāvoklī, jo nespēj līdz galam izpūst gaisu, kā to dara veseli cilvēki. Ja tas notiktu vien īsu brīdi un drīz pārietu, vēl varētu izturēt, taču HOPS pacientiem tā jādzīvo visu atlikušo mūžu, turklāt nepārtraukti jāizdara vēl viena ieelpa, lai no apkārtējās vides saņemtu skābekli, un atkal visu gaisu nav iespējams izelpot!

Ikviens var pamēģināt dziļi, dziļi ievilkt gaisu un iedomāties, ka to nedrīkst izpūst. Šādas dziļas ieelpas stāvoklī HOPS pacientiem jāspēj izdarīt visas ikdienišķās darbības, kas ir ļoti grūti.”

BOJĀTA PLAUŠU STRUKTŪRA

Vesela cilvēka plaušas sastāv no mazām šūnām, kas nedaudz atgādina šūnas, kurās bites krāj medu, vienīgi plaušās tās ir daudzreiz mazākas. Šūnu virsma veido kopējo elpošanas virsmu, caur kuru organismā notiek ogļskābās gāzes un skābekļa apmaiņa. Gaisam nespējot izkļūt no plaušām, kā tas ir HOPS pacientiem, starpsieniņas starp mazajām šūnām pārplīst. Veidojas tā sauktās bullas jeb caurumiņi plaušās. Medicīnā to sauc par emfizēmu. No otras puses, struktūra tiek bojāta tāpēc, ka HOPS slimniekiem ir hronisks plaušu iekaisums un tādēļ normālie plaušu audi sairst. Jo smagāka emfizēma un mazāka elpošanas virsma, jo grūtāk pacientam. Šādā situācijā pārstājot smēķēt, plaušas neatgriežas agrākajā stāvoklī un mazās šūniņas neatjaunojas, toties iespējams palēnināt slimības gaitu. Arī medikamenti nesmēķējošiem HOPS pacientiem palīdz daudz labāk nekā tiem, kuri turpina uzvilkt dūmu.

“HOPS slimnieki ir iesprostoti četrās sienās. Viņi nespēj iziet ārā, vēl nopietnāk – grūtības var sagādāt pat minimāla fiziskā slodze, piemēram, pārvietoties no viena istabas gala uz otru, ja vispār to var izdarīt,” skaudro realitāti atklāj pneimonoloģe. “Alkoholismu noslēpt ir grūti, jo to visi pamana – no tā cieš ne vien pats cilvēks, bet arī viņa ģimenes locekļi, draugi, sabiedrība. Citādi ir ar nikotīna atkarību – tās sekas citu acīm paliek nepamanītas, vai arī cilvēki tām vienkārši nepievērš uzmanību, jo smēķē taču daudzi! Smēķētājs savulaik spēja strādāt, apmeklēt saviesīgus pasākumus, iziet uz ielas un eleganti paņemt rokās dārgu cigarešu paciņu… Ar gadiem šis ieradums var radīt tik nopietnas sekas, ka elegantais smēķētājs pats savā dzīvoklī atradīsies kā sprostā, jo nespēs pārvietoties pa ielu un pat nokļūt līdz tai, jo mocīs elpas trūkums. Radiniekiem sāpošu sirdi jānoskatās, kā cilvēks smok, jo arī vistuvākais nevar palīdzēt otram elpot.”

Daci Žentiņu skumdina tas, ka elpas trūkums nereti netiek pareizi diagnosticēts. Ārsti ļoti bieži uzskata, ka pacientam ir slima sirds, bet patiesībā vainojamas cigaretes. Lai apstiprinātu vai noliegtu HOPS diagnozi, jādodas pie pneimonologa. Pacientam tiks veikts vienkāršs elpošanas tests jeb spirogrāfija (līdzīgi slimību konstatē astmas pacientiem). Spirogrāfijā pacientam jāaizspiež deguns un tad jāizelpo caur speciālu caurulīti, kas pievienota aparātam. Tādējādi izmēra gan plaušu tilpumu, gan izpūšamā gaisa plūsmas ātrumu. Ar šo metodi, kā arī ņemot vērā pacienta anamnēzi – smēķēšanas ilgumu un cigarešu daudzumu, ārsts diezgan nekļūdīgi var pateikt, vai pacientam ir vai nav HOPS. Pēc dakteres Daces Žentiņas vārdiem, jo ātrāk diagnoze tiek noteikta un sākas ārstēšana, jo lielāka iespēja cilvēkam saglabāt ikdienas funkcijas, nepaliekot savā mājoklī kā cietumā.

PAASINĀJUMI UN ĀRSTĒŠANA

HOPS paasinājums parasti izpaužas ar pieaugošu elpas trūkumu – pat miera stāvoklī un neko nedarot. Biežāk uznāk klepus, pieaug krēpu daudzums. Reizēm ir paaugstināta temperatūra. Nereti paasinājumus provocē dažādas vīrusinfekcijas. Saaukstējoties pacientam var būt HOPS uzliesmojums. Katra šāda paasinājuma reize pasliktina veselības stāvokli: tā ir kā pakāpiens uz leju, un pilnīgi atgriezties iepriekšējā dzīves kvalitātē pēc uzliesmojuma nav iespējams. Tāpēc ārstēšanas gaitā ir svarīgi izvairīties no jaunām krīzēm.

Sākot ārstēties, jāsamierinās ar to, ka nav brīnummedikamentu, kas atjaunos plaušas tādā stāvoklī, kādā tās bija pirms smēķēšanas. Ar zālēm iespējams paildzināt kvalitatīvākas dzīves laiku, kad cilvēks var piedalīties ikdienas aktivitātēs un strādāt. Jo agrāk HOPS slimnieks sāk domāt par elpceļu veselību, jo lielākas izredzes nenonākt bezpalīdzīgā situācijā un būt atkarīgam no papildu skābekļa uzņemšanas mūža nogalē. Ārstēšanas taktiku izvēlas pulmonologs. Ārsts pirmām kārtām ieteiks tūlīt atmest smēķēšanu. Slimības sākumā visbiežāk tiek izrakstīti arī bronhus paplašinoši līdzekļi. Tie iedarbojas līdzīgi inhalatoriem, ko lieto astmas pacienti, un šīs zāles izraksta visu slimības smaguma pakāpju pacientiem. Šos medikamentus iedala divās grupās – lietošanai pēc vajadzības un pastāvīgai terapijai. Vēl ārsts var ieteikt pretiekaisuma līdzekļus – tie regulāri jālieto smagi slimiem pacientiem. Paasinājuma gadījumos var izrakstīt antibiotikas vai hormonu preparātus.

Medikamentus HOPS pacienti var lietot gan inhalāciju veidā, gan tabletēs. Izmantojot inhalatorus, zāles nokļūst tieši plaušās. Tāpēc devai jābūt mazākai, turklāt inhalatori iedarbojas ātrāk un nerada tādus blakusefektus kā perorāli lietojamie preparāti. Paralēli var tikt ieteikta rehabilitācija.

SKĀBEKLIS – ĻOTI SMAGOS GADĪJUMOS

“Ja slimība cilvēkam jau nodarījusi lielu postu un turpina progresēt, medikamenti, protams, jāturpina lietot, bet smagos gadījumos var palīdzēt arī skābekļa terapija. Šādā situācijā tā ir vienīgais līdzeklis, kas slimniekam var kaut nedaudz uzlabot dzīves kvalitāti, novēršot neizturamo smakšanas sajūtu,” stāsta ārste Dace Žentiņa. Latvijā ir pieejami skābekļa koncentratori, kas apkārtējās telpas gaisu pārveido noteiktas pakāpes skābeklī. To pacients elpo tik daudz stundu dienā, kā ārsts rekomendējis. Dažkārt iesaka ieelpot skābekli 12–14 stundu, citreiz – slodzes gadījumā, reizēm – diennakti. Skābekļa terapija ir loģisks risinājums, ja nekas cits vairs nepalīdz.

SAISTĪTIE RAKSTI

Pacienta ciešanas taču jācenšas novērst ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, jo smakšanas sajūta ir viena no drausmīgākajām, kāda vien cilvēku var piemeklēt. Ir arī portatīvi skābekļa aparāti. Citās valstīs nav nekas neparasts ieraudzīt cilvēku, kurš somiņā līdzi nēsā šādu ierīci un kuram uz ausīm un degunā ievietotas nelielas caurulītes, caur kurām elpo glābjošo gāzi. Šāda skābekļa aparāta pieejamība atkarīga no pacienta un viņa ģimenes finansiālajām iespējām. Mūsu valstī no budžeta līdzekļiem skābekļa terapiju diemžēl nekompensē. Tas vēlreiz atgādina, ka cigaretes gan ir dārgas, bet smēķēšanas izraisīto seku ārstēšana – vēl daudzreiz dārgāka.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Sauss gaiss rosina slimības. Kā parūpēties par elpceļiem apkures sezonā?
1 diena
AB
Armands Broks*
Ziņas
Armands Broks: Bizness nevar atļauties ignorēt darbinieku emocionālo veselību
2 dienas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Robežu vairs nav! Septiņu stunda ilga operācija, kas uz mūžiem varētu izmainīt mūsu medicīnu 24
2 dienas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Slido un peldi ziemā! Kur Rīgas apkaimē iespējas nodoties ziemas sportiem un kā to pareizi darīt? 2
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Mīļotā dēļ atdeva uzkrājumus, aizņēmās naudu no draugiem, pārdeva ģimenes īpašumus! Rēzeknietis pēc pāris randiņiem izkrāpj 20 000 eiro
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Seniori ir pārbijušies. Ko viņiem tagad darīt?” Daudzi saņēmuši milzīgus rēķinus
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu 278
20 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Tiesas prāvā lepojās ar sarīkoto asinspirti! Masu slepkava Norvēģijā grib pirmstermiņa atbrīvošanu
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Karantīnā vairs nebūs jāsēž! Jauna kārtība, kas jādara, ja esi nonācis kontaktā ar kovida slimnieku 54
15 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Ziņas
„Mēness aptieka”: individuāli veicamos Covid-19 antigēnu testus iedzīvotāji vairāk izmanto, lai testētos pirms ģimenes vai citiem pasākumiem
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vai bieža mazgāšanās ādai patiešām ir vēlama? 10
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
pieciem soļiem tikt galā ar aukstumpumpu 4
6 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Traumas šoziem vairāk vecumā virs 50 gadiem 3
6 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
„Centrālā laboratorija” paplašina laboratorisko pakalpojumu pieejamību, atverot vienu no lielākajām filiālēm ārpus Rīgas 4
6. janvāris, 2022
LA
LA.LV
Ziņas
„Mēness aptieka”: Jaunajā gadā veselība būs pirmajā vietā! 2
30. decembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
„Mēness aptieka”: 2% iedzīvotāju ziemā telpas nevēdina vispār – lielākā daļa svaigam gaisam telpās ļauj iekļūt tikai divreiz dienā 4
29. decembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jodam un briljantzaļajam – nē! 19
27. decembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Senioriem un farmaceitiem Ziemassvētku priekšvakarā abpusējs dāvināšanas prieks 4
22. decembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mēness aptieka: 7 ieteikumi pareizai ādas kopšanai ziemā 2
21. decembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Mēness aptieka” paralimpiešiem Jaunajā gadā vēl labu veselību un izcilu startu ziemas paralimpiskajās spēlēs Pekinā 2
17. decembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
6 ieteikumi, lai droši un mierīgi sagaidām svētkus gadu mijā
17. decembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
“Veselības centru apvienība” vakcinēs pret Covid-19 arī 5-11 gadu vecuma bērnus 18
16. decembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Būt svaigā gaisā veselības profilaksei ir populāri 4
16. decembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Vitamīni un minerālvielas cilvēkiem gados 1
14. decembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Repharm” ieguldījums veselības aprūpes attīstībā atzīmēts ar Ministru kabineta balvu Stellai Lapiņai 6
10. decembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
VCA mobilais vakcinācijas punkts pirmajā mēnesī Rīgā un reģionos pret Covid-19 vakcinējis vairāk nekā 1300 iedzīvotājus 1
2. decembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Veselības centru apvienība: Covid-19 pacienti novērtē ārsta izbraukumu uz mājām 3
30. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Imunitāte iet roku rokā ar psihoemocionālo stāvokli 9
30. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc sargāt galvu un kaklu no aukstuma 9
25. novembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
VCA investē Latvijas jaunās ārstu paaudzes izglītībā 1
17. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Rūpēs par vīriešu veselību 7
15. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja oža pēc Covid-19 pārslimošanas ir patoloģiski mainīta 17
15. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Trīs risinājumi, kā pirms ziemas stiprināt spēju pretoties vīrusiem
9. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Aptieka ir drošības spilvens diabēta pacientam Covid-19 laikā 2
9. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Elpceļu vīrusu sezonas laikā Covid-19 raksturīgo simptomu noteikšana vēl svarīgāka 8
9. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā zināt pareizās devas vitamīniem? 7
5. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mājsēdē būtiski cieš pusaudžu miegs un emocionālā veselība 9
5. novembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Repharm” uzņēmumus novērtē ar valsts apbalvojumu vadītājai Stellai Lapiņai 2
2. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko iedzīvotāji domā par savu imunitāti? 10
28. oktobris, 2021
ML
Māra Libeka
Veselam
“Esmu izmisumā, jo nesaprotu, kāpēc tā tieku sodīta…” Kļūdainu datu dēļ cilvēki paliek bez valsts apmaksātajām zālēm 69
4 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Sals kož līdz kaulam: apsaldēšanās bieži vien notiek gandrīz nemanāmi 1
5 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Anna Peipiņa: Mūsu cilvēki ir izturīgi, taču to pilienu, kurus vēl drīkst pilināt cilvēku pacietībai, vairs nav daudz 75
5 dienas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Gatavojieties mainīt maskas! Respiratori gan vēl nav iepirkti, lai piegādātu trūcīgajiem cilvēkiem
6 dienas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Materiālus gan esošajā, gan jaunajā ēkā izvadās roboti!” Gavars stāsta, kā attīstās “Gulbja laboratorija” 9
3 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Atkarīgās sievietes: ASV populāri “mammīšu dzērieni”, pieskatot bērnus, bet Latvijā dāmas ik vakaru izdzer pāris vīna pudeles 43
Nedēļa
LA
LA.LV
Ziņas
“Pārtikas cenu kāpums vēl nav sasniedzis griestus.” Eksperte skaidro, kāpēc cenas vēl kāps
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Puče: Covid-19 pastrādājis kā sanitārs – esam atteikušies no liekā
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
No ziemeļrietumiem tuvojas kārtējais ciklons. Laika prognoze trešdienai
1 minūte
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvieši izstrādā betonu 3D drukāšanai, kas būtu piemērots Latvijas mainīgajiem laikapstākļiem
55 minūtes
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Svarīgi šajā laikā nepazaudēt kaut kādu vērtību sistēmu, kas diemžēl sāk brukt un jukt!” Saruna ar Jāni Lūsēnu
45 minūtes
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
Reģionālajā transportā strauji samazinās biļešu tirdzniecības pārkāpumi
1 stunda
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Ogres novadā būs jauna siera ražotne, kurā taps vēl nenogaršoti “Sier­Štelle” našķi
35 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Seniori ir pārbijušies. Ko viņiem tagad darīt?” Daudzi saņēmuši milzīgus rēķinus
15 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Uzreiz jāprasa, kā paredzēts īstenot iespējamo obligāto vakcināciju? 114
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Apledojis ceļš sagādā grūtības alnim nostāvēt kājās 8
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Katru reizi, kad prezidents atver muti, tauta par viņu ņirgājas.” Liepnieks skarbi par Levita darbu 278
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Stāvoklis ir smags. Viņš ir reanimācijā”: brāļi pastāsta, kāds ir šefpavāra Mārtiņa Rītiņa veselības stāvoklis 22
22 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Skolotāja patika vai nepatika pret skolēnu, atzīmju dāvināšana, subjektīvs redzējums… Vai realitātē vienoti vērtēšanas kritēriji vispār iespējami? 33
21 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Pārklāj podiņu, kur iesētas sēkliņas – mini siltumnīca gatava! Plus vēl 8 lieliski veidi, kā izmantot pārtikas plēvi 1
18 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Cik ilgi Latvijā būs derīgs vakcinācijas sertifikāts? Izmaiņas stāsies spēkā jau 15.februārī 81
1 diena
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Mani biedē, ka šajā robotu, telefonu laikmetā pazūd un izslīd mūsu cilvēcīgās attiecības.” Saruna ar mākslinieci Andu Munkevicu 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es zinu, ka viņš ir mans radinieks, bet man nav tās tuvības sajūtas ar viņu…”: dziedātāja Aminata atklāti par to, kā ģimenē augusi bez tēva
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Atkal plāno reformēt slimnīcu līmeņu sistēmu
07:27
LE
LETA
Ziņas
No ziemeļrietumiem tuvojas kārtējais ciklons. Laika prognoze trešdienai
07:17
IK
Ieva Kustova*
Ziņas
Ieva Kustova: Pērn vidējais latvieša auto vecums 14 gadi. Vai tuvākajos gados brauksim zaļāk?
06:55