Mērena un regulāra slodze attālina slimību 2
Jāpiebilst, ka multiplās sklerozes slimniekiem, veicot fiziskus vingrojumus, jāievēro daži nosacījumi. Jāvingro vienīgi tik ilgi, kamēr slodze ir patīkama. Neder smagi treniņi ar pārāk lielu piepūli, pēc kuriem jūtas ļoti noguris un sliktāk nekā nodarbības sākumā. Vingrošana jābeidz, pirms sasniegta maksimālā slodze. Tie nav profesionālo sportistu treniņi, nodarbībām jāsagādā prieks, nedrīkst sevi pārmocīt. Jāvingro regulāri. Slodzi palielina pakāpeniski, iekļaujot sarežģītākus vingrojumus un vairāk reižu atkārtojot. Jāraugās, lai elpošana būtu vienmērīga. Nedrīkst aizturēt elpu. Jau pēc nelielas piepūles vajadzīgs pārtraukums un atpūta.
Kāds ir vingrošanas efekts? Impulsi, kurus nervu sistēma saņem no muskuļiem, saitēm, locītavām, ādas un citiem ķermeņa orgāniem, veicina vielmaiņu attiecīgajos galvas un muguras smadzeņu apvidos, kurus skārusi multiplā skleroze. Aktīvāk sāk darboties smadzeņu centri, kas atbild par kustībām, jušanu un veģetatīvajām funkcijām. Tādējādi vingrošana palīdz novērst šūnu vielmaiņas traucējumus kustību centros. Īsāk sakot, ja cilvēks vingro, viņam, par spīti slimībai, ir daudz lielākas iespējas saglabāt kustību spējas.
Visa Rīga vaļā!
Kaut gan kājas nav pietiekami stipras, visi refleksi ir saglabājušies. Andrejs ir pārliecināts, ka arī tagad spētu sēsties pie stūres automašīnai ar automātisko ātrumkārbu. Redzēts, ka Ziemeļeiropas valstīs speciāli pielāgotas automašīnas vada cilvēki ar vēl nopietnāku invaliditāti. Kaut gan viņam šādu iespēju nav, Andrejs nav kļuvis par istabā sēdētāju, viņam patīk kustības un jauni iespaidi. Komfortablos elektriskos ratiņus viņš neizmanto, jo mehāniskie, kuru riteņi jāgriež pašam, palīdz saglabāt un palielināt roku spēku. Arī ar mehāniskajiem ratiņiem paveras bezgalīgas iespējas doties braucienos pa visu Rīgu. Andrejam ir pat savi rekordi. Apmēram divus kilometrus garais ceļš no pansionāta līdz lielveikalam Alfa sausā bezvēja laikā pieveikts piecās minūtēs! Līdz Čiekurkalnam viņš spējis aizbraukt 16 minūtēs. Vasarā itin bieži ar draugu dodas uz Mežaparku. Tur Lielajā estrādē var noklausīties koncertus, bet tepat netālu, Biķernieku mototrasē, notiek autosacīkstes. Ratiņniekus šajos pasākumos ielaiž bez maksas.
Andrejs stāsta, ka personiskiem tēriņiem mēnesī saņem 22 eiro jeb 10% no savas invaliditātes pensijas. Jāpiebilst, ka agrāk, no 2002. gada līdz 2009. gada vidum, šī summa bija lielāka, 15% no pensijas, bet ekonomiskās krīzes iespaidā to samazināja. Kaut gan tagad krīze oficiāli beigusies, aprūpes centru iemītniekiem izmaksājamos procentus valdība tomēr nepalielina.
Desmito tiesu jeb divus eiro Andrejs atdod Dievam, savai draudzei. Visvairāk, 13 eiro mēnesī, viņš maksā par interneta pieslēgumu, bet četri eiro jāiztērē par mobilā telefona karti. Par atlikušajiem trīs eiro nopērk dažas šokolādes tāfelītes, jo ir saldummīlis. Lūk, tāds mēneša budžets…
Ticība, pārliecība, pieticība
Ar Dievu Andrejam ir savas attiecības. Pret tradicionālajām reliģiskajām konfesijām viņš izturas skeptiski, taču Dievam tic. “Esmu dzīvs, pateicoties Dievam. Citādi jau pirms piecpadsmit gadiem būtu atstiepis pekas. Nav tiesa, ka ticība Dievam noliedz medicīnu. Medicīna un Dievs darbojas kopā, un Dievs ir ļoti profesionāls mediķis.”
Andrejs ir pārliecināts, ka doma ir primāra. “Ja gribi būt vesels, esi vesels! Bet, ja negribi tāds būt, neviens nepalīdzēs. Viss ir galvā.”Vasarā, pavasarī un rudenī viņš katru dienu dodas garos izbraucienos. Vienīgi ziemā, kad ielas klāj irdens sniegs, paliek telpās. Taču arī tad neaizmirst par svaiga gaisa nepieciešamību. Silti saģērbjas un divreiz dienā pa pusstundai sēž uz balkona, lai organisms saņemtu vairāk skābekļa.
Andrejam ir veicies, jo nav skarti runas centri. Arī redze ir diezgan laba – tālumā viņš joprojām redz ideāli, taču, lasot tekstu, dažkārt slimības iespaidā rindas dubultojas.
Mājīgi iekārtotajā istabiņā vienmēr valda kārtība. Viņš rūpējas par savu ārieni, vienmēr ir sakopies. Pansionāta iemītniekiem friziera pakalpojumi ir bez maksas, tomēr ne visi tos izmanto. Andrejs regulāri dodas pie friziera, matus pielīdzina arī pats, saglabājot īsu ezīti, pie kura pieradis.
Par saviem līdzekļiem nopirktais dators ar interneta pieslēgumu atver logu uz pasauli. Andrejs sazinās ar draugiem ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, Vācijā un ASV. Internetā var noskatīties interesantas filmas un klausīties mūziku.
Nekādu īpašu ēšanas režīmu Andrejs neievēro, ir pielāgojies pansionāta kārtībai. Vakariņas ir pulksten sešos, vēlāk ēst negribas. Tas ir optimāls ritms, jo organismam pietiek laika, lai ēdienu pārstrādātu. Vienīgais gastronomiskais prieks ir saldumi, taču par to nav vērts uztraukties, jo par dažiem eiro saldumus nepārēdīsies un arī liekais svars Andrejam nedraud. Dažkārt viņš dienas vidū pusstundu nosnaužas, bet ilgu gulēšanu dienas laikā neatzīst. “No bezdarbības nogurst vairāk nekā no darba,” viņš uzskata.
Divreiz gadā pansionāta iemītnieks iziet trīs dienu ilgu ārstēšanās kursu Latvijas Multiplās sklerozes centrā Vecmīlgrāvī. Uz turieni viņu aizved ar aprūpes centra mašīnu. Pieliek pie sistēmas un pusstundas laikā vēnā pilina medikamentus. Dažas dienas pēc zāļu kursa Andrejs cenšas darboties mazāk, jo dauzās sirds un ir paaugstināts jutīgums, visas maņas kļuvušas divreiz asākas. Šāds adaptācijas periods var ilgt no trim dienām līdz pat divām nedēļām. Toties pēc tam viņš jūtas pusotras reizes stiprāks. Multiplās sklerozes slimniekiem medikamentus apmaksā valsts.
Pēc pusgada atkal jūtams vājums. Parasti, lai no istabiņas tiktu līdz trenažieru zālei, Andrejs visus trīs gaiteņus pieveic bez apstājas, taču pirms kārtējā ārstēšanās kursa spēka ir mazāk, vajag pāris reižu atpūsties.
Cerēsim, ka zinātnieki atklās jaunas, vēl labākas zāles, kas multiplās sklerozes slimniekiem ļaus dzīvot pilnvērtīgi un neatkarīgi.
Multiplā skleroze ir autoimūna saslimšana. Nezināmu iemeslu dēļ tiek bojāts mielīna apvalks, kas ietver nervu šķiedras. Organisms spēj apvalku atjaunot, tomēr ne pilnībā. Bojātajās vietās izveidojas cieti rētaudi, tās sklerotizējas. Rezultātu var salīdzināt ar elektrības kabeli, kas dažos posmos palicis bez izolācijas. Slimības pirmās pazīmes mēdz būt viegla nogurdināmība, nestabila gaita, koordinācijas un līdzsvara traucējumi, reiboņi, nespēks, nogurums, redzes miglošanās, jušanas traucējumi rokās un kājās, muskuļu stīvums. Iestājoties remisijai, traucējumi var pāriet paši no sevis, tāpēc daudzi sākumā tiem nepievērš uzmanību. Visbiežāk ar multiplo sklerozi saslimst vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Slimībai progresējot, var iestāties paralīze.
Iespējams, ka multiplo sklerozi izraisa kāda agrā bērnībā pārciesta vīrusu saslimšana, ja vīruss joprojām atrodas organismā un aktivizējas nelabvēlīgos apstākļos. Novērots, ka valstīs ar karstu un sausu klimatu multiplā skleroze ir maz izplatīta, toties ziemeļu zemes, arī Latvija, atrodas riska zonā. Tiek pieļauts, ka slimību veicina D vitamīna trūkums, jo vietās, kur ir daudz saulainu dienu, kas ļauj ādai sintezēt D vitamīnu, kā arī jūras piekrastes reģionos, kur iedzīvotāji ēd daudz jūras zivju un tādējādi uzņem šo vērtīgo vitamīnu, ar multiplo sklerozi slimo mazāk. Ir vēl citas hipotēzes – multiplo sklerozi veicina nosprostotas vēnas, kas traucē asinīm atplūst no smadzenēm, minerālvielu (selēna, cinka, magnija un citu) trūkums, arī omega-3 taukskābju un B12 vitamīna nepietiekamība.
