17 enerģijas zagļus atklāj psiholoģe. Par dažiem pat neaizdomātos! 8
Autors: Laura Mangule, AS “Latvijas Mediji”
Mūsdienās, kad visā pasaulē enerģiju un dabas rezerves tērē bez mitas un bieži vien nelietderīgi, dzirdam par tādiem vārdu salikumiem kā enerģijas taupīšana, enerģijas rezerves, ilgtspējīga enerģija. Izrādās, enerģijas zudumu organismā var izraisīt situācijas, apstākļi, darbības, cilvēki un arī katrs pats ar savu domāšanu. Psiholoģe Aiga Ukstiņa iesaka, no kādiem enerģijas zagļiem labāk izvairīties un kur smelt jaunus spēkus pēc izsīkuma.
Liegums atpūsties
Katram ir noteiktas vajadzības, arī vajadzība pēc atpūtas. Nerakstīts likums no paaudzes paaudzē liek domāt, ka ir daudz jāstrādā, nekas labs nenāk bez smaga darba. Šī apziņa uzreiz izsūc enerģiju, jo, šķiet, jācieš, lai notiktu kaut kas labs. Tas tiek ieprogrammēts zemapziņā, un cilvēks neļauj organismam atpūsties, no sevis mēģina izspiest vairāk, nekā iespējams. Atpūtas režīms vajadzīgs visiem, un daudzi to cenšas gūt netiešā veidā, sēžot internetā, apēdot šokolādi, kas īslaicīgi sniedz prieku un enerģiju, bet ilgtermiņā var veicināt enerģijas samazināšanos.
Nesaplānots laiks
Dators, internets, televizors bieži nozog laiku, kas iepriekš nav ieplānots. Daudzi ikdienā izmanto datoru, bet enerģija visdrīzāk zudīs tam, kurš atvēlētās pusstundas vietā pie monitora pavadīs visu vakaru. Tad jutīs vainas apziņu un sev pārmetīs. Savukārt, plānotajā laikā izdarot visu vajadzīgo, rodas gandarījums un efektivitātes sajūta.
Ja cilvēks uzskata, ka laiku plānot nav jēgas, jo tāpat viss nav paredzams, stresa situācijā iestājas haoss. Aktivitātei der ieplānot arī vairāk laika, nekā paredzēts, un atlikušo laiku izmantot atpūtai. Pretējā gadījumā aktivitāte var pārsniegt atvēlēto laiku, un tad plānotais režīms tiks izjaukts.
Savukārt tiem, kuri raduši pie stingra bezierunu režīma, enerģijas avots var būt iepriekš neplānotas, impulsīvas aktivitātes, piemēram, došanās uz kino vai zvans sen nesatiktam draugam.
Negatīvas ziņas
Pie enerģijas zagļiem pieskaitāmas negatīvas ziņas plašsaziņas līdzekļos – katastrofas, uzbrukumi, slepkavības. Ja regulāri uzņem koncentrētu negatīvo ziņu gūzmu, par to turpina domāt, ar šīm domām aiziet gulēt, no rīta mēdz pamosties nelaimīgs, neapmierināts, trauksmains, tāpēc zaudē spēkus. Īpaši jūtīgiem cilvēkiem, kuriem šķiet, ka pasaule ir nedroša vieta, ziņas rada papildu trauksmi. Piedzīvotās negatīvās domas un bailes atspoguļojas stresa veidā un pamazām tukšo organisma rezerves.
Haotisks režīms
Režīmu un regularitāti enerģijas vairošanas nolūkos vēlams ievērot ikvienam. Dodoties gulēt pirms pulksten 23, organisms izstrādā hormonu melatonīnu, kas atbild par miegu. Guļot smadzenes atrodas dziļajā miegā, kas nodrošina atpūtu, dienas notikumu pārstrādi, enerģijas uzlādi. Ja gulēt dodas pēc pusnakts un pamostas ap pusdienlaiku, organismam nepieciešamie atjaunošanās procesi nenotiek pietiekamā apjomā.
Tas pats attiecināms uz ēdienreizēm – ja tās ir regulāras, vielmaiņa strādā vienmērīgi. Ja pēdējā maltīte bijusi sešos vakarā un nākamajā dienā netiek uzņemts uzturs līdz pusdienlaikam, tās ir 18 stundas diennaktī bez uztura – enerģijas avota. Vēlāk pusdienās nākas pārēsties, uzņemt saldumus, lai uzlabotu garastāvokli, bet tas izraisa enerģijas svārstības, un cilvēks var justies vēl vairāk noguris un izsīcis.
