17 enerģijas zagļus atklāj psiholoģe Aiga Ukstiņa. Par dažiem pat neaizdomātos! 0
Mūsdienās, kad visā pasaulē enerģiju un dabas rezerves tērē bez mitas un bieži vien nelietderīgi, dzirdam par tādiem vārdu salikumiem kā enerģijas taupīšana, enerģijas rezerves, ilgtspējīga enerģija. Izrādās, enerģijas zudumu organismā var izraisīt situācijas, apstākļi, darbības, cilvēki un arī katrs pats ar savu domāšanu. Psiholoģe Aiga Ukstiņa iesaka, no kādiem enerģijas zagļiem labāk izvairīties un kur smelt jaunus spēkus pēc izsīkuma.
Liegums atpūsties
Katram ir noteiktas vajadzības, arī vajadzība pēc atpūtas. Nerakstīts likums no paaudzes paaudzē liek domāt, ka ir daudz jāstrādā, nekas labs nenāk bez smaga darba. Šī apziņa uzreiz izsūc enerģiju, jo, šķiet, jācieš, lai notiktu kaut kas labs. Tas tiek ieprogrammēts zemapziņā, un cilvēks neļauj organismam atpūsties, no sevis mēģina izspiest vairāk, nekā iespējams. Atpūtas režīms vajadzīgs visiem, un daudzi to cenšas gūt netiešā veidā, sēžot internetā, apēdot šokolādi, kas īslaicīgi sniedz prieku un enerģiju, bet ilgtermiņā var veicināt enerģijas samazināšanos.
Nesaplānots laiks
Dators, internets, televizors bieži nozog laiku, kas iepriekš nav ieplānots. Daudzi ikdienā izmanto datoru, bet enerģija visdrīzāk zudīs tam, kurš atvēlētās pusstundas vietā pie monitora pavadīs visu vakaru. Tad jutīs vainas apziņu un sev pārmetīs. Savukārt, plānotajā laikā izdarot visu vajadzīgo, rodas gandarījums un efektivitātes sajūta.
Ja cilvēks uzskata, ka laiku plānot nav jēgas, jo tāpat viss nav paredzams, stresa situācijā iestājas haoss. Aktivitātei der ieplānot arī vairāk laika, nekā paredzēts, un atlikušo laiku izmantot atpūtai. Pretējā gadījumā aktivitāte var pārsniegt atvēlēto laiku, un tad plānotais režīms tiks izjaukts.
Savukārt tiem, kuri raduši pie stingra bezierunu režīma, enerģijas avots var būt iepriekš neplānotas, impulsīvas aktivitātes, piemēram, došanās uz kino vai zvans sen nesatiktam draugam.
Negatīvas ziņas
Pie enerģijas zagļiem pieskaitāmas negatīvas ziņas plašsaziņas līdzekļos – katastrofas, uzbrukumi, slepkavības. Ja regulāri uzņem koncentrētu negatīvo ziņu gūzmu, par to turpina domāt, ar šīm domām aiziet gulēt, no rīta mēdz pamosties nelaimīgs, neapmierināts, trauksmains, tāpēc zaudē spēkus. Īpaši jūtīgiem cilvēkiem, kuriem šķiet, ka pasaule ir nedroša vieta, ziņas rada papildu trauksmi. Piedzīvotās negatīvās domas un bailes atspoguļojas stresa veidā un pamazām tukšo organisma rezerves.
Haotisks režīms
Režīmu un regularitāti enerģijas vairošanas nolūkos vēlams ievērot ikvienam. Dodoties gulēt pirms pulksten 23, organisms izstrādā hormonu melatonīnu, kas atbild par miegu. Guļot smadzenes atrodas dziļajā miegā, kas nodrošina atpūtu, dienas notikumu pārstrādi, enerģijas uzlādi. Ja gulēt dodas pēc pusnakts un pamostas ap pusdienlaiku, organismam nepieciešamie atjaunošanās procesi nenotiek pietiekamā apjomā.
Tas pats attiecināms uz ēdienreizēm – ja tās ir regulāras, vielmaiņa strādā vienmērīgi. Ja pēdējā maltīte bijusi sešos vakarā un nākamajā dienā netiek uzņemts uzturs līdz pusdienlaikam, tās ir 18 stundas diennaktī bez uztura – enerģijas avota. Vēlāk pusdienās nākas pārēsties, uzņemt saldumus, lai uzlabotu garastāvokli, bet tas izraisa enerģijas svārstības, un cilvēks var justies vēl vairāk noguris un izsīcis.
Laika trūkums un aizņemtība
Enerģijas zaglis ir arī ikvienam labi zināmais laika trūkums. Cilvēks pārnāk mājās no darba, nav laika pat apsēsties un pusstundu veltīt sev, jo uzreiz bērnam jāgatavo vakariņas. Darbā daudz enerģijas paņem tas, ka trūkst struktūras, darāmā ir tik daudz, ka nav iespējams saprast, ar ko sākt.
Atrašanās autopilotā, aizņemtībā nedod laiku apstāties, paskatīties uz situāciju no malas. Tā dēvētā apzinātība, uzdodot sev jautājumus, kur es esmu, ko daru, kāpēc es to daru, kāda no tā jēga, var būt veids, kā neiekrist nepadarīto darbu virpulī, bet paraudzīties uz notiekošo it kā citām acīm.
Balansa trūkums
Līdzko zūd līdzsvars starp atpūtu, darbu, laiku vienatnē un starp cilvēkiem, starp rūpēm par citiem un sevi, sāk zust arī enerģija. Plānojot savas aktivitātes, apzināti jāiekļauj tādas nodarbes, kas uzlādē.
Savu jūtu un domu noliegšana, vajadzību ignorēšana
Neieklausīšanās sevī un savu sajūtu noliegums nereti rada absolūtu resursu izsīkumu. Tā vietā būtu sev jāpasaka: “Šodien jūtos ļoti nogurusi. Vai iespējams atvieglot slodzi, kaut ko atcelt, lai dotu laiku sev un uzlādētu organisma baterijas?” Izdegšana bieži vien piezogas, ilgstoši ignorējot simptomus, ka organisms netiek galā ar slodzi. Pieaugušo dzīvē darbi nekad nebeidzas. Kad aizejam mājās, jāaudzina bērni, jāuzkopj, jāgatavo vakariņas. Tāpēc svarīgi ieklausīties sevī un saprast, kad nepieciešama atpūta.
Līdzīgi savas vajadzības iespējams noklusēt un nelūgt palīdzību, kad tā patiesi vajadzīga. Ja cilvēks domā, ka viņam viss jāpaveic pašam un visu izdarīs vislabāk, darbā nākas sēdēt no septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā, un nemanot piezogas izdegšana.
Nekārtība
Nekārtība mājās arī atņem enerģiju, pat ja šķiet, ka tā netraucē. Ja apkārtējā vide ir haotiska, iekšēji var būt grūti rast skaidru skatījumu un robežas.
Pazīt zagļus
Jāspēj sevi novērot, būt apzinātam. Darot kaut ko, jāizvērtē pašsajūta pirms un pēc darbības un visā procesā. Ja veic kaut ko uzmundrinošu, pēc tam jājūtas labi, jābūt gandarījumam. Ja moka neskaidrība, izmisums, nomāktība, process jāsakārto un jāparūpējas par sevi. Enerģijas zagļi nav kaut kas mistisks un neuzrodas no ārpuses, bet parasti piezogas, ja cilvēks par sevi negādā, nenovelk veselīgas personiskās robežas, dara sev pāri. Katram jāpadomā par to, kā viņš jūtas, kas viņam vajadzīgs, vai vide un dzīvesveids ir labs un ko varētu mainīt.
Negatīvas domas
Visvairāk enerģijas atņem paša domas, negatīvā scenārija izvēle. Lai to mainītu, jāiegulda liels darbs. Pirms publiskas uzstāšanās cilvēks prāto – par mani smiesies, es izgāzīšos. Šīs domas ne vienmēr uzreiz iespējams mainīt, bet var pamanīt un saprast. Satraucošās, grūtās situācijās negatīvās domas parādās, bet tas nenozīmē, ka tām jāskrien līdzi un jāsāk tās kultivēt. Jāatminas līdzīgas situācijas un kas tajās izdevies – varbūt pēc iepriekšējās uzstāšanās saņemti aplausi, darba devējs sniedzis pozitīvu novērtējumu. Nedrīkst domāt, ka katra doma ir patiesība, jo no vienas domas var izvērsties milzīgs negatīvo domu kamols. Reālistiskas domas palīdz veikt darbu, nezaudējot tik daudz enerģijas.
Elementārs piemērs: sieviete vakarā ierauga netīro trauku kaudzi un nodomā – esmu tik nogurusi, bet vēl trauki jāmazgā! Negatīvās domas rada negatīvas emocijas – nomāktību, dusmas, skumjas, izmisumu. Emocijas savukārt atspoguļojas ķermenī – paātrinās sirdsdarbība, parādās svīšana, kamols kaklā. Traukus var mazgāt ar dusmām un aizkaitinājumu, pa ceļam vēl uz kādu sakliedzot, bet uz situāciju iespējams paraudzīties citādi. Bija labas vakariņas, tūlīt varēšu atpūsties, vēl tikai jānomazgā trauki. Beidzot varēšu pabūt ar sevi, savām domām. Gūtās emocijas būs mierīgas un vieglas.
Raižu atvairīšanas paņēmiens
“Ja uznāk raizes, var atvēlēt tām noteiktu laiku, piemēram, pusstundu dienā. Pēc tam ar sevi jāvienojas šīm domām nesekot,” paņēmienu iesaka psiholoģe. “Klienti, kas to mēģinājuši, saka, ka tik ilgi nemaz nesanāk nodoties raizēm. Tomēr šīs emocijas nevajag apspiest, bet dot tām noteiktu laiku, lai nonāktu līdz konkrētam secinājumam un risinājumam.”
Daudzie dzīves sīkumi
Dzīvē jāveido apstākļi, kuros saskare ar enerģijas zagļiem ir pēc iespējas mazāka. “Agrāk strādāju pie galda, kur visu platību aizņēma dators un klaviatūra, man pat nebija vietas, kur uzlikt papīra lapu. Tā bija diezgan ilgu laiku, jutos īgna, iztukšota, neapmierināta. Mainījās vadītājs, pagrieza manu galdu tā, ka tam piekļuva no abām pusēm, un tas uzreiz mainīja manu pašsajūtu. Iepriekš darba apstākļi izsūca manu enerģiju, bija fiziski neērti, klāt nāca neapmierinātība,” savā pieredzē dalās psiholoģe. “Sīkums var mainīt ļoti daudzko. Tāpat var atnākt uz darbu, piesēsties pie datora, atjēgties pašā vakarā ar sāpošu muguru, pleciem, nogurušām acīm, bet var veltīt laiku atpūtai, piecas minūtes pasēdēt ārā uz soliņa, paelpot svaigu gaisu, pavērot, kas notiek. Tas ir veids, kā parūpēties par sevi.” Ja kāds lūdz palīdzību, var neskriet uzreiz palīdzēt, bet teikt, ka par to padomās.
Zinot, ka no rīta nebūs izsalkuma, jau iepriekšējā vakarā var pagatavot kaut ko līdzņemšanai, lai roka nestieptos pēc šokolādes. Cilvēkam dota izvēle – parūpēties par sevi vai to nedarīt. Dzīve sastāv no daudziem sīkumiem.
Atbalsta sistēma
Komunikācija ar citiem, dalīšanās pieredzē un pārdzīvojumos palīdz atgūt enerģiju. Reizēm vīram var palūgt uzklausīt, neprasot neko atrisināt. Stresa brīžos palīdz atbalsta sistēma, piemēram, darba kolēģis, ar kuru var pārrunāt grūtības, vai priekšnieks, ar kuru ir labas attiecības.
Pozitīva pieredze
Vaļasprieki un hobiji ir pretstats stresam, izsīkumam. Pieaugušo dzīvē pozitīvie notikumi neatgadās tik dabiski un bieži kā bērniem. Pozitīvā pieredze jāieplāno tāpat kā darbs. Jāapzinās, kas iztukšo un kas vairo enerģiju. Grūtības rodas brīdī, ja ikdienas pieredze nosveras uz to, kas iztukšo.
Enerģijas vampīri
Pastāv dažādi viedokļi par enerģijas vampīriem – cilvēkiem. Psiholoģija tos īsti neatzīst, tomēr emocionālā ziņā pieļaujams, ka pēc komunikācijas ar kādu personu iespējams enerģijas zudums. Tas nenozīmē, ka dažiem cilvēkiem piemistu īpašas spējas. Par enerģijas zagli var kļūt jebkurš, kuram ir smags emocionālais stāvoklis, traumatiska pieredze, pamestība, neatrisinātas ilgstošas problēmas.
Enerģijas zagļi ir ļoti spēcīgi savās emocijās, šiem cilvēkiem raksturīgas dusmas, pasīva vai tieša veida agresija, izmisums, bezspēcība, negatīvs skatījums uz pasauli, kā arī iemācīta bezpalīdzība – netieku galā, neviens nepalīdz, nevienam nerūp, kas ar mani notiek. Tas ir veids, kā piesaistīt un saņemt uzmanību, rūpes, novērtējumu, uzslavas.
Upuris un glābējs
Lai enerģijas zaglis saņemtu kāroto uzmanību, pretī jābūt jūtīgam cilvēkam, kuram grūti nodalīt savas un citu sajūtas un vajadzības. Parasti šie cilvēki nepietiekami labi rūpējas par sevi, bet grib palīdzēt citiem.
“Nereti cenšamies iekāpt glābēja kurpēs, izdarīt kaut ko otra vietā, lai viņa dzīve uzlabotos. Tajā brīdī tērējam savu enerģiju, lai glābtu otru no viņa paša dzīves un izvēlēm. Sākam dot padomus un pat piedāvājam palīdzību – ja tev nav naudas, es aizdošu, ja nevari atrast darbu, sameklēšu tavā vietā,” skaidro psiholoģe. “Darbojas Karpmana trīsstūris, kurā katrs iesaistītais spēlē savu lomu: ir glābējs, upuris un agresors. Upuris sūdzas, žēlojas, un glābējs tūlīt piedāvā savu palīdzību. Bet varbūt upurim ir labi tāpat, viņš nav gatavs kaut ko mainīt. Ja glābējs turpina darīt visu otra vietā, bet cietējs turpina upura lomu, sakot es nevaru, man nesanāk, rodas dusmas. Glābējs saprot, ka savu enerģiju iztērējis veltīgi, neko nesaņemot pretī.”
Jānovelk robežas
Otru cilvēku nav iespējams mainīt, bet varam pasargāt sevi. Vispirms jāapzinās, vai esam no tiem, kas iesaistās glābšanas situācijās, saplūst ar upuri, ļauj sabojāt sev garastāvokli un kāpēc tā notiek.
Jānovelk veselīgas robežas. Ja tā sauktais upuris ir radinieks vai draugs, kurš meklē atbalstu, negatīvo pieredzi var apspriest noteiktu laiku, bet pēc tam jāmaina tēma vai jādodas prom. Labāk, ja iepriekš ar upuri tiek sarunāta tikšanās, nevis viņš uzrodas negaidot.
Ja enerģijas zaglis ir priekšnieks, kolēģis, radinieks vai draugs, ar kuru ikdienā nākas būt saskarsmē, jācenšas strukturēt sarunu – iepriekš pārdomāt, par ko tā būs, kas jāatrisina. Nepieciešams iesaistīties sarunā un neļaut vadīt to otram. Jāizsaka arī savas vēlmes un vajadzības. Tas nav viegli, jo reizēm enerģijas zagļi runā ātri un ļoti daudz.
Konsultante AIGA UKSTIŅA, ģimenes psiholoģijas centra Līna psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite apmācībā
