“Sirmā šķiršanās”: vecāku šķiršanās laupa pieaugušiem bērniem viņu pašu attiecības vai pat laulību 0
Laulību šķiršanās vēlākā dzīves posmā kļūst arvien biežāka – un zinātnieki sāk pētīt, cik dziļu iespaidu tā var atstāt uz pieaugušiem bērniem un viņu attiecībām.
Laulību šķiršanās kļūst sirmāka
ASV ir viena no augstākajām šķiršanās rādītāju valstīm pasaulē, lai gan pēdējo četru desmitgažu laikā šķiršanās samazinājušies jaunāku pāru vidū. Toties vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušie ir kļuvuši par galveno statistikas grupu. Patiesībā šobrīd vienīgā vecuma grupa ASV, kurā šķiršanās rādītājs pieaug, ir cilvēki, kas sasnieguši 65 gadu vecumu un vairāk. Piecdesmitgadnieku vidū tas desmitiem gadu strauji kāpa, bet tagad ir stabilizējies.
Mūsdienās aptuveni 36% no visiem šķiršanās gadījumiem notiek pēc 50 gadu vecuma, salīdzinot ar vien 8,7% 1990. gadā. Šo parādību dēvē par “sirmo šķiršanos” (grey divorce).
Eksperti to skaidro ar vairākiem iemesliem. Dzīves ilgums ir būtiski pieaudzis, un vecāki pāri biežāk izvēlas nepalikt nelaimīgās laulībās. Jaunie cilvēki, savukārt, laulībās iestājas vēlāk un ir daudz izvēlīgāki partnera izvēlē. Kāds pētnieks rezumē: “ASV tuvojas modelim, kurā laulības ir retākas, bet stabilākas.”
Fenomens nav tikai amerikāņu realitāte. To novēro arī citās sabiedrībās ar novecojošu populāciju. Korejā lieto izteicienu, ka laulībai jāturpinās “līdz melnie mati kļūst kā sīpolu zaļie dzinumi” – tas nozīmē, ka tā domāta visam mūžam. Tomēr kopš 2000. gadiem tur arvien biežāk notiek tā dēvētās “saulrieta šķiršanās” (hwang-hon divorce), kad cilvēki piecdesmitajos vai sešdesmitajos gados pārtrauc neapmierinošas laulības. Ar vidējo dzīves ilgumu virs 80 gadiem tā daudziem šķiet iespēja jaunam dzīves posmam.
Japānā kopš 1990. gada ir pieaugusi tā dēvēto “brieduma šķiršanās” tendence, un šobrīd tās veido jau vairāk nekā piekto daļu no visām šķiršanām valstī.
“Kā zemestrīce”: kā pieaugušie bērni pārdzīvo vecāku šķiršanos
Kamēr daudz ir pētīta bērnu reakcija uz vecāku šķiršanos, ilgu laiku tika pieņemts, ka pieaugušie bērni ar to tiek galā vieglāk. Taču jau 1980. gados atklājās, ka arī pieaugušie reaģē ar dusmām, šoku un ilgstošām skumjām.
“Daudzi man ir teikuši – tas likās kā klints, kas bija mana ģimene, mana drošā vieta, pēkšņi iegrima zemestrīces plaisā,” stāsta ģimenes terapeite Kerola Hjūza. “Vienā brīdī viņu vecāki šķiras, un viņiem liekas, ka pamats zem kājām pazūd.”
Pieaugušie bērni nereti pārvērtē savas atmiņas: “Vai tas viss bija tikai ilūzija? Vai viņi jebkad bija patiesi laimīgi?” – jautā Hjūzas klienti. Daži pat izjauc savas attiecības vai saderināšanās, jo zaudē ticību stabilitātei.
Socioloģijas profesore Džolīna Grīnūda piebilst, ka pieaugušie bērni bieži jūtas spiesti nostāties viena vecāka pusē, sniedzot emocionālu, sociālu vai pat juridisku atbalstu. Intervējot 40 pieaugušos, viņa secināja – “būt pa vidu” ir biežākā pieredze, jo vecāki pieaugušos bērnus mēdz uztvert kā vienaudžus vai uzticības personas. Meitas īpaši bieži kļūst par emocionālā atbalsta sniedzējām.
Daži vecāki pat sāk apspriest ar saviem bērniem iepazīšanās vai seksuālās dzīves jautājumus – robežas, kas agrāk nebūtu iedomājamas. “Viņi nezina, kā ar to rīkoties,” saka Hjūza.
Tēvi uz vientuļas salas
Rutgersas Universitātes profesore Džoselīna Elīza Kraulija secina, ka sievietes pēc šķiršanās bieži cieš ekonomiski, bet vīrieši – sociāli “Sievietes joprojām ir ģimenes dzīves režisores. Kad tas pazūd, vīrieši kļūst kā salas okeānā,” viņa saka.
Bieži tēvi zaudē saikni ar bērniem, kuri vairāk turas pie mātes. Vācijas pētījumā 2024. gadā konstatēts, ka pēc “sirmās šķiršanās” pieaugušie bērni kļūst emocionāli tuvāki mātēm, bet attiecības ar tēviem vājinās. Tas palielina tēvu risku nonākt sociālā izolācijā.
Citos pētījumos atklāts, ka pat tad, ja tēvi finansiāli atbalsta bērnus, kontakts ar viņiem bieži samazinās. Daļa bērnu pat pārtrauc saziņu, lai izvairītos no konfliktiem – kāds pētījums rāda, ka 7% vecāku pēc šķiršanās vispār vairs neredz vienu no saviem bērniem.
Šāds atsvešinājums ietekmē gan bērnu, gan vecāku psiholoģisko veselību. Tomēr daļa tēvu ar laiku spēj atjaunot saikni, uzsver Kraulija.
Ne viss ir drūms
Ne visi pieaugušie bērni izjūt vecāku šķiršanos kā traumu. Daudzi, īpaši tie, kas bērnībā pieredzējuši konfliktus, jūt pat atvieglojumu. Citi izjūt skumjas, bet ar laiku attiecības sadzīst.
Eksperti iesaka pieaugušajiem bērniem meklēt atbalsta grupas, lai mazinātu vientulības un izolācijas sajūtu.
Raksts sagatavots pēc “BBC” preses materiāliem.
