Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Timurs Subhankulovs

Vai nākamgad visi, kas ilgi gaida rindā, saņems ārstēšanu par valsts naudu? 0

Šogad papildus piešķirtais valsts finansējums pacientu rindu mazināšanai nenozīmē, ka rindas ir tā sarukušas, ka vairs nenotiek pierakstīšanās uz valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem 2019. gadā. Taču daudziem radies jautājums, vai nākamgad visi, kas ilgi gaida rindā plānveida medicīnisko palīdzību, saņems ārstēšanu par valsts naudu.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Šādas bažas rodas, jo spēkā taču būs stājušies divi medicīnas pakalpojumu tā sauktie grozi – daļējais tiem, kas nav maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pilnais – nodokļa maksātājiem. Piemēram, paciente Anita uz acu operāciju pierakstījusies rindā par valsts kvotu, taču viņa esot nobažījusies – vai nākamgad viņas darbavieta vairs veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas par viņu, jo uzņēmumu plānots optimizēt. Ja nu nākamgad, pienākot rindai, izrādās, ka esi “nepilnā” medicīnas pakalpojuma groza saņēmējs un operācija par valsts naudu nepienākas?

Pensionārus apdrošina valsts

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Guna Laganovska pastāstīja, ka, pateicoties papildu finansējumam, “Stradiņos” rindas uz kataraktas operāciju no trim gadiem esot sarukušas līdz divarpus gadiem. Tās, kaut arī lēnām, turpinās rukt arī nākamgad.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Parasti mēnesi pirms operācijas zvanām pacientam, lai vienotos, kurā dienā būs operācija. Šķiet, ka mums īpašas problēmas ar nodokļu maksātājiem vai nemaksātājiem nebūs, jo lielākā daļa pacientu ir pensionāri un viņi ir to personu skaitā, kurus automātiski apdrošina valsts.

Ja kāds izrādīsies ārpus pilnā medicīnas pakalpojumu groza, tad laikus paziņosim, ka ir radusies problēma un ka par valsts naudu nevaram operēt,” teic daktere Laganovska. Pacientam, maksājot no savas kabatas par kataraktas operāciju, jāšķiras no 300 eiro vai vēl lielākas naudas summas.

Vairāk darba reģistratūrai

Savukārt Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs neslēpj, ka īsti nezinot, kā tiks galā ar problēmu, kas var rasties, ja pacients nākamgad sagaidīs savu rindu, kurā pierakstījies pirms gada vai vēl agrāk, bet izrādīsies, ka viņš nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas un par ārstēšanos pilnā summa jāmaksā pašam.

“Madonas slimnīcā tiek veiktas endoprotezēšanas operācijas, kuras cilvēki gaida gadiem, bet, kad rinda pienāk, tad labi ja no pieciem cilvēkiem viens atsaucas. Rindā var gaidīt visās slimnīcās, kur veic šo pakalpojumu, un neviens šīs rindas neregulē, tāpēc mums nav zināms, kurš jau izoperēts un kurš nomiris, rindu nesagaidot… Pagaidām mums nav doti nekādi norādījumi, kā rīkoties, ja pienāks rinda, bet cilvēkam šis pakalpojums no valsts budžeta nepienāksies,” saka slimnīcas vadītājs.

Arī Vidzemes slimnīcā jau veidojas 2019. gada rindas, piemēram, lai varētu veikt ehokardiogrāfiju, kā arī kakla un galvas asinsvadu izmeklējumus un acu operācijas, pastāstīja slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa. Viņa uzskata, ka vairāk darba būšot reģistratūras darbiniekiem, jo viņiem būs jāpārbauda, kuram pacientam pienākas un kuram nepienākas valsts apmaksātais pakalpojums.

Reklāma
Reklāma

Jāgaida 1. janvāris

“Cilvēkam, kurš gaida rindā plānveida veselības aprūpi, jābūt apdrošinātam pakalpojuma saņemšanas brīdī. Ārstniecības iestāžu reģistratūrās, sākot no 2019. gada 1. janvāra, būs pieejami dati, vai pacientam pienākas vai nepienākas pilnais pakalpojumu grozs.

Ja kādam pēkšņi radusies situācija, ka viņš ir nokļuvis ārpus vispārējā nodokļu maksāšanas režīma, jo samazināts darbinieku skaits vai iestāde likvidēta, tad pastāv iespēja saņemt bezdarbnieka statusu un līdz ar to iekļūt to personu lokā, kuras automātiski apdrošina valsts,” skaidro Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Pašlaik nav iespējams konkrēti noskaidrot, ne cik Latvijas iedzīvotāju varēs saņemt valsts apmaksāto pilno medicīnas pakalpojumu klāstu un cik – tikai minimālo, ne arī katrs cilvēks precīzi savu statusu, jo datubāze sāks darboties no nākamā gada 1. janvāra.

Līdz tam katrs var veikt testu internetā (“www.apdrosinaties.lv”), kur, atbildot uz dažādiem jautājumiem, var mēģināt uzzināt, vai “tev pienākas tikai valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pamata grozs” vai “lai saņemtu pilno grozu, tev ir jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas” (attēlā).

Ekrānuzņēmums no apdrosinaties.lv

Izmaiņas arī rehabilitācijas pakalpojumos

Izmaiņas gaida arī rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējus, jo, kā informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga, patlaban tiekot izstrādāts jaunais stratēģiskais iepirkums.

Tikšot lauzti vecie līgumi ar ārstniecības iestādēm, lai no 2019. gada 1. janvāra slēgtu līgumus tikai ar tiem rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri varēs izpildīt jaunā iepirkuma kritērijus.

Taču pacienti tiek pierakstīti rindā jau patlaban, un var izrādīties, ka nākamgad attiecīgā iestāde vairs nesniegs rehabilitāciju par valsts naudu, jo tai vairs nebūs līguma ar NVD. E. Štālberga skaidro, ka šis patlaban esot viens no NVD darbakārtības jautājumiem. Speciālisti spriedīšot, kā rīkoties, lai pārmaiņu dēļ neciestu neviens pacients.