Interesanti latviešu paradumi, izvēloties maizi. Tu dari tāpat? 0
91 % Latvijas iedzīvotāju maizi ēd vairākas reizes nedēļā vai katru dienu, un 56 % iedzīvotāju visbūtiskākais faktors, izvēloties maizi, ir fakts, ka tā ražota Latvijā, liecina “Latvijas Maiznieks” aptauja, kas organizēta sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat”.
37 % aptaujāto, veikalā izraugoties maizi, būtiska ir arī maizes forma – vai tā ir sagriezta, vai kukulī, bet katram trešajam (32 %) rūp produkta iepakojuma lielums (cik daudz maizes iepakojumā).
“Maize tradicionāli ir ēdiens, bez kura ikdienā neiztikt, un liels prieks, ka vairākums iedzīvotāju dod priekšroku pašmāju produktam, kas radīts no vietējām izejvielām – to aptaujā redzam gadu no gada,” pauž “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude.
Sievietes skrupulozāk izvērtē maizes sastāvu
30 % iedzīvotāju, izvēloties maizi, pievērš uzmanību šķiedrvielu daudzumam. Turklāt sievietēm šķiedrvielu daudzums maizē rūp divtik vairāk nekā vīriešiem – ja dāmu vidū tam uzmanību velta 40 %, tad kungu vidū – 19%. Sievietēm arī vairāk rūp cukura daudzums maizē – šim faktoram uzmanību pievērš 24 % sieviešu un 14 % vīriešu.
“Maize ir ar šķiedrvielām bagāts produkts, ko var ērti izmantot funkcionālas maltītes pagatavošanai. Bieži vien, izmantojot maizi, pagatavojam sviestmaizes, taču iesaku atcerēties, ka ar maizi iespējams aizstāt arī piedevas dažādiem ēdieniem, piemēram, kartupeļus, rīsus, makaronus u.c. Patīkams jaunums veselīga dzīvesveida entuziastiem ir arī īpašā “Maiziņš” proteīna maize,” iesaka fitnesa treneris un veselīga dzīvesveida entuziasts Kristaps Vilde.
Aptauja rāda, ka puse (50 %) iedzīvotāju maizi izvēlas piekost klāt maltītei (piemēram, zupai vai citam ēdienam), bet 46 % to parasti ēd sviestmaizēs.
Priekšroka šķēlēs sagrieztai maizei
Aptaujas rezultāti rāda, ka 88 % labprāt izvēlas jau šķēlēs sagrieztu maizi, bet katrs desmitais (11 %) – pērk negrieztu maizi kukulī. Vairākums (83 %) iedzīvotāju maizi ikdienā pērk pārtikas lielveikalos, bet 12 % – mazajos piemājas veikalos.
Aptauja tika organizēta tiešsaistē, šā gada maijā aptaujājot 504 iedzīvotājus 18 – 74 gadu vecumā.
