Foto: pexels.com

Latviešu pētnieki pirmo reizi pasaulē atklāj, kā ilglaicīgi saglabāt veselību 1

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki pirmo reizi pasaules zinātnē parādījuši, ka ar ogās atrodamām vielām var izmainīt cilvēku mezenhimālo cilmes šūnu diferencēšanās gaitu, proti, cilmes šūnu pārvēršanos cita tipa šūnās, kas nodrošina cilvēka veselības uzlabošanos.

Reklāma
Reklāma
“Tas ir beigu sākums! Melni mākoņi dosies tur, kur lec saule!” Nostradama prognoze 2025. gadam 20
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
“Jūs aizbraucāt, bet kaut ko šeit uz ēdamgalda aizmirsāt!” – kempingā paviesojušies “sivēni”? 78
Lasīt citas ziņas

Jau trešo gadu LU norit aktīvi pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt jaunus augu valsts produktu izmantošanas risinājumus. Šoreiz pētījumu objekts ir ogas – savvaļā augošas mellenes, brūklenes, purva dzērvenes un zilenes, kā arī kultivētās lielogu dzērvenes un krūmmellenes.

Foto: pexels.com
CITI ŠOBRĪD LASA

Kas gan var būt gardāks par svaigu meža ogu ražu? Tomēr šo ogu izmantošanai ir arī citas iespējas, proti, to pārstrāde. Ogu sulas un ievārījumi ir ļoti plaši pazīstami produkti, bet citāda ogu pārstrāde paver iespējas iegūt koncentrētā veidā tādas vielas, kas nosaka ogu īpašības – to krāsu, smaržu, aktivitāti attiecībā pret saslimšanām un to spēju saistīt brīvos radikāļus – molekulas –, kuru klātbūtne cilvēka organismā veicina ādas novecošanu.

Būtiskākais šajos pētījumos ir tas, ka ogu ekstraktvielas iespējams iegūt no ogu pārstrādes blakusproduktiem, paliekām, kas veidojas pēc sulas izspiešanas no ogām. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas un Medicīnas fakultātes zinātnieku pētījumi ir parādījuši iespējas no ogu spiedpaliekām izdalīt ekstraktvielas un izmantot tās cilvēka veselības uzlabošanas nolūkos.

Gan ogu kultivēšana, gan ievākšana savvaļā notiek aizvien pieaugošos apjomos, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka ogu apjomi turpinās pieaugt. Latvijā meža ogas jau šobrīd ir nozīmīgs eksporta produkts un lieliski papildina dabas veltes, kas ir pieejamas mūsu veikalos.

Reklāmraksta foto

LU pētnieki pirmo reizi pasaules zinātnē parādījuši, ka ar augos atrodamām vielām – antocianidīniem – malvidīnu, delfinidīnu un cianidīnu var izmainīt cilvēku mezenhimālo cilmes šūnu diferencēšanās gaitu, proti, cilmes šūnu pārvēršanos cita tipa šūnās, piemēram, taukaudu, kaulu un skrimšļa šūnās.

Antocianidīniem ir zināmi antioksidantu, pretdiabēta un pretiekaisuma efekti, un daži pētījumi liecina, ka antocianidīni samazina aptaukošanos un uzlabo kaulu blīvumu. Tomēr līdz šim antocianidīnu ietekme uz audu reģenerāciju nebija pietiekami izpētīta.

Projekta gaitā tika pierādīta gan līdzīga, gan specifiska antocianidīnu ietekme uz kaulu un hondrocītu veidošanās rādītājiem un atbilstošo gēnu izpausmi. Delfinidīns samazina tauku šūnu veidošanos, savukārt malvidīns veicina kaulu šūnu veidošanos, bet cianidīns un delfinidīns stimulē skrimšļa šūnu veidošanos.

Antocianidīnu efekti tika salīdzināti ar pretdiabēta zālēm liraglutīdu, ko iesaka arī kā pretaptaukošanās un osteoporozes ārstēšanas līdzekli. Tika pierādīta antocianidīnu un klīnikā lietotā liraglutīda cilmes šūnu diferencēšanas efektu līdzība un pat antocianidīnu pārākums. Līdzar to antocianidīnus varētu izmantot bojāto kaulaudu un skrimšļu reģenerācijai, kā arī lai samazinātu tauku šūnu veidošanos.

Foto: pexels.com

LU projektu īsteno sadarbībā ar partneri SIA “Silv EXPO”, kura galvenie uzdevumi projektā ir atlasīt efektīvākās bioloģiski aktīvo vielu klases un identificēt perspektīvākos terapeitiskos ielietojuma virzienus, kā arī noteikt nepieciešamās devas ar turpmāko optimālo produktu gatavo formu izvēli atbilstoši terapeitiskām indikācijām.

Reklāma
Reklāma

Šobrīd projekta ietvaros ir saražota melleņu antocianīnus saturoša pulvera želatīna kapsulu pilotsērija (1440 kapsulas) ar 50 mg pulvera saturu kapsulā, ko tālāk tiek plānots izmantot produkta efektivitātes novērojuma pētījumā.

“SilvEXPO” komanda ir uzsākusi gatavošanos nākamajam lielajam pētījuma posmam jeb klīniskajam pilotpētījumam, kura ietvaros tiks pētītas Latvijas melleņu polifenolu ekstrakta kapsulu satura ietekme uz senioriem. Galvenā uzmanība šajā pētījumā tiks vērsta uz organisma antioksidatīvā statusa un iekaisuma procesu potenciālo uzlabojumu jeb tādiem asins bioķīmijas marķieriem kā glutationaperoksidāze-Selēns, C-reaktīvais proteīns, TNF-α, interleikīni u. c..

Projektu “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski raksturoti produkti biofarmācijai” (Nr. 1.1.1.1/16/A/047) atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds un īsteno LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu un Medicīnas fakultātes pētnieku grupa profesoru Māra Kļaviņa un Rutas Mucenieces vadībā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.