Sociālā ietekme uz seksuālo orientāciju 0
Sociālie faktori, piemēram, audzināšana vai tradicionālās dzimumu lomas (piemēram, lelles meitenēm, darbarīki zēniem), neietekmē seksuālo orientāciju. Arī “pavedināšana” vai agrīnas seksuālās attiecības to nemaina.
“Mums ir spēcīgi pierādījumi, ka seksuālā orientācija ir stabila. 20. gadsimta 70. gados ASV veiktie “pārvēršanas mēģinājumi” ar viendzimuma orientētiem vīriešiem bija neveiksmīgi,” saka Beiers.
Lai gan seksuālā orientācija veidojas pubertātes laikā, dzimumidentitāte attīstās jau bērnībā un parasti ir pabeigta līdz piecu vai sešu gadu vecumam. Bērni šajā vecumā sāk apzināties savu dzimumu un izdarīt pieņēmumus par savu nākotni kā vīrietim vai sievietei.
“Pat agrīnas viendzimuma attiecības nemaina orientāciju. Daudziem ir bijušas šādas attiecības jaunībā, bet viņi nav viendzimuma orientēti,” skaidro Beiers.Atbalsta nozīme identitātes attīstībāVecāku atbalsts vai noraidījums ir būtisks identitātes attīstībai. Bērni un pusaudži, kuri saskaras ar spēcīgu noraidījumu, bieži cieš no zemākas pašapziņas.
No zinātniskā viedokļa neviena seksuālā orientācija netiek uzskatīta par slimību vai “nedabisku”. To, kas tiek uzskatīts par “normālu” vai “nedabisku”, nosaka sociālās normas, kas mainās atkarībā no laika un konteksta. Tomēr cilvēka daba paliek nemainīga.
