Noslēpumainais meteojūtīgums. Laikapstākļu ietekme uz veselību lielāka nekā domāts 3
Oficiālā medicīna ilgu laiku nevēlējās atzīt faktu, ka laika apstākļi būtiski iespaido cilvēka veselību, psihi un pašsajūtu, un tikai pēdējās desmitgades laikā parādījušies vairāki pētījumi, kas apstiprina laika apstākļu maiņas saikni ar hroniskām un psihiskām slimībām, infarktiem, insultiem un bronhiālās astmas lēkmēm. Izrādās, patiesībā cilvēki no laika apstākļiem cieš ievērojami vairāk, nekā iepriekš uzskatīts.
Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši, ka laika apstākļu maiņa ietekmē cilvēka pašsajūtu. Piemēram, senie ģermāņi sāpes locītavās, kas parasti rodas vēsajā un mitrajā periodā, tā arī dēvēja – par “laikapstākļu sāpēm”. Hipokrats par meteoroloģisko atkarību paudis jau vismaz 400 gadus pirms mūsu ēras. Tibetā valdīja uzskats, ka visas slimības lielākā vai mazākā mērā saistītas ar laika apstākļu parādībām.
Viljams Petersens savā apjomīgajā darbā “Slimnieks un laika apstākļi” paudis, ka cilvēka pašsajūta atkarīga pat no visparastākās vēja virzienu maiņas. Viņš uzskatīja, ka nepārtrauktā silto atmosfēras frontu maiņa uz aukstajām un otrādi faktiski ir galvenais iemesls tik bīstamai laika apstākļu iedarbībai uz cilvēka organismu, ka pat nelielu šo izmaiņu rezultātā cilvēkiem sāk izpausties pēkšņs nogurums un nespēks. Petersens apgalvoja, ka tajā gadījumā, ja vispār eksistē organisms, kas radīts kā darbībā esošs kosmisko notikumu rezonators, tad tas katrā ziņā ir tieši cilvēka ķermenis.
Organisma vispārējo stāvokli laika apstākļu maiņas ietekmē zinātniski dēvē par meteopātiju (no grieķu meteora – “debesu parādība” un pathos – “slimība, ciešanas”). Paaugstinātu organisma jūtīgumu pret laika apstākļu maiņu savukārt dēvē par meteojūtīgumu. Ir dati, kas apliecina, ka vismaz 40% planētas iedzīvotāju ir meteojūtīgi. Savukārt gados vecāku un ar atsevišķām slimībām sirgstošu cilvēku negatīvā reakcija uz laika apstākļu maiņu jau sasniedz 80%.
