Pagarina termiņus ambulatoras aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešanai 0
Ņemot vērā, ka ieviesto pasākumu efektivitāte ir mērāma ilgākā laika posmā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija trešdien lēma ļaut pagarināt ambulatorās aprūpes kvalitātes kritēriju ieviešanas termiņu atbilstoši Veselības ministrijas (VM) noteiktajam.
Sēdē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka termiņi būtu jāpagarina, savukārt Valsts kontroles (VK) pārstāve Inga Vārava norādīja, ka VM ir iespēja mudināt paildzināt priekšlikumu izpildei piešķirto laika periodu.
Pašreizējie termiņi kritēriju ieviešanai bija šī gada 1.septembris, tomēr trešdienas sēdē nenoteica konkrētu pagarinājuma termiņu.
Vienlaikus arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide un Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs norādīja, ka minētie kvalitātes kritēriji ir primāri bonusu sistēma, kura ietver papildus aktivitātes, ko ģimenes ārstam jāveic paralēli savu primāro funkciju pildīšanai.
Jau ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pagājušajā reizē lēma turpināt skatīt šo jautājumu tuvāko divu nedēļu laikā, uz nākamo sēdi aicinot veselības ministri.
Sēdes laikā Veide norādīja, ka kritēriju ievērošana nav bijusi obligāta, savukārt to ieviešanai primārais šķērslis ir cilvēkresursu trūkums. Arī Nacionālā Veselības dienesta (NVD) sniegtie dati liecina par ģimenes ārstu pārslogojumu, norādot, ka uz katru ģimenes ārstu Latvijā ir vidēji 1517 pacientu, kas nozīmē, ka viens ģimenes ārsts dienā pieņem vidēji 18 pacientus.
NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece Līga Gaigala norādīja, ka ģimenes ārstam ir arī jānodrošina mājas vizītes un e-konsultācijas, telefonkonsultācijas, jāsagatavo dokumenti un jāorganizē prakses darbs. LĢĀA prezidente, atsaucoties uz NVD pausto, uzsvēra, ka ikdienas darbā ģimenes ārsti ir nereti pārāk noslogoti, lai spētu pilnībā ievērot izvirzītos kritērijus.
Valsts kontroles (VK) pārstāve Inga Vārava sēdē norādīja, ka finansējums izvirzīto kritēriju izpildīšanai ir pieaudzis pēdējo gadu laikā, lai gan pašu kritēriju daudzums ir krities, bet VK informācija liecina, ka visus astoņus darbības novērtēšanas kritērijus izpildījuši vien 4% ģimenes ārstu, turpretim vairāk nekā pusi kritēriju – 40% ģimenes ārstu.
NVD veiktā aptauja liecina, ka 36% ģimenes ārstu kritēriju sistēmu vērtē kā grūti saprotamu vai vispār ar to nav iepazinušies, savukārt 32% ģimenes ārstu ar kvalitātes rādītājos iekļautajām pacientu mērķa grupām darbu veic brīžos, kad ir mazāks pacientu apmeklējums. Tikai 18% ģimenes ārstu norāda, ka darbs pie kvalitātes kritēriju izpildes tiek veikts epizodiski.
