Foto – Shutterstock

Rudens sievietes ķermenī: kas notiek menopauzes laikā. Uzzini arī ieguvumus! 0

Jāsāk gatavoties laikus

Menopauze sievietes dzīvē ir laika periods pēc menstruāciju beigšanās. Tā īsti menopauze nekad nebeidzas – ja sākusies, turpinās līdz mūža galam, akcentē ginekoloģe 
Daiga Baranovska.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Par menopauzes iestāšanos uzskata laiku, kad kopš pēdējām menstruācijām pagājis gads. Vidēji tas ir aptuveni 50 gadu vecumā.

“Par gatavošanos menopauzei jāsāk domāt jau tad, kad sievietei ir 40 un vairāk gadu,” iesaka ārste Daiga Baranovska. “Šajā laikā hormonu izdalīšanās kļūst nesinhrona. Katras sievietes organisms reaģē citādi. Vienai var sākties neiroveģetatīvās sūdzības, citai ir cikla traucējumi ar retākām vai biežākām, stiprākām vai vājākām, ilgākām vai īsākām menstruācijām.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ginekoloģe Vija Veisa paskaidro: menopauze iestājas tāpēc, ka apsīkst olnīcu darbība, līdz ar to organisms vairs neražo sievišķos hormonus. “Meitenei piedzimstot olnīcas satur vislielāko olšūnu skaitu. Dzīves laikā to daudzums samazinās, līdz menopauzē konstatē olnīcu izsīkumu.”

Ir divu veidu menopauzes – dabiskā un mākslīgi radītā. Dabiskā menopauze notiek, kad, sievietei novecojot, olnīcas pārstāj ražot sievišķos hormonus. Olnīcu aktivitātei beidzoties, noslēdzas arī menstruālais cikls. Otrs variants – menopauze iestājas kādu citu faktoru dēļ, piemēram, sievietei bijusi ginekoloģiska operācija vai viņa ļaundabīgu audzēju dēļ pakļauta apstarošanai vai ķīmijterapijai. Var būt arī citi ārēji faktori.

Roku rokā ar klimaktērisko sindromu

Daktere Daiga Baranovska uzskata, ka pati menopauzes iestāšanās sievietes parasti neuztrauc. Citādi ir ar klimaktēriskajiem simptomiem, kas to pavada, – karstuma viļņiem, pēkšņu nosvīšanu, pastiprinātu nervozitāti, strauju garastāvokļa maiņu un citām sūdzībām. Tas, kā sieviete šajā periodā jūtas, ir individuāli: kādai šīs izpausmes būs stiprāk, citai – mazāk izteiktas. “Visas šīs parādības ir diezgan tipiskas agrīnas menopauzes pavadones. Tikpat bieži sievietēm neko no tā visa nenovēro. Viņām vienkārši beidzas mēnešreizes, un viss.”

Dažām – agrāk?

Ne vienai vien kādu veselības problēmu dēļ ir izņemta dzemde. Atbildot uz jautājumu, vai tas var provocēt ātrāku menopauzes iestāšanos, daktere Daiga Baranovska paskaidro, ka dzemdei ar menopauzi ir diezgan maz sakara, jo hormonus, kas menopauzes laikā izsīkst, ražo nevis dzemde, bet olnīcas. Toties pēc dzemdes ķirurģiskas izņemšanas mainās mazā iegurņa asinsrite, un tas gan var veicināt agrāku menopauzes iestāšanos. Līdz ar to problēmas rodas tikai tad, kad olnīcas pārstāj funkcionēt. “Piemēram, ja sievietei dzemdi izoperē 30 gadu vecumā, viņai menopauze tāpēc ātrāk neiestāsies,” akcentē ārste. “Šādas operācijas lielākoties nepieciešamas sakarā ar lielu, strauji augošu vai asiņojošu dzemdes miomu. Bet, ja kādu iemeslu dēļ jaunai sievietei tiek izņemtas abas olnīcas, tad gan viņa uzreiz jutīs menopauzes iestāšanos. Tā būs medicīniski izraisīta menopauze, kas nekādā ziņā nav patīkama un jauka. Tāpēc, ja vien nav objektīva iemesla, ārsti operācijas gaitā olnīcas neizņem.”