Vilnis Dzērve
Vilnis Dzērve
Foto – Matīss Markovskis

Kā nokļuvāt Kardioloģijas institūtā? 0


Kremļa slimnīcas galvenajam ārstam profesoram Jevgeņijam Čazovam bija radusies ideja, ka katrā republikā jāizveido kardioloģijas institūts. Iepriekš tāda specialitāte kā kardioloģija nemaz nepastāvēja, tā ietilpa specialitātes apzīmējumā kardioreimatoloģija. 1977. gadā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā uzbūvēja baltu māju… Vadītājs profesors Nikolajs Andrejevs asinsrites fiziologus pārvilināja uz Kardioloģijas institūtu. Sākumā biju fizioloģijas nodaļas vadītājs, bet pēc tam 18 gadus – institūta direktors.Vai strādāt zinātnē ir interesantāk nekā praktiskajā medicīnā?

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
Lasīt citas ziņas

Visu mūžu esmu bijis privileģētā stāvoklī. Mans kabinets atrodas slimnīcas nodaļas telpās, bet pacienti nav jāārstē. Varu pēc izvēles apskatīt vienu, otru vai trešo. Esmu no tiem laimīgajiem cilvēkiem, kuriem darbs ir arī vaļasprieks.

Jaunībā vispusīgi pētīju asinsrites regulācijas problēmas. Mūsu laboratorijā atklāja, ka asinsspiedienu var kontrolēt, stimulējot miega artērijas baroreceptorus. Mēģinājām tos aktivizēt ar speciālām apkaklēm, radījām tajās vakuumu, kas lika šiem receptoriem reaģēt. Ar šo inovāciju aktīvi nodarbojās pētnieku grupa profesora Andra Vītola vadībā. Tagad ādā iešuj mazu ierīcīti un stimulē ar elektrodiem. Tehnika cita, bet ideja – tā pati. Šādu metodi izmanto pacientiem, kuriem ir tā sauktā rezistentā hipertensija un zāles nepalīdz.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētnieka darbs laikam gan neiekļaujas astoņu stundu rāmī…

Darba laiks nav reglamentēts. Kad nebija interneta, sestdienas rītā sakrāmēju savu koferīti un braucu no Baltezera uz Stradiņa slimnīcu, kur varēju netraucēti lasīt literatūru, ko biju dabūjis caur starpbibliotēku abonementu no Maskavas vai Ļeņingradas.

Jaunībā bieži pāris reižu mēnesī kāpu Maskavas nakts vilcienā. No rīta devos uz Medicīnas bibliotēku, bet vakarā – atpakaļ uz dzelzceļa staciju un braucu mājās. Jaunākā ārzemju medicīnas literatūra Latvijā nebija plaši pieejama, tāpēc šādi zinātnieku braucieni nebija nekas neparasts. Vēl varējām dabūt interesējošo rakstu kopijas, kuras glabājām laboratorijas bēniņos.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.